Vāc parakstus par emocionālu un praktisku atbalstu grūtniecībā, dzemdībās un pēcdzemdību posmā

Latvijā ilgstoši netiek prioritizēta sieviešu emocionālā un fiziskā labbūtība grūtniecības laikā, bet jo īpaši pēc dzemdībām. Tālāk par polemiku medijos vai žurnālistu rosinātas diskusijas netiekam, un tāda izceļas vien pēc kārtējā pētījuma vai nelaimes gadījuma publicēšanas, kas atklāj pieredzētu vardarbīgu dzemdību stāstus vai pēcdzemdību depresijas sekas. Nav sekojusi politiska rīcība, lai Saeima un valdība objektīvi izvērtētu to, vai sieviešu aprūpe šajā posmā atbilst labākajiem standartiem.

UZ INICIATĪVU

2022. gada Eurostat dati liecina, ka gandrīz katra piektā sieviete (ap 17%) dzemdībās ir cietusi no fiziskas, verbālas vai emocionālas vardarbības. Pētījums parādīja arī to, ka trešajai daļai sieviešu (33%) nav bijusi pieejama palīdzība un informācija par ieguvumiem no ekskluzīvas zīdīšanas, bet sāktās zīdīšanas rādītāji sešu mēnešu laikā strauji sarūk no 97% līdz 20% no jaunajām mātēm. Vairāk nekā trešdaļa jauno māmiņu ir izjutušas nepietiekamu atbalstu pēc dzemdībām. Proti, vairāk nekā 35% aptaujāto atzinušas, ka atbalsta personām būtu jāpavada vairāk laika pie jaunās māmiņas.

Attiecībā uz dzemdību pēcaprūpi sievietēm, ģimenes ārsts šobrīd ir teju vienīgais speciālists, kas papildus saviem pamatpienākumiem un citiem prakses pacientiem salīdzinoši īso vizīšu laikā nodrošina jauno ģimeņu uzraudzību pēc bērna piedzimšanas. Neskatoties uz pēcdzemdību skrīninga pienākumu, faktiski šim monitoringam nav resursu.

Sievietei sešas nedēļas pēc dzemdībām ir paredzēta viena vizīte pie ginekologa, kurā ir jāaptver pārāk daudzi jautājumi pārdesmit minūtēs. Šobrīd veselības aprūpē vispār netiek paredzēts, ka tiek apzināta jauno māmiņu pašsajūta, tai skaitā psihoemocionālais stāvoklis, zīdīšanas prasmes utt., kā arī vajadzība pēc palīdzības pēcdzemdību periodā. Pētījumi pierāda, ka tieši šis periods ir izdegšanas, depresijas u.c. emocionāli grūtu stāvokļu riska periods.

Piemēram, Nīderlandē un Beļģijā jaunās māmiņas saņem astoņas speciālista mājvizītes vismaz 24 stundu kopapjomā. Speciālists ir zinošs zīdīšanas, handlinga, emocionālā stāvokļa skrīninga u.c. jautājumos. Dānijā jaunās ģimenes saņem preventīvo aprūpi un atbalstu mājās visu pirmo bērna dzīves gadu. Zviedrijā zīdīšanas konsultācijas sedz apdrošināšana, un vecmātes pirmo četru dienu laikā pēc dzemdībām veic tik daudz mājas vizīšu, cik nepieciešams.

Lai ieviestu preventīvu veselības veicināšanas programmu grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī veicinātu pozitīvu jauno ģimeņu pieredzi, kas atspoguļojas arī tautas ataudzes rādītājos, fonds Mammamammai.EU aicina izvērtēt iespējas paplašināt valsts atbalstu jaunajiem vecākiem, risinājums izstrādājot šādos virzienos:

Ieviest divas līdz trīs preventīvas konsultācijas jaunajiem vecākiem, lai praktiski un informatīvi sagatavotos dzemdībām.

Ieviest plašāku atbalsta paketi sievietēm pēc dzemdībām. Uzlabota medicīniskā uzraudzība, piemēram, valsts apmaksātas analīzes un citi izmeklējumi, ko nozīmē speciālists; nodrošināts fizioterapeita un psiholoģiskais atbalsts, piemēram, dūla, vecmāte, psihoterapeits utt., kā arī zīdīšanas konsultācijas.

Nepārtraukts kvalificēta speciālista atbalsts dzemdību laikā un vismaz divas stundas pēc dzemdībām.

Ieguvumi no tā būs vairāki:

• Pēcdzemdību emocionālo traucējumu risku profilakse. Pētījumos ir pierādīts, ka pozitīva dzemdību pieredze un savlaicīgs atbalsts pēcdzemdību laikā mazina pēcdzemdību depresijas riskus;
• Zīdīšanas rādītāju uzlabošanās. Latvijā līdz sešu mēnešu vecumam tiek zīdīti ap 20% mazuļu; PVO vadlīnijās ir 50%;
• Mazināt medicīnisko manipulāciju apjomu dzemdībās, ātrāku izrakstu no stacionāra, mazākus medicīnas budžeta izdevumus;
• Definēts, skaidrs sadarbības modelis starp mediķiem un citiem atbalsta speciālistiem;
• Palielināts preventīvais atbalsts ģimenēm;
• Veicināta tautas ataudze.