Vēl pat nav skaidrs, vai kara plosītajā Ukrainā nākamgad vispār notiks plānotās prezidenta vēlēšanas. Taču priekšvēlēšanu cīņa jau sākusies, un tā ir skarba. Pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski nostājies kādreizējais viņa biroja ārštata padomnieks Oleksijs Arestovičs, kurš tagad Zelenski pielīdzina diktatoram, neskatoties uz prezidenta augsto popularitāti. Pētām, kādi ir Zelenska un Arestoviča reitingi un kurš punkts Arestoviča programmā nebūs pieņemams daudziem ukraiņiem.

Arestovičs ir otrā atpazīstamākā Ukrainas "kara laika seja" uzreiz pēc Zelenska. Kara sākumā viņš bieži komentēja karu kā Zelenska biroja ārštata padomnieks stratēģiskās komunikācijas jautājumos, vēlāk regulāri apsprieda kara aktualitātes tiešraidēs ar Marku Feiginu. Šī gada janvārī Arestovičs iesniedza atlūgumu no padomnieka amata saistībā ar izteikumiem, ka dzīvojamajā namā Dnipro varētu būt trāpījusi Ukrainas spēku notriekta Krievijas raķete. Augustā pienāca gals arī tiešraidēm ar Feiginu; izskanēja spekulācijas, ka viņi nav varējuši vienoties par reklāmas ieņēmumu sadalījumu, taču Feigins intervijā kā galveno šķērsli turpmākajai sadarbībai nosauca Arestoviča politiskās ambīcijas.

Esot Zelenska biroja padomnieka amatā, Arestovičs aizstāvēja Ukrainas valdības pozīciju. Par nodomu kandidēt uz Ukrainas prezidenta amatu viņš pirmoreiz paziņoja jau 2022.gada vasarā, taču tolaik solīja to darīt vien tad, ja Zelenskis nekandidēs uz otro termiņu. Taču tagad viņš domas mainījis, pat vēl vairāk – jau sācis priekšvēlēšanu cīņu pret Zelenski. To, ka kandidēs nākamajās Ukrainas prezidenta vēlēšanās, Arestovičs apstiprināja trešdien. 

Šonedēļ īpašu uzmanību izpelnījās Arestoviča jūsmošana par žurnālā "Time" publicētu rakstu, kas balstīts ne vien uz interviju ar pašu Zelenski, bet arī ar vairākiem anonīmiem avotiem Zelenska administrācijā. Raksts iezīmē drūmu ainu – Zelenskis Vašingtonā īsti nevienam vairs nerūp un nevar tikt uz interviju nedz "Fox News", nedz pie Opras, Ukrainas pretuzbrukums cietis neveiksmi, ierēdņi ir korumpēti un pārkārtojumi Aizsardzības ministrijā un ar obligāto militāro dienestu saistītajās iestādēs nav šo problēmu atrisinājuši. Tās visas ir tēmas, ko pēdējā laikā iecienījis Arestovičs, un viņš pats arī neslēpj, ka agrāk ir sniedzis intervijas raksta autoram Saimonam Šusteram.

Šustera ģimene 1989.gadā no Krievijas emigrēja uz ASV. 2006.gadā viņš strādāja par korespondentu Maskavā, veidojot materiālus tādiem medijiem kā "The Moscow Times", "Associated Press" un "Reuters", vēsta viņa autora profils laikraksta "Kyiv Post" mājaslapā, kur viņš publicējis vairākus rakstus. Īsi pirms Krievijas 2014.gada iebrukuma Ukrainā viņš sāka strādāt žurnālā "Time", kur galvenokārt raksta par Ukrainu un Krieviju. Daudzi no 2014.gadā publicētajiem virsrakstiem diez cik labi neizskatās: "Nē, Krievija neiejauksies Ukrainā", "Ekskluzīvi: iepazīstieties ar Austrumukrainas prokrieviskajiem separātistiem", "Ekskluzīvi: separātistu līderi apgalvo, ka kaujinieki nenotrieca reisu MH17", "Kāpēc Ukrainas bruņošana situāciju padarītu tikai sliktāku".

Komentāri (6)
CopyLinkedIn Draugiem X