1926. gada 29. janvārī Vecauces pagasta “Ēvaržu” mājās norisinājās slaktiņš, kam līdzīgus mēs parasti varam vērot Holivudas trilleros vai masu slepkavību aprakstos ārzemju medijos. Proti, satrakojusies sieva dārza mājiņā nošāva savu vīru, viņa tēvu un, uzrakstījusi pēcnāves zīmīti, nošāvās pati. Noslepkavoto kapu Aucē es devos meklēt divu iemeslu dēļ – slaktiņa, kas Latvijas vēsturē ir neparasti traģisks un dramatisks, un vīra, kas nepelnīti aizmirsts.
Kā jau zināms, lielākajai daļai cilvēku patīk lasīt par ļauniem slepkavniekiem, pašnāvībām, nāvi, seksu un Hitleru. Tad nu, lūk, šeit, tā sakot, premium masu slepkavības stāsts, kas norisinājies tepat pie mums – Aucē. Tātad tolaik visai zināmajam literātam un publicistam Fricim Goliātam ar sievu Matildi bija krīze attiecībās. Nesagāja, kā saka. Abi bieži ķildojušies, kāvušies un, kā izskatās, beigās izšķīrušies. Tā nu Matilde ierodas pie Friča pēc savām mantām, kuras tas ar savu tēvu jau sapakojis dārza mājiņā. Notiek kārtējais strīds, un Matilde sakreņķējas un tā kā satrakojas. Varbūt negribēja šķirties, varbūt Fricis nokrāpis, varbūt Matildi apsaukājis īpaši sāpīgi (zinu pēc pieredzes, ka literāti ar vārdiem spēj sist sāpīgāk nekā ar dūri). Laikrakstā “Auces Balss” 1925. gada 26. maija numurā vēstīts par starpgadījumu Goliātu mājās, kad Fricis, dodoties darīšanās, piekodinājis savam tēvam un citiem, lai nedod bērnus Matildei, ja tā ierodas. Tā, zināms, ieradusies un bērnus centusies savākt. Beigu beigās mājas puisis viņu aiz matiem vilcis pa zemi. Lūk, arī bērnu jautājums. Varētu būt visai klasiska ainiņa. Tad nu dārza mājiņā Matilde izvelk revolveri, kuru kādā brīdī sadabūjusi uz ceļa, un turpat nošauj Frici un pēc tam sašauj viņa tēvu, kurš nomirst nedaudz vēlāk. Vīra mātei viņa netrāpa, tāpat kā mājas puisim. Beigās viņa aizskrien atpakaļ uz dārza mājiņu, kur beigts guļ viņas vīrs, uzraksta pēcnāves zīmīti un nošaujas pati. Traģisks stāsts, kam līdzīgi vismaz Latvijā negadās bieži.