Pirms dažiem gadiem medijus pāršalca strīdi un bažas par to, kur celt jauno koncertzāli, un viena no idejām bija nojaukt padomju modernisma paraugu Elizabetes ielā 2 un koncertzāli uzsliet tur. Tas nenotika, un tagad ēkā norisinās daudziem nesaprotamais un plaši interpretējamais. Kurš tagad sēž bijušajā Rubika kabinetā? Kāpēc no nama logiem karājas dīvaini karogi, bet caur durvju spraugu rēgojas milzu mušmires? Kāpēc Arnis Rītups augas dienas turpu šurpu staigā pa Rūpniecības ielu? Kas vispār notiek?

Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas ēka, Pasaules tirdzniecības centrs, Izraēlas vēstniecība, Gētes institūts, NOJAUKT!, pārveidot par koncertzāli, tukšs, nesaprotamas aktivitātes. Šī vārdu virkne man izveidojās prātā, kad pirms kāda laika ar suni pastaigājos zāles pleķītī pretī dīvainajam namam Elizabetes ielā 2. Informācija par šo namu un tajā notikušo un notiekošo pie manis nāca lēni un pakāpeniski. Pirms vairākiem gadiem radās vajadzība aplūkot Berlīnes mūra atliekas, tāpēc pie reizes aplūkoju arī šo namu. “Liels nama gabals,” toreiz nodomāju un kaut kur pavirši izlasīju, ka tur bijis Pasaules tirdzniecības centrs. “Hmm,” atkal nodomāju. “Tātad šeit notika līdzīgas lietas, kas Amerikas sagrautajos torņos.” Bet kādas lietas? Dievs vien zina.

Kaut kad vēlāk, kad, saliecis muguru sirpī, tvēru pēc suņa kaku čupiņas, ar mani sarunu sāka kāds sirmgalvis, kurš dikti gribēja pļāpāt. Saruna kaut kā nonāca līdz šim namam, kuru pieminot, viņš pēkšņi sāka runāt čukstus, galvu nervozi grozīdams un ar acīm zibsnīdams. Viņš, lūk, tur reiz sen atpakaļ esot strādājis. Toreiz pa ausu galam jau biju kaut ko vairāk dzirdējis par šo namu, tāpēc lepni un zinoši kungam teicu: “Ā, šeit taču padomju laikos bija tā Centrālā izlūkošanas pārvalde!” Kungs uz mani paskatījās mēms neviltotās šausmās un neatvadījies aizgāja. Atskārtis savu kļūdu, brangi pasmējos pats par savu tumsonību.

Komentāri (4)
CopyLinkedIn Draugiem X