Vladimirs Putins ceturtdien parakstīja likumu, ar kuru Krievija atceļ Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma (CTBT) ratifikāciju. Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs paziņojis, ka Krievija ievēros aizliegumu un atsāks kodolizmēģinājumus vienīgi tad, ja to pirmās izdarīs ASV. Taču atkāpšanās no līguma ratifikācijas tāpat ir jāuzskata kā kārtējais signāls, ka teroristiskā valsts turpina atkāpties no starptautiskās drošības arhitektūras, kas tikusi būvēta vairākas desmitgades.

1996. gadā ANO Ģenerālajā Asamblejā Ņujorkā parakstītais līgums bija kulminācija kopš Otrā pasaules kara pakāpeniski veidotajiem plāniem par kodolbruņojuma kontroli, ar mērķi aizliegt jebkādas kodolmateriālu eksplozijas, ieskaitot kodolieroču izmēģinājumus dabā, gan militāriem, gan cita veida nolūkiem. Taču, lai izprastu Krievijas jaunākā lēmuma nozīmi, vispirms jāatzīmē, ka CTBT (Comprehensive Test Ban Treaty) nemaz faktiski nav stājies spēkā, jo to nav ratificējušas astoņas valstis no tām, kas norādītas līguma 2. pielikumā. Šajā pielikumā uzskaitītas 44 valstis, kas piedalījās līguma satura veidošanā un kurām tolaik bija atomenerģijas stacijas vai izpētes reaktori. Līdz šim līgumu ir ratificējušas kopumā 178 valstis, bet tas tāpat nevar pilnībā tikt piemērots, kamēr ratifikācija nav veikta visās oriģināli paredzētajās valstīs, tostarp Krievijā.

Lēmums par Krievijas līguma ratifikācijas atsaukšanu tika pieņemts jau 18. oktobrī, kad par to vienbalsīgi nobalsoja Krievijas Valsts dome, bet iniciatīva no Putina puses bija izskanējusi jau agrāk. Tagad ar prezidenta lēmumu ratifikācija tiks atcelta, bet Krievija faktiski tikai pievienojas tādām valstīm kā Izraēlai, Amerikas Savienotajām Valstīm, Ķīnai, Irānai un Ēģiptei, kuras līgumu parakstījušas, bet tā arī nav ratificējušas. Indija, Pakistāna un Ziemeļkoreja, kurām ir kodolieroči, šo līgumu nemaz nav parakstījušas.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X