Pēc kārtējā nosacītā soda piespriešanas krievijas pastrādāto noziegumu pret cilvēci atbalstītājiem, neviļus sāk rasties jautājums – kuras valsts labā darbojas mūsu tieslietu sistēma? Vai arī visa šī sistēma ir tik vārgs un gļēvs bezmugurkaulnieks, ka vienkārši neko vairāk nespēj paveikt?

Vispirms bija kriminālpolicijas inspektores dzīvesbiedrs Valērijs, kurš, viņai redzot, piekāva jaunieti ar Ukrainas karogu. Par to viņš saņēma nosacītu sodu, tiesas sēdē un pēc tās izskatījās varen priecīgs, bet piekautajam jaunietim pat neatvainojās.

Tā tīri salīdzinājumam – Ansis Ataols Bērziņš par Saeimas nama virzienā mestu akmeni saņēma 20 mēnešu reālu cietumsodu, jo nepieteicās Valsts probācijas dienestā. Nepārprotiet – joprojām uzskatu viņu par pajoliņu, bet runa ir par samērīgumu. Protestējot pret Saeimas darbu izsista loga rūts un cilvēka piekaušana par to, ka viņš atbalsta Ukrainu, nevis krieviju.

Tad sekoja Tatjana “jaunā Ždanoka” Andrijeca, kura administrēja Telegram kanālu “Baltijas antifašisti”. Tajā slavināja krievijas agresiju pret Ukrainu, aicināja veikt Latvijas iestādēm kiberuzbrukumus, kā arī vākt informāciju par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku un NATO sabiedroto spēku infrastruktūru Latvijas teritorijā. Arī viņu tiesa no apcietinājuma atbrīvoja.

Tiešām nav skaidrs, ko vēl vairāk cilvēks varētu paveikt, lai būtu nepārprotami skaidrs, ka viņš nodarbojas ar apzināti kaitnieciskām darbībām, kas vērstas pret mūsu valsti? Ja par šo nav jāsēž cietumā, tad par ko vispār ir? Protams, ja pie Tatjanas būtu atrasti pāris gramu marihuānas, viņa noteikti atsēdētu divus gadus kā minimums.