Kā informēja LU, pagājušajā nedēļā notikušajā diskusijā ar Jēkabpils, Līvānu, Aizkraukles, Madonas, Varakļānu, Preiļu, Daugavpils, Augšdaugavas, Krāslavas, Rēzeknes pašvaldību pārstāvjiem atbalsta personāla iesaiste mācību procesā bija viens no aktuālajiem tematiem.
Pašvaldību pārstāvji uzsvēruši "absolūtu nepieciešamību" pēc sociālo pedagogu, speciālo pedagogu, mentoru, psihologu iesaistes skolas ikdienā. Starp iemesliem, kādēļ jaunie cilvēki neizvēlas darbu skolā, izskanēja sabiedrībā izplatītie mīti par skolotāja profesiju, nepietiekams atbalsta personāla skaits skolās, lai spētu kvalitatīvi īstenot iekļaujošo izglītību, nepietiekams līdzsvars starp vecāku un skolēnu pienākumiem un tiesībām, kā arī metodisko materiālu un atbalsta trūkums skolotājiem.
Madonas novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks izglītības, kultūras un sociālajos jautājumos Zigfrīds Gora stāstīja, ka Madonas novadā šogad, pateicoties skolu direktoru izdomai, skolotāju vakanču nav, bet "tuvākajos gados būs vairāk nekā simts". Tas esot saistīts ar skolotāju vecumu un drīzu došanos pensijā. Atbalsta personāla vidū situācija gan neesot tik spīdoša, īpaši trūkst speciālo pedagogu, kas spējīgi strādāt ar bērniem ar īpašām vajadzībām.
Par iespējamiem risinājumiem pašvaldību pārstāvji sauca lielāku skolotāju palīgu skaitu un psiholoģisko atbalstu jaunajiem skolotājiem, palīdzot tikt galā ar jaunajiem apstākļiem. Savukārt Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP) rosinājis ieviest sistēmu, ka skolā par problēmsituācijām ar vecākiem komunicē tikai direktors vai direktora vietnieks, nevis "katrs ar savām idejām un problēmām brūk virsū skolotājam".