7. un 8.oktobrī Latvijā plosījās spēcīga vētra. Tā bija ne tikai pēdējos gados stiprākā, bet arī netipiski ilga. Vētras laikā Baltijas jūrā visticamāk Ķīnas kuģis ar enkuru pārrāva sakaru kabeli un sabojāja gāzes vadu - kas, iespējams, bijusi izplānota sabotāža. Latvijā tas būtiskus sakaru pārrāvumus lietotājiem neradīja. Bet, tā kā vētra nodarīja postījumus arī maģistrālajām elektrolīnijām, dažviet vairāk kā diennakti nebija elektrības. Un Saulkrastu apkārtne uz vairākām stundām piedzīvojusi būtiskus mobilo sakaru pārrāvumus, vēsta raidījums "Nekā Personīga".
Noskaties ⟩ Drošības komisija slēgtā sēdē analizējusi, kā novērst mobilo sakaru pārrāvumus krīžu un dabas katastrofu laikā
Saulkrasti bija viena no vietām pie jūras, kas nakti no septītā uz astoto oktobri piedzīvoja pamatīgus postījumus. Vēl nākamās dienas vidū apkārtnē 4000 mājsaimniecības bija bez elektrības. Kā stāsta iedzīvotājs Uldis, sākumā pazudusi elektrība, pēc tam sakari.
Novada Zvejniekciema galā sakaru tīkls kaut cik darbojies. Bet Pabažu pusē situācija bijusi sliktāka. Vētras laikā iedzīvotājus vairāk satraucis ilgais elektrības trūkums, jo pieslēguma atjaunošanu kavēja būtiskie bojājumi, kas skāra arī maģistrālos elektrotīklus. Tie arī nodrošina elektrības padevi sakaru torņiem.
Jau pēc vētras veikalos un uz ielas novada mērs saņēmis vietējo satrauktos jautājumus, kāpēc pazuduši sakari un kā šādās situācijās būtu varēts sazvanīt mediķus vai glābējus.
Pagājušajā nedēļā Saeimas Nacionālas drošības komisija, klātesot arī drošības dienestiem un Satiksmes ministrijai, secinājusi, ka "Elektronisko sakaru likums" un Ministru kabineta noteikumi nenosaka, cik ilgu laiku pēc elektrības pazušanas mobilo sakaru operatoriem būtu ar uzlādes baterijām vai ģeneratoriem jāspēj nodrošināt sakarus. Pašos lielākajos un būtiskākajos sakaru torņos ģeneratori esot. Bet vairumā bāzes stacijas ir aprīkotas ar akumulatoriem. Tie torņiem ļauj autonomi darboties vien dažas stundas. Oktobrī vētra un elektrības zudums bija krietni ilgāks. Tāpēc sakarus šīs bāzes stacijas nevarēja nodrošināt.
Satiksmes ministrija šonedēļ pie sevis uz sanāksmi izsauca mobilo sakaru pakalpojumu sniedzējus. Pārrunās izskanējis arī piedāvājums uz sakaru torņiem izvietot lādējamās baterijas, kas varētu darboties nevis dažas stundas, bet vienu vai pat divas diennaktis.
LMT Saulkrastu pusē pārrāvumi bijuši ap 10 sakaru torņos. BITEi šajā reģionā ir 5 bāzes stacijas, no kurām īslaicīgi neesot darbojušās divas. Uzņēmums apgalvo, ka atlikušās 3 sakaru sistēmas izmantotas, lai ar mazāku datu plūsmu apkalpotu visus pārējos klientus. Bet varēja rasties situācijas, ka zvanus veikt neizdevās. TELE 2 neprecizē, cik torņi nedarbojās.
Bet ilgākais sakaru pārrāvums kādā no bāzes stacijām bija gandrīz diennakts.
Ieteikumus stacijas nodrošināt ar krietni vairāk uzlādes baterijām viņi iebilst. Virspusēji aprēķini liecina, ka šādas investīcijas katram no operatoriem varētu izmaksāt pat vairākus desmitus miljonu eiro. Turklāt apraides iekārtas, kas izvietotas uz, piemēram, baznīcu torņiem vai ēku jumtiem, nespētu noturēt akumulatoru blokus vai ģeneratorus.
Kā saka Saulkrastu mērs - civilās aizsardzības mācībās līdz šim trenēti scenāriji, ka krīžu vai nelaimju gadījumos saziņa ar dienestiem notiek mobilo sakaru tīklā. Oktobra vētrā pieredzētais parāda, ka būtu jādomā arī par plānu B, ja mobilo sakaru drošībai uzticēties nevar.
Saulkrastu novads robežojas ar Ādažu militāro poligonu. Tas nozīmē - šī teritorija ir īpaši svarīga. Armijai un citiem dienestiem ir pašiem savi sakaru kanāli. Bet apdraudējumu gadījumā mobilo sakaru pārrāvumi var radīt arī būtiskus drošības riskus.