PIEREDZES STĀSTS ⟩ Izkrāso pats: kā soli pa solim piešķirt jaunu elpu guļamistabai

Kāpēc tika nolemts pārkrāsot tieši guļamistabu?

Galvenais iemesls, kādēļ tika izlemts par pārmaiņām, bija vēlme tikt vaļā no apnikušajām tapetēm un izveidot savu telpu, pēc savas gaumes, ar savām rokām, jo, lai gan dzīvoklis pieder man, interjers ir man svešs. Dzīvot tajā var, bet tomēr gribējās “pa savam”. Tapetes man asociējas ar padomju laikiem un ne visai patīk.

Četrus gadus atpakaļ tika sperts pirmais solis šai virzienā – tapetes tika noplēstas no divām sienām, un to vietā tika uzklāts dekoratīvais apmetums, kas bija palicis pāri no cita projekta. Bija plānots drīz pēc tam sienas arī nokrāsot, taču parādījās citas prioritātes, un tā vairākus gadus istaba palika pusgatava – vienā pusē kaut kas vecs, otrā – jauns, bet nepabeigts.

Turpināt iesākto vienmēr atturēja bailes par izmaksām, jo, sākot darīt, parasti procesā uzrodas viss kas cits, ko arī gribas pie reizes izdarīt, un tā gan remonts, gan tam nepieciešamie līdzekļi turpina pieaugt. Un man kā perfekcionistei ir ļoti sarežģīti kaut ko izdarīt ne līdz galam vai ne pēc iespējas labākajā iespējamā veidā.

Kā izvēlējāties krāsu toņus?

Iepriekšējā istabas krāsu gamma nebija slikta, tomēr tā bija apnikusi un prasījās ko košāku, interesantāku. Vēlamā krāsu gamma man galvā dzīvoja jau sen. Ar apmetumu noklātās sienas vēlējos siltā, sulīgā, piesātinātā tonī. Nebiju izvēlējusies konkrētu toni, bet zināju, ka tas būs kaut kur starp aveņu un persiku toņiem.

Kad ieraudzīju Sadolin krāsu paletē A6.32.52 toni, nebija šaubu, kas tas būs īstais. Galveno sienu (to, kuru redz, ienākot istabā) vēlējos gaišā tonī, kas sader ar spilgtajām sienām. Vairs neatminos, kā tapa vīzija par esošo krāsu kombināciju, bet, kopš to nodefinēju sev prātā, no tās neesmu atkāpusies ne soli – zināju, ka gribu tieši tā un nekā citādi. Pat ja galarezultāts nebūtu tāds, kādu iztēlojos, zināju, ka man jāmēģina ideju īstenot, citādi nebūs miera.

Kāda soli pa solim bija darbu gaita?

Tā kā divas sienas bija principā gatavas krāsošanai (tās bija tikai jāatbrīvo no gadu laikā sakrātajiem putekļiem un jānogruntē), jāsagatavo bija divas atlikušās sienas – galvenā siena un siena iebūvētā skapja aizmugurē. Pirms jebkādu darbu sākšanas bija pilnībā jāatbrīvo telpa no mēbelēm un mantām. Mūsu gadījumā telpā palika tikai gulta un iebūvētais skapis. Gultu nosedzām ar īpaši biezu plēvi un izmantojām kā darba galdu. Iebūvētā skapja plauktos salikām visu darbam nepieciešamo – instrumentus, materiālus – un aizlīmējām ar krāsošanas darbiem paredzēto plēvi.

Pirmais darbs bija divu sienu atbrīvošana no vecajām tapetēm. Krāsas vanniņu piepildījām ar siltu krāna ūdeni, un ar visparastāko veltnīti kārtīgi saslapinājām vecās tapetes. Apmēram pēc 10-15 minūtēm tās jau bija izmirkušas un lobījās nost. Ar nelielu špakteļlāpstiņu piepalīdzot, veikli noplēsām tās nost. Ieraugot to, kas slēpās zem tapetēm, sapratām, ka darbs, kas mūs sagaida, nebūs ne ātrs, ne viegls, un līdz krāsošanai būs daudz darāmā. Siena bija ļoti šķība un nelīdzena, daudzviet bija bedres, citur kalni, salaiduma vietas starp skaidu plāksnēm bija ļoti manāmas, nekvalitatīvi apstrādātas.

Bijām izvēles priekšā – taisnot sienu ar špakteļmasas palīdzību vai veidot jaunu rīģipša (ģipškartona) sienu virsū vecajai. Tā kā telpa jau tā bija diezgan maza (12 m2), ļoti nevēlējāmies pazaudēt vēl 5 centimetrus, kas rastos, ja būvētu profilu konstrukciju un liktu ģipškartona loksnes, tāpēc nolēmām mēģināt izlīdzināt sienu ar špakteli.

Noklājām sienu ar dziļumgrunti, nožāvējām un sākām špaktelēt. Izmantojot 3 dažādu platumu špakteļlāpstas un universālo špakteļmasu, pārklājām visu sienu. Pēc pirmās špakteles kārtas vairākās vietās joprojām bija vairāk nekā puscentimetru dziļas bedres, turklāt, būdami lielā mērā amatieri (abi iepriekš ar špaktelēšanu bijām nodarbojušies vienu reizi), nebijām pārliecināti, ka arī pēc otrās vai trešās špakteles kārtas spēsim sienu dabūt pietiekami taisnu, lai pēc krāsošanas tā būtu bez redzamiem defektiem.

Dzīvesbiedrs ieteica nopietni apsvērt rīģipša sienas izveidi un sagatavoja tāmi. Uzliekot uz svariem finanses un laika patēriņu, ko prasītu abi varianti, pieņēmām lēmumu riskēt un būvēt jaunu sienu no rīģipša. Neviens no mums patstāvīgi to iepriekš nebija darījis, bet abi esam bijuši klāt šāda veida darbos, kā arī man ģimenē ir profesionālis, pie kura var jebkurā brīdī vērsties pēc padoma. Pēc viņa kārtīgas iztaujāšanas par un ap šo procesu, devāmies uz būvmateriālu veikalu pēc visa nepieciešamā sienas izveidei (ģipškartona loksnēm, UD veida un CD veida profiliem, nobeiguma profiliem, U veida skavām, skrūvēm) un salaiduma vietu aizpildīšanai (stiklašķiedras lentes, ģipša špakteļmasas, spaiņa un maisītāja uzgaļa špakteļmasas sajaukšanai). Ar līmeņrāžu palīdzību izveidojām metāla profilu konstrukciju.

Tad piegriezām ģipškartona loksnes, piemontējām tās, aizpildījām skrūvju un salaiduma vietas ar speciālo špakteli šuvēm divās kārtās, pēc tam noklājām visu sienu ar nobeiguma špakteli. Nobeiguma špakteli uz sienas klājām ar šim nolūkam speciāli paredzētu veltnīti, lai samazinātu tās patēriņu un masu izklātu maksimāli vienmērīgi. Teorijā tas izklausās vienkārši, bet praksē tā gluži nebija. Špakteļmasa ir ļoti bieza, un līdz ar to bija grūti tajā vienmērīgi izmērcēt veltnīti, un procesā sapratām, ka ekonomēt špakteli šajā procesā nav laba ideja – nebijām pareizi aprēķinājuši nepieciešamo špakteļmasas daudzumu, tāpēc sākotnēji mēģinājām iztikt ar esošo, un tā rezultātā sienu neizdevās dabūt gludu ar pirmo kārtu un bija diezgan daudz jāpielabo otrajā reizē. Kad bijām pabeiguši špaktelēšanu, noslīpējām sienu (lielumu ar slīpmašīnu, malas un stūrus ar smilšpapīru uz turētāja), pēc tam izsūcām visus putekļus no istabas (arī no sienām) un sagatavojām sienas gruntskrāsas uzklāšanai (nolīmējām robežas ar krāsotāju līmlenti), uzklājām gruntskrāsu uz visām sienām.

Pirms krāsošanas darbu sākšanas sākām pārlīmēt līmlenti, lai norobežotu pirmās divas krāsojamās sienas, un atkal sastapāmies ar problēmu – ņemot nost līmlenti, līdzi nāca arī vecā griestu un loga ailes krāsa, kas rezultējās ar ļoti nepievilcīgiem defektiem, tāpēc nācās atkal apmeklēt būvmateriālu veikalu, lai iegādātos grunti un krāsu griestu un ailes pārkrāsošanai. Lai pārkrāsotu griestus un aili, nācās visu pārējo istabu nosegt ar plēvēm (visas sienas, grīdu, loga stiklu, skapi), taču darbi šajā posmā gāja raiti. Attīrījām apstrādājamo zonu no putekļiem, nogruntējām un nokrāsojām to vienā kārtā ar baltu krāsu. Beigās priecājāmies par šo it kā lieko soli, jo arī tas piedeva istabai jaunu svaigumu.

Kad griesti bija nožuvuši, noņēmām plēves no sienām un loga ailes un ķērāmies pie ilgi gaidītās sienu krāsošanas. Sākām ar tumšākajām sienām (tām, kas klātas ar dekoratīvo apmetumu). Kaut bijām iegādājušies šim segumam speciāli paredzētu veltnīti, krāsas uzklāšana nebūt nebija viegla – apmetumam ir ļoti dziļš reljefs, tāpēc veltnītis bija jāpiesūcina ar ļoti lielu daudzumu krāsas un fiziski jāspiež pret sienu, lai krāsa tiktu visās bedrītēs. Vēl viena problēma, ar ko saskārāmies, klājot krāsu uz apmetuma, bija robežu izplūšana. Tā kā virsma ir ļoti nelīdzena, līmlente tai labi nepiegulēja un aiz tās vietām tika krāsa, tāpēc līnijas sākumā neizdevās taisnas, nācās pēc tam tās labot ar otu. Taču bija arī pozitīvi aspekti – ar katru krāsas kārtu reljefs kļuva līdzenāks un vieglāk krāsojams, un uz dekoratīvā apmetuma praktiski nebija redzamas krāsas klāšanas pēdas, tāpēc labi, ka sākām ar šīm sienām – tā bija iespēja iepraktizēties pirms galvenās (redzamākās un gludākās) sienas krāsošanas.

Pēc tam ķērāmies pie gaišo sienu krāsošanas. Pārlīmējām sienu robežas un sākām krāsot. Šīs sienas bija ievērojami vieglāk krāsot, process ritēja raiti un viegli, ļoti ātri tikām ar gaišajām sienām galā.

Pēc tam atlika vien nokrāsot vecos čuguna radiatorus. Bijām iegādājušies šim darbam gan speciālu mazu veltnīti, gan otu, taču procesā secinājām, ka ar otu ir ērtāk piekļūt visām šaurajām vietām. Nedaudz procesā traucēja tas, ka krāsojām apkures sezonā un krāsa nožuva ļoti ātri (principā pāris minūšu laikā), kas lika ļoti rūpīgi pārdomāt krāsošanas taktiku (lai nesanāktu atkārtoti pieskarties svaigi nožuvušai krāsai), krāsojot blakus. Radiatora pārkrāsošana bija laikietilpīga (ilgāka par divu sienu krāsošanu), jo tam ir daudz detaļu, bet kopumā darbs nebija grūts, varētu pat teikt – terapeitisks.

Pēc krāsošanas atbrīvojām istabu no visām plēvēm, instrumentiem un materiāliem, un tā sāka atkal atgūt dzīvojamas istabas aprises. Mums par pārsteigumu arī tad darbi vēl nebija galā. Procesā pietiekami nepiedomājām pie plēvju nostiprināšanas, un daudzviet zem tās bija pakļuvusi špaktele, grunts, kā arī krāsas, tāpēc nācās ilgu laiku pavadīt, mazgājot grīdu. Noslēgumā uzlikām jaunus kontaktligzdu ietvarus, pa istabas perimetru piestiprinājām jaunas grīdlīstes, pie griestiem pielikām jaunu lampu, un remonts bija pabeigts.

Kādus piederumus un materiālus izmantojāt guļamistabas pārvērtībām?

Izmantotie instrumenti, piederumi: 5 špakteļlāpstas (3, 10, 12, 30, 50 cm platumā), 4 veltnīši (1 gruntij, 1 špaktelei, 2 gludas sienas krāsošanai, 2 raupjas sienas krāsošanai), 2 veltnīšu rokturi, 2 otas, elektriskā urbjmašīna, elektriskais skrūvgriezis, caurumzāģis, mērlentes rullītis, līmeņrādis, lāzera līmeņrādis, knaibles, metāla šķēres, papīra nazis, šķēres, celtniecības zīmulis, 2 krāsotāju līmlentes ruļļi, slīpmašīna ar LED gaismu un putekļsūcēju, celtniecības putekļsūcējs, 2 krāsošanas plēves (viena biezāka, otra plānāka, ar līmlentes joslu), 2 krāsu vanniņas, lauznis, āmurs, 1 metrs smilšpapīra (60), 2 slīpripas (180), smilšpapīra turētājs, montāžas skrūves (kokam, rīģipsim, metālam, betonam), dībeļi.

Izmantotie materiāli: 2 litri dziļumgrunts, krāsas, 20 kg špakteles, 5 metri stiklšķiedras lentes (4 cm), 4 ģipškartona loksnes (2,6 x 1,2 m), 9 CD profili, 2 UD profili, 700 ml Sadolin EasyCare Wood & Metal krāsas A6.32.52 tonī, 5 litri Sadolin Bindo Base gruntskrāsas, 4,5 litri Sadolin EasyCare krāsas AN 02.86 tonī, 5 litri Sadolin Bindo 10 krāsas A6.32.52 tonī, 2,5 litri krāsas baltā tonī, 2 litri universālas grunts.

Kā sadalījāt pienākumus un cik veiksmīgi tikāt ar tiem galā?

Centāmies sadalīt darbus vienlīdzīgi, bet, protams, smagākos darbus nācās veikt dzīvesbiedram. Tapešu noņemšanu veicu es, špaktelēšanu veicām dalīti – dzīvesbiedrs lielos laukumus, es mazos (skrūvju vietas, skrāpējumus un stūrus), rīģipša sienu praktiski būvēja dzīvesbiedrs, es piepalīdzēju, kur bija iespējams (pieturot, nomērot, griežot u.tml.), gruntēšanas un krāsošanas darbus dalījām vienādi (maiņās, vienam krāsojot lielos laukumus, otram malas un otrādi). Noslēguma darbus veica dzīvesbiedrs. Ar visiem darbiem tikām galā, cik nu labi pratām. Vislielākais pārbaudījums mums abiem bija rīģipša sienas būvēšana, bet arī ar to beigās tikām galā. Visas pieļautās kļūdas pēcāk arī izlabojām, un galarezultātā tās pat nav manāmas.

Ko ar šī brīža pieredzi būtu darījuši citādi?

Par spīti tam, ka esam amatieri, ar remontu tikām galā labi, bez nopietnām kļūdām un problēmām. Visus darbus, ko uzņēmāmies, paveicām paši, bez citu palīdzības – ja neskaita teorētisko palīdzību jeb zelta padomus. Viens secinājums, ko noteikti “paņemsim līdzi” turpmākajos remontdarbos, – kārtīgi novērtēt krāsojamās zonas stāvokli pirms remontdarbu sākšanas. Tā kā dzīvojam padomju laika būvē, mums vajadzēja ņemt vērā to, ka viss (sienas, grīdas un griesti) ir šķībs, greizs un nepareizs, un taisnus leņķus atrast šeit ir praktiski neiespējami. Ja būtu to uztvēruši gana nopietni jau no remonta sākuma, nebūtu centušies situāciju glābt ar špakteļmasu un būtu ietaupījuši daudz laika, darba un finanšu resursus.

Vai esat apmierināti ar rezultātu?

Kopumā esam apmierināti – istaba patiesi ir ieguvusi svaigu skatu un jaunu elpu. Noteikti lepojamies ar to, ka paši ar visu tikām galā.

Taču jāatzīst, ka esam pieļāvuši tipisku iesācēju kļūdu, izvēloties krāsu toņus, jo realitātē tie ļoti atšķiras no tā, ko bijām iztēlojušies, – košais tonis ir krietni rozīgāks, nekā vēlējāmies, savukārt gaišais tonis ir mazliet par gaišu un gandrīz neatšķiras no baltās griestu krāsas. Krāsu katalogā toņi ir redzami uz ļoti neliela laukuma, tāpēc ir grūti iztēloties, kā tie izskatīsies uz sienām, un objektīvi novērtēt potenciālo rezultātu. Nākotnē, plānojot krāsošanas darbus, pirms gala lēmuma pieņemšanas noteikti meklēsim veidus, kā vizualizēt iecerēto krāsojumu uz sienām.

Jāpiebilst gan, ka šīs istabas pārvērtības vēl nav pilnībā pabeigtas – plānojam gan iegādāties jaunas mēbeles, gan pārveidot esošās, bet uz gaišās sienas tuvākajā nākotnē taps gleznojums ar atlikušo spilgto krāsu, kas abus istabas toņus, cerams, vairāk savīs kopā.

Ieteikumi tiem, kuri vēlas pārmaiņas, bet nav pārliecināti, vai paši tiks galā ar krāsošanu.

• Ja ir iespēja no kāda aizņemties profesionālus darbarīkus, dariet to! Tie ievērojami atvieglo darbu. Slīpmašīna ar iebūvētu LED gaismu un pievienojamu putekļsūcēju mums visnepatīkamāko un biedējošāko darba daļu padarīja par vienu no vienkāršākajām un patīkamākajām!

• Nebaidieties darīt paši! Mūsdienās viss ir pieejams internetā – pamācība katram darbam un pieredžu stāsti un pārskati (reviews) par dažādiem rīkiem. Pirms darba izpētiet internetā jaunākās, ērtākās metodes, paņēmienus, rīkus un ņemiet to vērā! Mēs nekad nebijām ne būvējuši rīģipša sienu, ne klājuši špakteli ar veltnīti, bet abas šīs lietas izdarījām un turklāt diezgan kvalitatīvi priekš pirmās reizes!

• Nekautrējieties prasīt padomus! Būvmateriālu veikalos droši prasiet darbiniekiem, kas ir labāks, ar ko vieglāk strādāt, un klausiet šos cilvēkus, kas ar remonta lietām darbojas ik dienu. Ja rados vai draugos ir kādi celtnieki vai entuziasti ar pieredzi, labāk pārjautāt viņiem visu neskaidro par procesu, nekā darīt uz savu galvu un iedzīvoties nevajadzīgās problēmās! Lētāk ir nopirkt pateicības dāvanu, nekā izlabot nepratības dēļ radušās kļūdas. Mēs tuvākajos būvmateriālu veikalos šī remonta ietvaros kļuvām par regulāriem apmeklētājiem, un tas, ko mums ieteica darbinieki, bija vērtīgi un palīdzēja pieņemt pareizos lēmumus. Ar ģimenes locekli, kuram ir liela pieredze celtniecības un remonta darbos, sazvanījāmies un sarakstījāmies praktiski katru dienu, un labi, ka tā, jo daži no mūsu pieņēmumiem bija aplami, un, ja nebūtu konsultējušies ar profesionāli, būtu lieki iztērējuši daudz laika un pūļu.

• Netaupiet uz darba rīkiem un materiāliem. Ja veikalā ir divas špakteļlāpstiņas – viena par 2 eiro un otra par 3 eiro, izvēlieties otro. Nauda, ko ieekonomēsiet veikalā, neatsvērs problēmas, kas radīsies darba gaitā lētu, nekvalitatīvu instrumentu dēļ. Tas pats arī ar materiāliem, piemēram, špakteli. Ar labāku ies vieglāk un raitāk, kas ir jo īpaši svarīgi, ja esi amatieris. Šo padomu mums deva mūsu konsultants pirmajā sarunā, kad teicām, ka taisīsim remontu, un darba gaitā izvēlētie instrumenti tiešām mūs nepievīla.

Foto: Kā soli pa solim piešķirt jaunu elpu guļamistabai

Raksts tapis sadarbībā ar “Sadolin”.