Vai opozīcijas spēku uzvara Polijas vēlēšanās atgriezīs valsti uz demokrātijas ceļa? (6)

Šīs vēlēšanas noteica Polijas kā liberālas demokrātijas trajektoriju ES, uzskata eksperts, vēlēšanu iznākumu salīdzinot ar "izvairīšanos no lodes". Viņaprāt, ja uzvarētu "Likums un Taisnīgums" (PiS), tad valsts pieredzētu šīs partijas īstenotu mediju kontroles politiku, kas Poliju vēl daudz tālāk aizvestu pa ceļu, pa kuru patlaban dodas Ungārija.

Kaut arī opozīcija ir atšķirīgu spēku grupa, Baranovskis uzsvēra, ka sabiedrības spiediens uz šīm partijām sadarboties un izveidot veiksmīgu un ilgtspējīgu valdību ir milzīgs. "Vēlētāji opozīcijas līderiem deva ļoti skaidru mandātu gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā neitralizēt pēdējos astoņos gados PiS valdības īstenoto politiku. Šie vēlētāji nebūs mierā ar situāciju, ja opozīcijas līderi nespēs rast risinājumus, un ir gatavi viņus tādā gadījumā sodīt," domā Baranovskis.

Baranovkis paskaidroja, ka ārpus Polijas nav tik labi redzams tas emociju līmenis, kas virzīja cilvēkus uz vēlēšanu iecirkņiem. Šīs emocijas radot ļoti spēcīgu spiedienu uz opozīcijas līderiem vienoties pat tik atšķirīgas grupas ietvaros. Daļēji tieši tāpēc vēlēšanās bijusi tik augsta aktivitāte - 74%, kas ir par 12% augstāk nekā vēsturiskajās vēlēšanās 1989.gadā.

Viņš uzsvēra, ka valdībai būs pietiekams vairākums, lai vadītu valsti pilnu pilnvaru termiņu - tās rīcībā būs 248 vietas parlamentā, kurā pavisam ir 460 deputāti.

"Tā būs valdība, kas iekšpolitikā fokusēsies uz tiesu varas institūciju pārbūvi. Daudzi Polijas un ārvalstu novērotāji šīs vēlēšanas vērtēja kā pēdējo izdevību apturēt demokrātijas lejupslīdi Polijā," sacīja eksperts.

Baranovskis arī ir pārliecināts, ka jaunā valdība spēs neitralizēt saspīlējumu attiecībās ar Ukrainu, ko vēlas arī Polijas partneri un sabiedrotie, pirmām kārtām, ASV.

Viņš atgādināja, ka kara sākumā gan Polijas valdība, gan sabiedrība pret Ukrainu bija noskaņota ļoti atbalstoši - gan savos paziņojumos, gan praktiskajā palīdzībā. Tomēr kopš aprīļa Polijas un Ukrainas attiecības nonāca visdziļākajā krīzē kopš kara sākuma, un to aizsāka Ukrainas graudu nonākšana Polijas tirgū un attiecīgā ietekme uz graudu cenām. Pavisam drīz krīze pārauga politiskā līmenī, kas beigu beigās noveda pie premjerministra Mateuša Moravecka paziņojuma, ka Polija vairs nepiegādās ieročus Ukrainai. "Daļēji tas bija tīri politisks paziņojums," piebilda Vācijas Māršala fonda Austrumu virziena izpilddirektors.

Viņš uzskata, ka graudu jautājums ar laiku kļūs mazāk nozīmīgs, vismaz salīdzinājumā ar jautājumu par Ukrainas graudu nogādāšanas mehānismiem Eiropas Savienībā (ES) un saņēmējiem ārpus ES.

"Sagaidu retorikas izmaiņas attiecībās ar Ukrainu, kā arī tādu pieeju, kas vairāk pievērsīsies Kijivas atbalstam, skatoties no sabiedroto perspektīvas. Ļoti ceru, ka Polijas un Ukrainas attiecību restarts būs viens no pirmajiem uzdevumiem, kuriem pievērsīsies jaunā valdība," rezumēja Baranovskis.

Vērtējot salīdzinoši pretējos vēlēšanu rezultātus Slovākijā, viņš pauda cerību, ka Slovākijas gadījums nebūs tik smags kā Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna piemērs. "Orbāns ne tikai acīmredzami vājina ES vērtības, bet arī mūsu vienotību divpusējās attiecībās ar Krieviju. Viņa tikšanās ar [Krievijas prezidentu Vladimiru] Putinu Pekinā ir kaut kas pilnīgi nepieņemams no viena ES dalībvalsts līdera puses, kad pret Krieviju tiek vērstas sankcijas par tās īstenoto brutālo un neizprovocēto karu pret Ukrainu," norādīja eksperts.

Viņš tomēr neparedz, ka [Slovākijas premjers Roberts] Fico dosies pa to pašu ceļu, paužot cerību, ka "redzēsim daudz vairāk pragmatisma". Baranovskis piebilda, ka Fico retorika nav bijusi pārāk iepriecinoša, turklāt tā rada jūtamu šķelšanos Višegradas valstu blokā, par kura vienotību vairs īsti runāt nevar.

"Domāju, ka priekšā ir liels darbs visai Eiropai, ieskaitot jauno Polijas valdību, lai nodrošinātos, ka Slovākija neiet Orbāna pēdās, gan veidojot neveselīgi tuvas attiecībās ar Krieviju, gan ar savu rīcību mazinot likuma varu ES. Ir ļoti svarīgi izvairīties no jaunas Bratislavas-Budapeštas ass izveidošanās, kas stātos Budapeštas-Varšavas ass vietā," sacīja Baranovskis.

Viņš norādīja, ka Ungārijas piemērs, iespējams, demonstrē nepieciešamību veikt dziļākas reformas ES, kuras arī tuvojoties. Eksperts uzsvēra, ka viena lieta ir mainījusies un varētu radīt izdevību logu - Budapešta vairs nevarēs rēķināties ar Varšavas atbalstu, kad tā pārkāps ES noteikumus, likuma varas pamatprincipus un kaitēs ES vienotībai politikā pret Krieviju.