/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
:format(webp)/nginx/o/2023/11/08/15706084t1h3a2e.jpg)
Eksporta apjomu kritums un nepieciešamība finansēt Kremļa karu Ukrainā “Gazprom” novedusi finansiālas katastrofas priekšā. Paredzams, ka 2025. gadā Krievijas valsts gāzes kompānijai būs triljona rubļu (10,17 miljardus eiro) lieli zaudējumi.
"Gazprom" finansiālas katastrofas priekšā: gaidāmi rekordlieli zaudējumi (9)
Tie būs saistāmi ar peļņas sarukumu, nodokļu sloga pieaugumu, kā arī nepieciešamību apmaksāt gazifikācijas programmu, otrdien paziņoja Krievijas Valsts domes enerģētikas komitejas vadītājs Pāvels Zavaļnijs. Pēc viņa teiktā, triljona rubļu zaudējumus prognozējuši Krievijas Zinātņu akadēmijas Enerģētikas institūta eksperti.
“Eksporta nebūs, taču ar to saistītie tēriņi saglabāsies,” teica Zavaļnijs, kurš teju 30 gadus strādājis gāzes nozarē – sākot ar gāzes kompresoru stacijas inženiera amatu, beidzot ar vadošām pozīcijām “Gazprom” meitasuzņēmumos.
Pēc deputāta teiktā, “Gazprom” tiks iedzīts lielos zaudējumos, jo jau no nākamā gada kompānijai būs jāmaksā palielināti nodokļi par gāzes kondensātu. Tomēr maksāt papildu nodokļus gāzes monopolistam faktiski nav ar ko.
Atslēdzot gāzi lielākajai daļai Eiropas valstu un samainot eksporta apjomu līdz PSRS pēdējo gadu līmenim, “Gazprom” 2022. gada otrajā pusgadā jau cieta 1,2 triljonu rubļu zaudējumus. Šī gada pirmajā pusgadā izdevās atgūties un tikt pie teju 300 miljardu rubļu (aptuveni trīs miljardu eiro) lielas peļņas. Tas gan, pateicoties kompensācijām no kompānijas iekrājumiem.
Vairāk nekā gadu “Gazprom” pastāv lieli riski – ienākumi nesedz naudas aizplūšanu, un kompānija ir spiesta tērēt savas rezerves, lai segtu visus izdevumus. Līdz ar to “drošības spilvens” gada laikā krities teju trīs reizes – no diviem līdz 0,7 triljoniem rubļu.
Kremlis cer, ka Ķīna palīdzēs glābt “Gazprom”, palielinot gāzes piegādes vismaz par piecām reizēm – līdz 100 miljardiem kubikmetru gāzes gadā. Tomēr gāzes vada projekts “Sila Sibiri – 2”, kuru diktators Putins uzsver kā panākumu atslēgu jau astoņus gadus, Pekinā ar lielu atbalstu neizceļas.
2023. gadā Putins divas reizes tikās ar Ķīnas vadoni Sji Dzjiņpinu, un pirms katras tikšanās Kremlis lepni paziņoja par gāzes līguma parakstīšanu. Tomēr realitātē ilgi gaidītais līgums joprojām ir neparakstīts – Sji to neparakstīja ne šī gada martā, ne arī oktobrī, kad Putins apmeklēja Pekinu.
Paredzams, ka Ķīna šogad no Krievijas iepirks 22 miljardus kubikmetru gāzes, kas kompensēs vien astoto daļu no bijušā eksporta uz Eiropu, kas ziedu laikos sasniedza 170-180 miljardus kubikmetru gāzes gadā.