Noskaties ⟩ Tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas: partijas nosauc savus kandidātus

Pēc gada seko pašvaldību vēlēšanas, un vēl pēc gada mainīsies Saeima. Tāpēc visas partijas skatās ilgākā perspektīvā, un Eiropas tematika kampaņā pavasarī var arī nebūt galvenā. “Jaunās Vienotības” Eiropas Parlamenta vēlēšanu saraksta galvgalī visdrīzāk būs partijas smagsvari – Eiropas Komisijas izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis un ārlietu ministrs, bijušais premjers Krišjānis Kariņš. Kariņš vada Jaunās Vienotības gatavošanos Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Savu kandidēšanu uz Briseli viņš publiski pagaidām vairās apstiprināt, vēsta raidījums "Nekā Personīga".

Kā kandidāti vēlēšanās tiek minēti arī Jaunās Vienotības deputāti Eiropas Parlamentā – Sandra Kalniete, Inese Vaidere un Dace Melbārde. Kāds būs vietu izkārtojums sarakstā, valdē vēl nav lemts. Taču tieši Kariņam un Dombrovskim būs jāvienojas, kurš būs saraksta līderis. Tāpat kā par to, kurš ieņems komisāra amatu Eiropas Komisijas nākamajā sasaukumā.

“Progresīvo” kampaņā galvenā būs Valsts prezidenta vēlēšanām pieteiktā Elīna Pinto.

Eiropas Komisijā patlaban strādājošā Pinto šovasar kļuvusi par Progresīvo partijas biedri. Tas bijis svarīgs nosacījums, lai kandidētu Eiropas Parlamenta vēlēšanās no šī politiskā spēka.

Progresīvie apsver iespēju sarakstā iekļaut arī bijušo Rīgas mēru Mārtiņu Staķi. Taču tas var ietekmēt partijas pozīcijas 2025.gada Rīgas domes vēlēšanām.

ZZS Eiroparlamentam kā pirmo numuru plāno nosaukt zemkopības ministru Armandu Krauzi.

ZZS patlaban socioloģiskajās aptaujās noskaidro populārākos partiju cilvēkus, tas arī noteiks vietu sadalījumu sarakstā.

Nacionālā apvienība arī šajās vēlēšanās startēs ar Eiropas Parlamenta deputātu Robertu Zīli. Un lēmumu par pirmo saraksta trijnieku pieņems šā mēneša beigās.

Apvienotais saraksts vēlēšanām uz Briseli apsver bijušo Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu. Viņš no Latvijas Reģionu apvienības kandidēja arī pirms pieciem gadiem, bija tuvu kļūšanai par eiroparlamentārieti, bet barjeru tomēr nepārvarēja.

Apvienotais saraksts Eiropas vēlēšanām plāno arī piesaistīt sabiedrībā zināmus cilvēkus, piemēram, kādreizējo Zaļās partijas biedru, bijušo Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalīsies arī “Latvija Pirmajā vietā”. Saraksta galvgalī visticamāk būs pašreizējais Saeimas deputāts Vilis Krištopāns.

Nevienu “zvaigzni” no malas nemeklēs ārpus Saeimas palikusī “Latvijas Attīstībai” .

Partijai ir zināms pirmais trijnieks - tas būs pašreizējais eiroparlamentārietis Ivars Ijabs, bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks un kādreizējais Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

Saeimā aiz svītras palikusī “Saskaņa” uz vēlēšanām Eiroparlamentā dosies bez partijas “Gods kalpot Rīgai” un sarakstā liks tikai partijas biedrus.

Eiroparlamentārietis Ušakovs būs Saskaņas saraksta līderis. Viņam ir divas aktīvas krimināllietas saistībā ar darbu Rīgas domē. KNAB sāktajā procesā par neatļautas ierakstu ierīces glabāšanu savā kabinetā Ušakovs divās tiesu instancēs attaisnots. Šogad Ušakovu prokuratūra apsūdzēja arī par kukuļņemšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar braukšanas maksas atvieglojumiem Rīgas mikroautobusu pārvadājumos. Eiropas Parlamenta deputātiem nākamgad jābalso, vai izdot savu kolēģi kriminālvajāšanai Latvijā.

Šonedēļ par sistemātiskiem un būtiskiem pārkāpumiem no amata atstādināja Rēzeknes mēru Aleksandru Bartaševiču. Viņš pēc atstādināšanas sacīja, ka politisko karjeru neplāno beigt. Bartaševičs ar savu pavasarī dibināto partiju “Kopā Latvijai” kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās nevar. Partijas “Stabilitātei” līderis Aleksandrs Rosļikovs noliedz izskanējušo informāciju par kopīgu startu vēlēšanās.

Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka savu ilggadējo eiroparlamentārietes statusu izmantojusi, lai Briseles gaiteņos izplatītu Kremļa idejas. Ždanoka 8.jūnija vēlēšanās nākamgad piedalīties nevarēs, to viņai liedz likums. Eiroparlamenta vēlēšanās no viņas partijas startēs Ždanokas kādreizējā palīdze Briselē Inna Djeri. Pašreizējā Rīgas domes deputāte šopavasar soctīklos apsveica Latvijas izlasi ar iekļūšanu Pasaules čempionātā hokejā, taču viņasprāt, šī uzvara neesot neko vērta, ja čempionātā nepiedalās Krievijas izlase.

Djeri interviju sniegt nevarēja, jo mēnesi atradīsies Ženēvā, kur piedalās Apvienoto Nāciju organizācijas rīkotajos kursos. ANO piedāvā viņai papildināt zināšanas mazākumtautību tiesību un cilvēktiesību jomā. Uz šiem kursiem viņu nosūtīja Tatjanas Favorskas vadītā Krievu sabiedrība Latvijā. Šī nevalstiskā organizācija reģistrēta Rīgā, Maskavas namā.