Tiekšanās pēc vidējā Eiropas Savienības (ES) līmeņa ir diezgan minimāls mērķis, bet pat to Latvija, visticamāk, nevarēs sasniegt pašreizējo politiku īstenošanas apstākļos, trešdien Latvijas Bankas (LB) gadskārtējās konferences atklāšanā sacīja LB prezidents Mārtiņš Kazāks.
Kazāks: Ar pašreizējām politikām Latvija, visticamāk, ES ienākumu vidējo līmeni sasniegt nevarēs (7)
Viņš atgādināja, ka LB kā vienas no eirozonas centrālajām bankām uzdevums ir uzturēt cenu stabilitāti, sasniedzot 2% inflācijas mērķrādītāju vidējā termiņā. "Atļaujiet man vēlreiz to uzsvērt, turklāt ļoti skaidri. Mēs esam apņēmušies sasniegt 2% mērķrādītāju, un mēs to paveiksim. Mūsu pašreizējās prognozes liecina, ka tas notiks 2025. gada 2. pusgadā," sacīja Kazāks.
Savukārt skaidrojot, kāpēc LB kā centrālajai bankai rūp izaugsme, ja mērķis ir cenu stabilitātes uzturēšana, LB vadītājs norādīja, ka gan ekonomikas izaugsmi, gan inflāciju (vai deflāciju) nosaka kopējā pieprasījuma un kopējā piedāvājuma sarežģītā mijiedarbība, ko savukārt ietekmē ne tikai monetārā politika. "Patiesībā monetārā politika var tikai nedaudz ietekmēt kopējo piedāvājumu vai neietekmēt to vispār. Vienlaikus fiskālās un strukturālās politikas galvenais mērķis nav cenu stabilitāte. Bet, ja fiskālā un strukturālā politika būs pretrunā monetārajai politikai, cenu stabilitātes mērķa sasniegšanai būs vajadzīgs ilgāks laiks, un ceļš uz to varētu būt nestabilāks, un tas nenāks par labu ne uzņēmumiem, ne mājsaimniecībām."
Kazāks arī atzīmēja, ka Latvijā bieži mēdzam raudzīties uz ekonomisko izaugsmi no ienākumu konverģences skatpunkta un ekstrapolēt datus, lai noskaidrotu, kad IKP uz vienu iedzīvotāju varētu sasniegt ES vidējo līmeni.
"Taisnību sakot, tiekšanās pēc vidējā līmeņa ir diezgan minimāls mērķis, bet pat to, visticamāk, nevarēs sasniegt ar pašreizējo politiku kopumu," atzina LB prezidents.
Viņš atzīmēja, ka kopumā kopš neatkarības atgūšanas 1990. gadā Latvijas konverģences stāsts bijis visai iespaidīgs, tomēr lielākā daļa šā stāsta attiecas uz laiku pirms globālās finanšu krīzes. Piemēram, pērn ienākumi uz vienu iedzīvotāju pirktspējas paritātes izteiksmē bija 73% no ES27 vidējā rādītāja, un pēdējo 10 gadu laikā konverģences temps Latvijā bijis tikai viens procentu punkts gadā.
Pēc Kazāka teiktā, pat ja pieņemtu, ka nākotnē valsts ekonomikas izaugsme kaut kādā veidā varētu turpināties pašreizējā tempā, ko nekādā ziņā nevar garantēt, tas nozīmētu, ka Latvija ES vidējo ienākumu līmeni varētu sasniegt aptuveni līdz 2050. gadam!
"Turklāt kas notiks, ja eirozona nevarēs iet kopsolī ar Amerikas vai Āzijas attīstīto valstu izaugsmi? Ja eirozonas izaugsme būtu 1% gadā un mums izdotos panākt viduvēju kāpuma tempu – 2% –, tas nozīmētu tuvināšanos vidējam rādītājam. Bet tā būtu gan eirozonas, gan Latvijas neveiksme," uzsvēra LB vadītājs.
Kā tad atjaunot ekonomisko izaugsmi ES kopumā un konkrēti Latvijā? Kazāks pauda: ja mēs gribam nonākt tur, kur iepriekš neesam bijuši, mums jāpaveic iepriekš nedarīti darbi. Pirmkārt un galvenokārt mūsu ekonomiskās izaugsmes receptē, pēc LB prezidenta teiktā, jāņem vērā ekonomiskās sistēmas pilnīga dekarbonizācija, kas jāveic nākamajai paaudzei. Lai to panāktu, politikas veidotājiem vajadzēs atteikties no klimatam nedraudzīgām darbībām un atbalstīt klimatam draudzīgas jeb mazoglekļa darbības, vienlaikus pasargājot visneaizsargātākos sabiedrības locekļus.
"Tomēr joprojām tiek subsidēts fosilais kurināmais, savukārt atjaunojamās enerģijas projekti saskaras ar birokrātiskiem šķēršļiem. Eiropas Savienībā ir spēcīga sociālās aizsardzības sistēma. Taču jāatzīst, ka ne visi, kas saskaras ar klimata pārejas radītu darbības pārtraukšanu, saņems kompensācijas. Tam vienkārši trūks resursu. Pārāk dāsnas kompensācijas palēninās arī pārmaiņu stimulus," atzina Kazāks.
Vienlaikus viņš norādīja, ka klimata pāreja un tehnoloģiskās pārmaiņas izvirza jautājumu par strukturālām izmaiņām ekonomikā.
"Nav pamata gaidīt, ka dekarbonizācija var notikt tikai jau esošajās nozarēs. Dažu veco nozaru darbība būs jāsašaurina, un dažas nozares būs jāaizstāj ar jaunām. Tā mēs nonākam pie nākamā jautājuma – vai Eiropa var būt šīs strukturālās pārejas flagmanis, vai arī mēs pievērsīsimies veco nozaru dekarbonizācijai?"
Turpinot par ekonomikas izaugsmi ietekmējošiem faktoriem, LB prezidents norādīja, ka ārējā vide kļuvusi daudz nelabvēlīgāka. Tostarp vardarbīgi konflikti uzliesmo biežāk un plašākā mērogā. Latvijai kā NATO dalībvalstij tiek nodrošināts augstākais iespējamais drošības līmenis, kamēr mūsu tuvākajā kaimiņreģionā Ukrainā joprojām notiek plaša mēroga karš pret nepamatotu un neprovocētu Krievijas agresiju. Kazāks uzskata, ka šis ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijai steidzami jāatjauno ekonomiskā izaugsme. "Spēcīgāka ekonomika stiprina sabiedrību. Nelabvēlīgā vide nekur nepazudīs, un mums joprojām jāatbalsta Ukraina, kā arī jāturpina ieguldīt mūsu pašu aizsardzībā."
Vienlaikus viņš norādīja, ka pastāvīgo ģeopolitiskās situācijas pārmaiņu ietekmē mums arī jāpieņem, ka dažas mūsu receptes sastāvdaļas nebūs tik ātri un lēti pieejamas kā iepriekš. "Pārfrāzējot slaveno Vinstona Čērčila teicienu – ja mums dota izvēle starp mazāku efektivitāti un mazāku drošību un mēs izvēlamies mazāku drošību, mēs saņemsim abas. Rūpes par drošību ir svarīgākas par vienkāršiem efektivitātes apsvērumiem! ES nepieciešams gan dažādot piegādes ķēdes, gan izstrādāt produktus tā, lai mazinātu atkarību no konkrētiem piegādātājiem, īpaši – ja tie nav draugi vai sabiedrotie," klāstīja Kazāks.
"Treškārt, izmantojot kulinārijas analoģiju, kas esam mēs kā sabiedrība? Mēdz teikt, ka tad, ja tu nesēdi pie galda, tu esi iekļauts ēdienkartē. Es patiešām uzskatu, ka neesam iekļauti ēdienkartē. Bet pašreizējā situācijā neviens nevar vienkārši sēdēt pie galda un gaidīt viesmīli. Mums jāatrota piedurknes, jāiet uz virtuvi un jāsāk gatavot!"
Uzrunā LB prezidents arī atsaucās uz Džona Kotera, kas ir viena no pasaulē cienītākajām pārmaiņu vadības personībām, izstrādāto modeli pārmaiņu veiksmīgai ieviešanai: 1) pavērt pārmaiņām ceļu, radot steidzamības sajūtu un pulcējot spēcīgu pārmaiņu vadības grupu; 2) izstrādāt pārmaiņu redzējumu un stratēģiju; 3) pāriet no vārdiem pie darbiem; 4) padarīt pārmaiņas par paliekošām, radot jaunu kultūru.
"Pieredze šeit, Latvijā, bet arī kopumā ES liecina, ka mums diezgan labi padodas veikt pirmos divus soļus. Mēs varam noteikt diagnozi un nākt klajā ar stratēģiju.
Taču mēs mēdzam iestrēgt īstenošanas posmā. Lielākoties mums nepieciešama nopietna krīze, lai virzītos uz priekšu," atzina Kazāks.
Viņš uzsvēra, ka atšķirībā no citām reizēm ir jāņem vērā pārmaiņu vadības ekspertu ieteikumi turpmākai rīcībai: komunicēt, lai veicinātu sapratni un iesaistītu, un dotu iespējas visiem rīkoties, nodrošināt īstermiņa ieguvumus un nevilcināties.
Uzrunas noslēgumā Kazāks arī citēja ukraiņu boksa čempionu smagā svara kategorijā Vladimiru Kličko: "Neprasi sev: "Kas notiks?" Pajautā sev: "Ko es varu darīt?" Esi savas dzīves virzītājspēks."