Noskaties ⟩ Ja līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām neizdosies ieviest jauno sistēmu, var nākties atgriezties pie 90.gadu scenārija

Pagājušā gada nogalē Centrālo vēlēšanu komisiju satricināja skandāls. Vairāki komisijas darbinieki, arī priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa, nonāca KNAB redzeslokā. KNAB uzskatīja ka 2021.gada pašvaldību vēlēšanu organizēšanā valstij varētu būt izkrāpti 40 000 eiro. Izmeklēšana joprojām turpinās.

CVK ilgstoši cietis nepietiekamā finansējuma dēļ. Politiskās neatkarības nodrošināšanai komisija nav pakļauta ne Saeimai, ne valdībai. Tā ir pilnīgi autonoma, un valdībā neviens to nepārstāv. Skaļā skandāla un gadiem ilgstošo problēmu dēļ premjers Kariņš izdeva kārtējo rezolūciju Tieslietu ministrijai pārskatīt, vai nav nepieciešams komisiju iekļaut kādas ministrijas sastāvā. Ministrija secināja, ka tā nevajag darīt.

Akūtākais jautājums dienaskārtībā ir Eiropas Parlamenta vēlēšanas nākamā gada vasarā. Jau iepriekšējā CVK vadītāja norādīja, ka resursu trūkuma dēļ komisija ir atkarīga no privātiem uzņēmējiem IT sistēmu nodrošināšanā. Saeima uzdeva meklēt risinājumus, lai to darītu valsts, bet papildus resursus tam nepiešķīra.

Lai jūnijā plānotajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās iedzīvotāji varētu brīvi izvēlēties vēlēšanu iecirkni, valsts veido elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru. Pieredzes šādas sistēmas izstrādē trūkst, jo ilgstoši to darīja privāts uzņēmējs.

Ja līdz vēlēšanām to neizdosies ieviest, visticamāk, atgriezīsimies pie 90.gadu scenārija, kad balsot varēja tikai konkrētā iecirknī.

Atbildību par vēlēšanu IT sistēmu nodrošināšanu nevēlējās uzņemties neviena iestāde. Galu galā šogad vasarā pieņemts lēmums, ka tas būs jādara divām ministrijām – Iekšlietu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības. No iekšlietu resora atbildība par vēlēšanām uzlikta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, VARAM pusē – Valsts reģionālās attīstības aģentūrai.

Ņemot vērā, ka ilgstoši par vēlēšanu tehnisko norisi bija atbildīgs viens privāts uzņēmējs, valsts iestādēm trūkst pieredzes šādu sistēmu veidošanā. Katrām vēlēšanām tika veidots savs modulis. Tas nozīmē, ka vēlētāju reģistra sistēma, kuru izmantoja, piemēram, 2021.gada pašvaldību vēlēšanās nav tā pati, kuru izmantoja pērnā gada Saeimas vēlēšanās.

Sistēmas izstrādāšana var aizņemt pat pusotru gadu. Gada sākumā CVK brīdināja, ka līdz 2024. gada vēlēšanām to var nepagūt. Arī CERT brīdinājis, ka sistēmas drošība jātestē vismaz pus gadu.

Vēlēšanu IT pakalpojumus gadiem ilgi nodrošinājusi firma “SOAAR”. Tagad tā nonākusi KNAB redzeslokā. “SOAAR” būtu gatavi piedalīties arī nodrošināt sistēmu Eiropas Parlamenta vēlēšanām. KNAB izmeklēšana uzņēmumam neliedz piedalīties iepirkumā, bet visdrīzāk to izslēgtu reputācijas risku dēļ.

CVK vēl nav samaksājis visu summu “SOAAR” par Saeimas vēlēšanu rīkošanu 2022.gadā. Komisijas vadītāja norāda, ka samaksas jautājums ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā. Pārvaldes priekšniece Maira Roze skaidro, ka uzņēmumam nav samaksāts, jo līdztekus KNAB izmeklēšanai, Iekšējās drošības birojs veic pārbaudi arī par dažiem PMLP darbiniekiem.

Par jaunā elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra izstrādi šobrīd atbildīga PMLP. Arī viņi IT sistēmu neveidos paši, bet piesaistīs ārpakalpojumus. Cik sistēma maksās, Maira Roze neizpauž, jo pārrunas ar uzņēmējiem vēl ir procesā. Jaunā sistēma būšot gatava februārī. Tā nebūs labāka par iepriekšējām, jo arī būs pielāgota tikai šīm vienām vēlēšanām.

Pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām atbildība par vēlētāju reģistra uzturēšanu pāries VARAM pakļautībā esošās Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā. Tas atrisinās ilgstošās debates, kam jāatbild par vēlēšanu IT risinājumiem. Aģentūrai ir lieli plāni - tā grasās izveidot vienotu sistēmu, kuru varēs izmantot visām vēlēšanām un referendumiem.

Iveta Kažoka, domnīcas “Providus” direktore un vadošā pētniece, ir pārliecināta, ka valsts iestādēm vajadzētu apzināt savas spējas un gatavoties arī scenārijam, ka vēlēšanu IT sistēmu neizdodas izveidot laikus. Tad varētu būt jāatgriežas pie 90. gadu scenārija, kad balsot varēja tikai konkrētā iecirknī. PMLP apliecina, ka vajadzības gadījumā šādam scenārijam ir gatava.

2024. gadam Eiropas Parlamenta vēlēšanu nodrošināšanai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei piešķirti vairāk nekā 300 tūkstoši eiro. Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra sistēmas uzturēšanai iestāde valdībai prasījusi vēl papildu miljonu.