Ukrainas prezidenta biroja priekšnieka vietnieks Igors Žovkva komentējis valsts bruņoto spēku virspavēlnieka Valērija Zalužnija rakstu, ko viņš publicējis nedēļas izdevumā “The Economist”. Žovkva kritizējis Zalužniju un teicis, ka militārpersonām nevajadzētu publiski runāt par to, kas notiek frontē.
Ukrainas prezidenta biroju saniknojis Zalužnija “The Economist” paustais; Zelenskis mēģina kliedēt bažas (5)
“Ja es būtu armijā, iespējams, pēdējā lieta, ko es darītu, būtu komentēt presei un sabiedrībai par to, kas notiek frontē, kas varētu notikt frontē un kādas ir iespējas,” sacīja Žovkva. Tas atvieglo uzbrucēja darbu. Prezidenta biroja pārstāvis pauda pārliecību, ka Krievijā raksts tika ļoti rūpīgi izlasīts un viss tika atzīmēts.
Žovkva arī norāda, ka pēc raksta publicēšanas viņam piezvanījis “viens no vadības biroju vadītājiem”. “Un viņš man panikā jautāja: “Par ko man ziņot savam vadītājam? Vai tiešām mēs esam strupceļā?” Vai tas ir tas efekts, ko mēs cenšamies panākt ar šo rakstu?”, jautāja Žovkva.
Šodien Kijivā rīkotā preses konferencē kopā ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis noraidīja armijas virspavēlnieka bažas par, iespējams, strupceļā nonākušo karu ar Krieviju.
“Šodien cilvēki ir noguruši, visi kļūst noguruši, un ir dažādi viedokļi. Tas ir skaidrs, bet strupceļa nav,”
sacīja Zelenskis.
Rakstā britu žurnālam "The Economist" ģenerālis Zalužnijs paziņoja, ka Ukraina ir ieslodzīta tranšeju karā. Krievijas gaisa pārākuma dēļ ukraiņi ir piesardzīgāki pret savu karavīru izvietošanu, saka Zelenskis. Nākamgad gaidāmie iznīcinātāji F-16 un spēcīgāka pretgaisa aizsardzība situāciju mainīšot Ukrainai par labu, sacīja prezidents.
Jau vēstīts, ka žurnālā “The Economist” publicētā rakstā Valērijs Zalužnijs brīdināja, ka karš ar Krieviju tagad pāriet jaunā posmā, kļūstot par pozicionālo karu kā Pirmais pasaules karš, pretstatā “manevru” karam, kas paredz kustību un ātrumu.
Pēc viņa teiktā, tas ir izdevīgi Krievijai, ļaujot tai atjaunot savu militāro spēku, kas galu galā apdraudēs Ukrainas bruņotos spēkus un pašu valsti.
“Arī mūsu iespējas apmācīt rezerves mūsu pašu teritorijā ir ierobežotas. Mēs nevaram viegli izbrīvēt karavīrus, kuri ir nosūtīti uz fronti. Turklāt Krievija var uzbrukt mācību centriem. Un mūsu likumdošanā ir nepilnības, kas ļauj pilsoņiem izvairīties no pienākumiem,” viņš norādīja.