Kravas auto ceļu satiksmē: miljoni apdrošināšanas izmaksās un nereti vissmagākās negadījumu sekas (2)

Kravas auto - trīsreiz biežāk negadījumu vaininieki nekā cietēji

Saskaņā ar Autotransporta direkcijas datiem šobrīd Latvijā ir reģistrēti 4759 kravu pārvadātāji un 15 828 licencēti kravas transportlīdzekļi. Pēdējos četros gados šie skaitļi nav būtiski svārstījušies, piedzīvojot tikai nelielus kāpumus un kritumus.

Valsts policija norāda, ka, salīdzinot šī gada deviņus mēnešus ar tādu pašu periodu pērn un aizpērn, ir samazinājies gan kopējais negadījumu skaits, kuros iesaistīts transports kravu pārvadāšanai, gan bojāgājušo skaits šādos ceļu satiksmes negadījumos – salīdzinājumā ar 2021. gadu pat divas reizes. Tomēr joprojām fiksēti 1238 ceļu satiksmes negadījumi ar kravas auto iesaisti (2021. gadā - 1332, 2022. gadā - 1330), un 12 cilvēki šādos negadījumos zaudējuši dzīvību – starp tiem ir gan gājēji, gan vieglo automašīnu vadītāji un pasažieri, gan trīs smago automašīnu vadītāji.

LTAB atklāj vēl skaudrāku ainu – statistiski pēdējos piecos gados (2018.-2022. gads) kravas transportlīdzekļi dažādos negadījumos bijuši iesaistīti 31 500 reižu, t. sk. ne tikai smagos negadījumos, uz kuriem tiek izsaukta policija, bet arī sadursmēs, pēc kurām pietiek ar saskaņotā paziņojuma aizpildīšanu.

"Kravu pārvadātāji salīdzinoši ir vieni no bīstamākajiem ceļu satiksmes dalībniekiem, jo ceļu satiksmes negadījumiem, kuros tie iesaistīti, ir smagākas sekas. Turklāt kravu pārvadātāji ļoti bieži uzturas ārzemēs, kur aprēķināto zaudējumu kompensācijas parasti ir lielākas. Līdz ar to šie transportlīdzekļi tiek vērtēti ar augstāku riska pakāpi ceļu satiksmē," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Kā rāda dati, kravas automašīnas aptuveni trīsreiz biežāk ir ceļu satiksmes negadījumu izraisītāji nekā cietušie. Līdzīgi kā Valsts policija arī LTAB novērojusi, ka negadījumu skaits ar kravas automašīnu iesaisti kopš 2021. gada ir pastāvīgi samazinājies, toties, augot inflācijai, vidējā atlīdzība būtiski palielinājusies: pērn deviņos mēnešos tie bija 2291 eiro, bet šogad tādā pašā periodā - jau 2787 eiro.

Sadursmes un citi negadījumi izmaksā miljoniem eiro

Šogad lielākā Latvijas apdrošinātājiem pieteiktā atlīdzība par ceļu satiksmes negadījumā iesaistītu kravas auto sasniedz 728 900 eiro. Tā pieteikta apdrošināšanas sabiedrībai BALTA šī gada jūlijā par Itālijā notikušu ceļu satiksmes negadījumu, kura izraisītājs bija kravas furgona vadītājs.

Apdrošināšanas sabiedrībai BALTA pieteiktās kravas auto OCTA kopējās izmaksas šogad sasniegušas 3,28 miljonus eiro ar vidējo atlīdzību 3311 eiro. 68% gadījumu reģistrēti Latvijā, 6% – Vācijā, 6% – Lietuvā. Šis ir spilgts apliecinājums tam, ka ārzemēs aprēķinātās kompensācijas var būt krietni iespaidīgākas nekā Latvijā: piemēram, Vācijā fiksēto negadījumu skaits, kuros iesaistīti kravas auto, ir 11 reižu mazāks nekā Latvijā, toties atlīdzību summa sasniedz apmēram 50% no Latvijā izmaksātās.

Kopumā BALTA kravas auto KASKO atlīdzībās šogad izmaksājusi teju 1,6 miljonus eiro, un vidējā atlīdzība sasniegusi 2322 eiro. 68% atlīdzību pieteikumu iesniegti par Latvijā apskādētiem auto, taču KASKO gadījumu ģeogrāfija aptver visu Eiropu. BALTA apkopotā statistika rāda, ka kopumā gada laikā apmēram katrs piektais kravas auto un viena no 20 piekabēm gūst bojājumus: galvenokārt - 58% gadījumu - krītošu priekšmetu dēļ tiek

sabojāts auto stiklojums, 13% kravas auto vadītājs bija iesaistījies sadursmē ar citu transportlīdzekli, bet 12% gadījumu uzbraucis kādam objektam.

Prevencijai svarīgs ne tikai auto aprīkojums, bet arī vadītāju prasmes

"Visbiežākais ceļu satiksmes negadījumu iemesls ar kravas auto dalību ir sadursme ar citu transportlīdzekli - uzbraukšana cita satiksmes dalībnieka transportlīdzeklim braukšanas joslu maiņas brīdī vai arī nepietiekamas distances ievērošanas dēļ. Savukārt smagākās sekas ir tiem ceļu satiksmes negadījumiem, kuros kravas automašīna kādu iemeslu dēļ ir nobraukusi no ceļa vai frontāli sadūrusies ar pretī braucošo transportlīdzekli. Lai mazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu, kuros iesaistīti kravu pārvadātāji, un uzlabotu satiksmes drošību, pirmais solis ir auto, kas aprīkoti ar drošības sistēmām, un vadītājs, kurš prot tās atbilstoši lietot, taču ar to vien nepietiek," saka BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs, gada balvas "Drošākais uzņēmuma autoparks" žūrijas priekšsēdētājs Kristaps Liecinieks.

Ierīču pareizai lietošanai ir jāveic autovadītāju instruktāža, taču vajadzīga arī atbilstoša kontrole un papildu apmācības, ja vadītājs ierīces nelieto vai lieto nepareizi.

Būtisks drošības uzlabojums būtu panākams arī tad, ja kravu pārvadātāji izvēlētos strādāt pārsvarā ar pastāvīgajiem pasūtītājiem un maršrutiem, minimizējot vienreizēju maršrutu un kravu īpatsvaru. Katrs jauns maršruts ar jaunām piegādes adresēm palielina risku iekļūt negadījumā. Tāpēc ieteikums būtu veidot maršrutu aprakstus, lai jebkurš šoferis, kurš nav veicis attiecīgo maršrutu, pirms došanās reisā varētu ar to iepazīties un zināt, kas sagaidāms, tādā veidā samazinot risku iekļūt ceļu satiksmes negadījumā.

Vienlaikus Kristaps Liecinieks norāda - daudzi kravu pārvadātāju uzņēmumi ļoti daudz iegulda savu autoparku attīstībā, lai uzlabotu kopējo drošības situāciju uz ceļiem: "Tie ir autoparki, kas regulāri apmāca savus darbiniekus, teorētiskās zināšanas pārbaudot arī praksē, un rezultātā uz koplietošanas ceļiem nonāk tikai labi sagatavoti autovadītāji. To mēs redzam arī gada balvas "Drošākais uzņēmuma autoparks" desmit gadus ilgajā vēsturē: visus labākos kravu pārvadātājus - gan starptautiskos, gan vietējas nozīmes - vieno rūpes par nemitīgu savu darbinieku izglītošanu, viņu prasmju pilnveidošanu un labbūtības stiprināšanu, priekšplānā izvirzot cieņpilnu attieksmi un rūpes. Un, protams, ne mazāk svarīgas ir investīcijas regulārā autoparka atjaunošanā, kas veicina ilgtspējīgu un drošu tā ekspluatēšanu."

Lai samazinātu risku iekļūt negadījumos, konkursa "Drošākais uzņēmuma autoparks" eksperti apkopojuši noderīgus ieteikumus par to, kādas drošības sistēmas kravas automašīnās ir vajadzīgas, un to lietošanā autovadītājiem jābūt pilnvērtīgi apmācītiem.

• Automātiskā avārijas bremzēšanas sistēma (efektīvāk tiek veikta ekstremālā bremzēšana).
• Vilkmes kontroles sistēma (uz slideniem ceļiem palīdz vadīt kravas auto).
• Elektroniskās stabilitātes sistēma (uz slideniem ceļiem palīdz saglabāt automašīnas vadītspēju).
• Adaptīvā kruīza kontrole (palīdz ievērot drošu distanci, autovadītājs mazāk nogurst).
• Klimata kontrole vai gaisa kondicionieris (samazina autovadītāja nogurumu un kļūdu iespējamību pārlieku augstas gaisa temperatūras un liela mitruma dēļ).
• Sistēma, kas brīdina par ceļa apzīmējumu šķērsošanu bez ieslēgta pagrieziena rādītāja (ja autovadītājs pie stūres iemieg, pamodina brīdī, kad auto nekontrolēti brauc ārā no savas joslas).
• Elektroniskā gaisa spiediena riepās uzraudzība (pareizs gaisa spiediens riepās samazina riepu sprāgšanas un līdz ar to nekontrolētas kravas auto nobraukšanas no ceļa risku).
• Kameru vai devēju sistēma, kas brīdina par objektiem aklajā zonā (samazina risku braukšanas joslu maiņas brīdī uzbraukt citam transportlīdzeklim aklajā zonā).
• Videoreģistrators (palielina iespēju noskaidrot ceļu satiksmes negadījuma iemeslus un tajā iesaistīto transportlīdzekļu vadītāju rīcību, var kalpot kā pierādījums).

Kravas auto vadītāju atbildību drošas ceļu satiksmes nodrošināšanā aktualizēs arī ekspertu diskusijā

Šogad jau vienpadsmito reizi norisinās BALTA, Satiksmes ministrijas un auto nozares pārstāvju organizētais konkurss - gada balva "Drošākais uzņēmuma autoparks 2023". Gada balvas "Drošākais uzņēmuma autoparks" mērķis ir rosināt Latvijas uzņēmumu, valsts iestāžu un pašvaldību izpratni un vajadzību pēc droša uzņēmuma autoparka un veicināt labo praksi to pārvaldībā, kā arī informēt par autotransporta nozares tendencēm, iepazīstināt ar ceļu satiksmes drošību veicinošiem risinājumiem un godināt izcilākos uzņēmumu autoparkus.

Konkurss noslēgsies šī gada 30. novembrī plkst. 10.00-13.00 klātienes balvu pasniegšanas ceremonijā, kurā tiks apbalvoti labāko uzņēmumu autoparku īpašnieki un pārvaldnieki, kā arī norisināsies ekspertu diskusija "Drošas satiksmes ABC: Auto, Bizness, Cilvēks 2023". Diskusijas pirmais bloks "Kravas pārvadātāji: ceļu satiksmes nekontrolētākie un bīstamākie dalībnieki?" būs veltīts tieši kravas auto lomai drošas satiksmes nodrošināšanā, kontroles mehānismiem, tehniskajam novērtējumam, tehnoloģiju “higiēnas” minimumam utt. Pasākums būs skatāms tiešsaistē BALTA Facebook kontā. Plašāka informācija par konkursa norisi atrodama šeit.

Konkursu organizē BALTA sadarbībā ar Satiksmes ministriju. Gada balvu atbalsta un izpratni par ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu autoparku pārvaldi palīdz veicināt Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), SIA "Circle K Latvia", SIA "SEB līzings", AS "Mapon", SIA "Green Wave Latvija", biedrība "Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts" (InCSR), Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija un Latvijas Pašvaldību savienība.