Pirms izmaiņu virzīšanas ostu pārvaldībā valdība gaidīs ST spriedumu

Vaicāts par iespēju atkal atlikt ostu reformas stāšanos spēkā, satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) apgalvoja, ka mērķis neesot apzināti steidzināt vai bremzēt ostu reformu. Ministrs pauda, ka uz ostām neskatoties kā uz "izolētām salām", bet gan kā kritisku sastāvdaļu plašākā transporta loģistikas sistēmā. Briškena ieskatā, ir jāskatās kopumā, kā Latvijas loģistikas nozarei specializēties kravu biznesā, lai varētu arī nopelnīt, un tad jāapskata, kā šīs ostas pārvaldīt.

"Mana ambīcija ir paskatīties uz visu transporta sistēmu plašākā kontekstā, lai redzētu, kā šajā kritiskajā situācijā atrast labāko, konkurētspējīgāko modeli. Reizē sagaidot Satversmes tiesas lēmumu, kas iedos savu redzējumu par līdzšinējo reformu," sacīja satiksmes ministrs.

Briškens akcentēja, ka jāsaprot, kā Latvija plāno transporta sistēmu, kā veic attīstības projektus, tajā skaitā nodrošinot efektīvu Eiropas fondu apguvi, kā infrastruktūra tiek uzturēta un komercializēta, lai būtu lielāks ieņēmums eksporta tirgos.

Satiksmes ministrija "sadarbībā ar pasaules vadošajiem speciālistiem" izstrādās vairākus risinājumus integrētākai nozares pārvaldībai, teica Briškens, paužot cerību ar to iepazīstināt valdību līdz šā gada beigām.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzsvēra, ka no Briškena sagaida, ka viņš raiti nāks ar skaidru politisko vīziju, kā tālāk Latvijas loģistikas vietas varēs pelnīt. Premjerministre pozitīvi novērtēja, ka satiksmes ministrs piedāvā uz ostu pārvaldības jautājumu raudzīties plašāk - saistībā ar pārējo satiksmes infrastruktūru.

Arī Ministru prezidente sākumā sagaida ST spriedumu par šo jautājumu.

Kā ziņots, ST 9.novembrī plkst.10 pasludinās nolēmumu lietā par Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reformu. Par to aģentūru LETA informēja tiesā.

Iepriekšējā 13.Saeima pieņēma grozījumus "Likumā par ostām", kas noteica Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu, bet kas vēl nav stājušies spēkā.