Asociācija: transporta dekarbonizācijas krīze Latvijā draud ar lieliem budžeta tēriņiem (2)

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijā (LBBA) paskaidro, ka ES nupat pieņemta Direktīva par atjaunojamo energoresursu (AER) lietošanas veicināšanu jaunā versijā un ar izvirzītiem vēl augstākiem mērķiem. Tostarp noteikts, ka visās dalībvalstīs AER avotu daļai enerģijas galapatēriņā transporta nozarē līdz 2030. gadam ir jāsasniedz 29%.

Savukārt Latvijas Centrālā statistikas pārvalde publicējusi datus, saskaņā ar kuriem

biodegvielu patēriņš Latvijā pērn, salīdzinot ar 2021. gadu, sarucis par teju 70%, tā samazinot atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaru transportā līdz aptuveni 2%. Taču 2023. gadā šis skaitlis varētu būt vēl zemāks, jo prasība obligāti piejaukt biodegvielu nav spēkā visa gada garumā.

Asociācijā atzīst, ka tas liek secināt, ka transporta dekarbonizācija Latvijā šobrīd ir dziļā krīzē.

"Savukārt tas draud ar to, ka Latvijas Finanšu ministrijai būs jāpērk emisiju samazināšanas kvotas no citām valstīm desmitiem miljonu eiro apmērā."

LBBA jau ir vērsusies pie atbildīgajām institūcijām ar aicinājumu ieviest šī gada 22. maijā Saeimas frakciju parakstīto sadarbības memorandu par Latvijas enerģētikas stratēģijas 2023. - 2050. gadam izstrādes nepieciešamību.

Tāpat asociācija piedāvā izmantot Lietuvā, Polijā un Igaunijā jau ieviesto labāko praksi AER veicināšanai transportā, tai skaitā saglabāt biodegvielas obligāto piejaukumu kā instrumentu līdz 2030. gadam. Tomēr tiek uzsvērt, ka papildus tam nepieciešams ieviest arī citus risinājumus, kas būtu saistoši degvielas piegādātājiem, piemēram, noteikt tiem mērķi līdz 2030. gadam par 14,5% samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) intensitāti transportā, izmantojot atjaunojamos resursus.

LBBA valdes loceklis Indulis Stikāns akcentē nepieciešamību ieviest mehānismus pret krāpšanu un tādus sodus, kas novērš krāpniecību. "No degvielas tirgus uzraudzības viedokļa, ir svarīgi saglabāt biodegvielas obligātā piejaukuma prasības benzīnam un dīzeļdegvielai, lai, fiziski ņemot degvielas kvalitātes paraugus, attiecīgās valsts iestādes varētu konstatēt, ka biodegvielas sajaukšana patiešām notiek," stāsta Stikāns.

Viņš atzīst, ka par pieaugošiem krāpniecības gadījumiem norāda ES valstu tirgus dalībnieki, atgādinot arī to, ka no Ķīnas un citām attiecīgā reģiona valstīm tiek importēta biodegviela, kas iegūta no izejvielām, kas ES ir atliegtas. "Tieši tāpēc arī biodegvielas izcelsmei būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība," uzsver asociācijas valdes loceklis.

"Igaunijas un Lietuvas pieredze parāda, ka zemu sodu apstākļos atsevišķi tirgus dalībnieki izvairās no biodegvielas sajaukšanas prasības, jo krāpniecības ceļā izmaksas ir mazākas."

Viņaprāt, Latvijas valdība pēdējo gadu laikā ir sistēmiski pieņēmusi lēmumus, kas samazina AER daļu transportā, palielina tirgus daļu importētiem fosilajiem resursiem un vēršas pret vietējiem ražotājiem. "Vispirms valdība atcēla akcīzes nodokļa atlaides biodegvielām, biometāna programmas joprojām nav, elektromobilitāte - stagnē, no likuma "Par piesārņojumu" izzudusi prasība degvielas tirgotājiem katru gadu samazināt degvielu emisijas. Vēlāk tika arī atcelta norma par obligātu biodegvielas piejaukšanu, lai arī tieši biodegviela līdz šim nodrošināja lielāko daļu no AER transporta nozarē."

Stikāns arī atgādina, ka Konkurences padome pirms gada sagatavotajā pētījumā par degvielas mazumtirdzniecības tirgu Latvijā atzinusi, ka šādi neskaidri tirgus apstākļi kalpo tieši ārvalstu fosilās enerģijas ražotāju finansiālajām interesēm.

Savukārt, komentējot atcelto prasību par obligāto biodegvielas piejaukšanu, asociācijā norāda, ka jau pirms šī lēmuma gan LBBA, gan arī degvielas mazumtirgotāji brīdinājuši, ka nepiepildīsies amatpersonu solījums par degvielas cenu samazināšanos par 12-14 centiem litrā līdz ar biodegvielas piejaukuma atcelšanu. LBBA atzīmē, ka pusgadu pēc valdības lēmuma to publiski atzinis arī toreizējais finanšu ministrs Jānis Reirs.

"Eiropas Komisijas tiešsaistes datos par degvielas cenām redzams, ka Latvijā tās ir konsekventi augstākas nekā Lietuvā. Kaimiņvalstī obligātais biodegvielas piejaukums ir spēkā visu gadu, noteikts zemāks akcīzes nodoklis un degvielas rezervju uzglabāšanas izmaksas. Aritmētiski Latvijā būtu jābūt lētākai cenai, taču realitāte ir diametriāli pretēja," uzsver LBBA.

Pēc asociācijas aprēķiniem, tāpat kā līdz šim, arī oktobrī Lietuvā gan benzīns, gan dīzeļdegviela bijusi lētāka nekā Latvijā. Turklāt ievērojami – Lietuvā oktobrī degviela maksāja pat par 11-15 centiem mazāk nekā Latvijā.

Stikāns arī norāda, ka šobrīd Eiropā iezīmējas dīzeļdegvielas deficīts, ko varētu slāpēt ar biodegvielām. Vienlaikus kaimiņvalstu risinājumi esot pilnīgi pretēji Latvijā pieņemtajiem. Piemēram, Lietuva, Igaunija, Polija un Somija ir ieviesušas instrumentus nolūkā veicināt AER transportā – tostarp pienākumu degvielas piegādātājiem realizēt AER transportā, tostarp biodegvielu un biometānu, primāri izmantojot tieši vietējos resursus.

"Šobrīd var redzēt, ka elektromobilitāte attīstās pārāk gausi un lēnāk nekā pārējās Baltijas valstīs, kur tam paredzētas atbalsta programmas. Savukārt biometāna ražošana, atšķirībā no Igaunijas, Lietuvas un Polijas, Latvijā nenotiek faktiski nemaz, un sistēmiska atbalsta, lai biometāns tiktu izmantots transportā, nav," uzskata Stikāns.

Viņš arī min to, ka Polija šobrīd plašā mērogā attīsta jaunas biodīzeļa ražotnes, izmantojot gan pašu ražotās izejvielas, gan vietējo pārstrādi, savukārt Lietuvā izveidota alternatīvo degvielu ražošanas attīstības programma, kas mērķēta uz atjaunojamās enerģijas daļas palielināšanu. Pēc Stikāna teiktā, šajā mērķprogrammā ir paredzēts atbalsts arī otrās paaudzes biodegvielas ražošanai aptuveni 10 miljonu eiro apmērā.

Asociācijā atzīmē, ka Latvijā ir savi biodegvielas ražotāji, kas izmanto galvenokārt vietējās lauksaimniecības izejvielas un spēj saražot biodegvielu ap 10% apjomā no kopējā Latvijā patērētā transporta enerģijas daudzuma, nodrošinot emisiju ietaupījumu par vairāk nekā 60-70%, ja salīdzina ar fosilo kurināmo. "Tikmēr tāda biodegviela, kuras pamatā ir atliekvielas un dabīgie atkritumi, emisijas var samazināt pat par 90%."