Putins piedāvā Kazahstānai AES un "ciešāku integrāciju" (1)

Ceturtdien Putins tiksies ar Kazahstānas prezidentu Kasimu Žomartu Tokajevu, cenšoties viņu pārliecināt par nepieciešamību sadarboties ar Krieviju laikā, kad pret to noteiktas Rietumvalstu sankcijas.

Pēc kara sākuma Ukrainā Tokajevs ir atteicies atzīt Krievijas okupēto Ukrainas reģionu aneksiju. Vēl jo vairāk – Tokajevs atklāti kritizējis Krievijas propagandistus, kā arī veicis tuvināšanos ar Eiropas Savienību un NATO, vienojies apmainīties ar izlūkošanas datiem ar Turciju, kā arī sācis naftas piegādes Vācijai.

Oktobra beigās Tokajevs vienojies ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu par bagātinātā urāna piegādēm Francijas AES, kā arī solījis palielināt naftas eksportu un attīstīt tirdzniecības koridoru starp Ķīnu un Eiropas Savienību, apejot Krieviju.

Neraugoties uz visu to, “Krievijas un Kazahstānas partnerība ir īpaši privileģēta,” paziņojis Putins intervijā “Kazakhstanskaya pravda”.

“Krievija ir viens no lielākajiem investoriem Kazahstānas ekonomikā. Republikā darbojas aptuveni seši tūkstoši uzņēmumu, kuros ir Krievijas dalība, bet kopējais investīciju apjoms ir ap 17 miljardiem dolāru,” teica Putins. Tādēļ Putins uzskata, ka Kazahstānai nepieciešams domāt par ciešāku, uz integrāciju balstītu sadarbību.

"Zināms, ka Kazahstānas valdība izskata iespējas būvēt AES savā teritorijā. Ja lēmums par šo projektu tiks pieņemts, Krievijas valsts uzņēmums “Rosatom” ir gatavs izstrādāt atbilstošu projektu, izmantojot vismodernākās tehnoloģijas. AES dos milzīgu impulsu Kazahstānas ekonomiskajai attīstībai,” pauda Putins.

Tiek norādīts, ka “Rosatom” piedāvā Kazahstānai uzbūvēt AES ar diviem reaktoriem. Kazahstānas Enerģētikas ministrija šo projektu novērtējusi 11 miljardu dolāru vērtībā. Tomēr šī summa Kazahstānai nebūs jāmaksā – visus izdevumus apņēmusies segt kompānija “Rosatom” no saviem līdzekļiem, oktobrī pauda kompānijas “Kazahstanskije AES” vadītājs Timurs Žantikins. Pēc viņa teiktā, tiek izskatīta shēma, kurā piegādātājs (“Rosatom”) būvē, pārvalda un ekspluatē AES.

Putina vizīte Kazahstānā notiks vairākas nedēļas pēc tam, kad Astanu apmeklēja Vācijas kanclers Olafs Šolcs un Francijas prezidents Makrons. Pirmajam Tokajevs solīja sankciju režīma ievērošanu pret Krieviju, bet otram – sadarbību enerģētikas jomā.

Kazahstānas vicepremjers Seriks Žumangarins izdevumam “Tengrinews” sacīja, ka “Putina un Tokajeva pārrunās politika netiks skarta. Šeit ir runa par tīri ekonomiskiem un tirdzniecības jautājumiem. Atbrauks eksperti, reģionu vadītāji, tiks parakstītas starpreģionālas vienošanās. Galvenokārt – tā visa ir ekonomika,” teica Žumangarins.

Putinam, kurš kļuvis par izolētu starptautiskajā arēnā, Kazahstāna ir kļuvusi savdabīgu tiltu starp Maskavu un Rietumiem, uzskata politologs Urazgali Seļtejevs.

“Putinam ierobežotas komunikācijas apstākļos ir interesanti novērot arī Tokajeva rīcību aktuālajos jautājumos. Tomēr mums ir jāsaprot, kādā virzienā domā Maskava,” uzsver Seļtejevs.