Onkoloģe aicina nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visām krūts vēža pacientēm

Viņa norāda, ka krūts vēža skrīninga aptveri var uzlabot ar personalizētu pieeju, savukārt Valsts kontrole ar skatu no malas ir norādījusi uz būtiskākajiem trūkumiem onkoloģijā, kuru novēršana ir valsts pašas interesēs.

Viņa uzsver, ka agrīns krūts vēzis ir izārstējams, tādēļ nozīme ir skrīningam, agrīnai diagnostikai un efektīvai ārstēšanai, tai skaitā medikamentozai. Kopš 2022.gada valsts atkal apmaksā krūts rekonstrukcijas operācijas, atbilstoši starptautiskām rekomendācijām, kas ļauj pacientēm vieglāk atgriezties normālā dzīvē pēc vēža. Metastātisks vēzis diemžēl nav izārstējams, bet ir iespējama efektīva terapija, tikai Latvijā ne vienmēr tā ir pieejama, atzīst ārste.

Skrīnings ļauj atklāt krūts vēzi agrīni, taču šobrīd skrīninga atsaucība nevienu gadu nav sasniegusi pat 50%, lai gan mērķis ir 75% līdz 80%. Krūts vēža mamogrāfijas skrīnings Latvijā darbojas kopš 2009.gada, taču Hegmane atzīst, ka, acīmredzot, nepietiek ar formālu vēstuli, kurā norādīti tālruņa numuri.

"Zinu divus pilotprojektus - pirmais bija pirms vairākiem gadiem. Medicīnas centrā vairākām ģimenes ārstu praksēm tika piesaistīta vecmāte, kura personīgi uzaicināja praksēs reģistrētās skrīninga grupas sievietes veikt dzemdes kakla vēža un mamogrāfijas skrīningu, pierakstot uz konkrētu izmeklēšanas laiku. Atsaucība bija tuvu 100%. Un šogad līdzīgs projekts tika īstenots Talsos, tikai tur sievietes aicināja koordinators. Arī šajā projektā atsaucība mamogrāfijas skrīningam bija augstāka par Eiropas rekomendēto," stāsta Hegmane.

Viņa norāda, ka arī Latvijā var būt efektīvs krūts vēža skrīnings, bet jāspēj rast risinājumi ārpus ierastā "rāmja". Skrīnings ir svarīgs ne tikai sievietei, tas ir svarīgs valstij, jo agrīna vēža ārstēšana ir daudz lētāka, cilvēki turpina dzīvot, strādāt un maksāt nodokļus. Hegmane arī uzsver, ka beidzot ir noteikta atbildīgā institūcija par skrīninga organizāciju un pārvaldību - Slimību profilakses un kontroles centrs.

Runājot par "dzelteno koridoru", Hegmane atzīst, ka tas strādā, un tā ir iespēja ātrāk izdarīt izmeklējumus pacientiem, kam ir aizdomas, ka vēzis var būt atgriezies. Tomēr viņa neuzskata, ka šāds risinājums ir ilgtspējīgs un optimāls, jo nerisina pamata problēmu - pietiekamu izmeklējumu pieejamību.

""Zaļais koridors" ir vajadzīgs, lai pacientam būtu diagnoze un savlaicīgi tiktu uzsākta ārstēšana. Turpmāk izmeklējumiem jābūt pieejamiem tad, kad tie ir vajadzīgi, gan pacientiem ar aizdomām par recidīvu, gan saņemot ārstēšanu, gan pēcārstēšanas novērošanas laikā. "Dzeltenais koridors" prioritizē vienu pacientu grupu, nepalielinot valsts apmaksāto izmeklējumu skaitu kopumā, tas tikai veicina nevienlīdzību," saka Hegmane.

Attiecībā uz inovatīvo medikamentu nodrošinājumu, Hegmane pauž, ka Latvijā šajā kontekstā "inovatīvs" ir sinonīms "dārgam". Tiek runāts par medikamentiem, kas jau vairākus gadus, vai pat gadu desmitus ir iekļauti starptautiskās vadlīnijās, tur nav nekādas inovācijas. Faktiski ir atbilstoša terapija vai neatbilstoša terapija.

Ārste skaidro, ka medikamentu nodrošinājums ir atkarīgs no krūts vēža apakštipa. Pacientiem ar HER pozitīvu agrīnu krūts vēzi pieejamā ārstēšana ir gandrīz vadlīnijām atbilstoša, nianses izrakstīšanas nosacījumos ne vienmēr ļauj to izmantot maksimāli efektīvi, turklāt labojumi neprasa nekādu papildu finansējumu. Pacientiem ar agrīnu, augsta riska hormonjutīgu (ER pozitīvu) HER negatīvu krūts vēzi ģenētiskie testi parāda, kurām pacientēm būs ieguvums no ķīmijterapijas papildus hormonterapijai.

"Principā hormonterapijas medikamenti tiek kompensēti, bet izrakstīšanas nosacījumi neļauj tos izmantot optimāli. Tādēļ nevar runāt par vienlīdzīgām iespējām pat visām krūts vēža pacientēm," atzīst Hegmane.