Probiotikas un prebiotikas – kur tās slēpjas un kādu saslimšanu gadījumos var mums palīdzēt

Visus mikroorganismus, kas dzīvo cilvēka organismā – baktērijas, vīrusus un sēnītes –, sauc par mikrobiomu. To iedala divās grupās – labajās un sliktajās baktērijās. Abiem baktēriju veidiem ir jābūt līdzsvarā. Mikrobiomu veido dažādas baktēriju sugas, tās atrodas gan elpošanas orgānos, gan gremošanas traktā, gan uroģenitālajā traktā, kā arī uz ādas.

Mikrobioma līdzsvara nozīme

Zarnu mikrobioms atbild ne tikai par barības vielu sadalīšanu, bet arī par imunitātes un enerģijas veidošanu, vitamīnu sintezēšanu un nervu sistēmas darbības nodrošināšanu. Lai tas būtu iespējams, pats svarīgākais ir labo un slikto baktēriju līdzsvars zarnu mikrobiomā.

“Šo līdzsvaru ietekmē gan ikdienas uzturs un dienas režīms, gan arī cilvēka vecums, dažādas saslimšanas un apkārtējā vide. Arvien biežāk līdzsvara izjukšanas iemesls un gremošanas traucējumi ir tieši saistīti ar psihoemocionālo faktoru – ikdienas stresu un pārdzīvojumiem. Tāpat to var izjaukt arī antibiotiku lietošana.

Ja baktēriju jeb mikrobioma līdzsvars zūd, pastāv aptaukošanās iespēja, kā arī dažādu slimību risks – sirds un autoimūno, piemēram, čūlainā kolīta un zarnu iekaisuma jeb Krona slimības.

Tāpat tas var ietekmēt nervu sistēmas darbību – biežāk var tikt novērots stress, trauksme, bezmiegs un arī depresija”, stāsta farmaceite Laila Zālīte.

Lai zarnu mikrobioms pilnvērtīgi varētu darboties, uzturam jābūt daudzveidīgam, jācenšas iekļaut uzturā vairāk šķiedrvielas (dārzeņi, augļi, pākšaugi, ogas, rieksti) un izslēgt cukura un miltus saturošos produktus (kūkas, bulciņas, baltmaizi, cepumus).

Mikrobiomu pozitīvi ietekmē veselīga dzīvesveida faktori,

piemēram, ilgs un kvalitatīvs miegs, regulāras un pietiekamas fiziskās aktivitātes (vismaz 10 000 soļu dienā), stresa mazināšanas pasākumi un kaitīgo ieradumu (smēķēšanas, alkohola lietošanas) atmešana.

Kas ir probiotikas un prebiotikas?

Probiotikas ir dzīvas baktērijas, kas mīt zarnu traktā un bieži tiek sauktas arī par labvēlīgajām baktērijām, jo palīdz veselības uzturēšanai, savukārt prebiotikas darbojas kā to barības vielas. Temperatūras un kuņģa sālsskābes ietekmē probiotikas var iet bojā, bet prebiotikas šo faktoru ietekmē nebojājas. Abas baktērijas iespējams uzņemt arī ar uzturu, piemēram,

probiotikas atrodamas raudzētos produktos – skābētos kāpostos un jogurtā, kas ražots, izmantojot dzīvās actobacillus vai bifidobaktērijas. Bet prebiotikas ir sīpolos, ķiplokos, cigoriņu saknē, sparģeļos, banānos, artišokā, kefīrā un sierā.

Ja tomēr novērojams abu baktēriju disbalanss un ar uzturu vien nav iespējams to izmainīt, gan probiotikas, gan prebiotikas var uzņemt ar aptiekās atrodamajiem uztura bagātinātājiem.

Kādu saslimšanu gadījumos probiotikas var palīdzēt

“Probiotikas lieto gan profilaktiskos nolūkos, piemēram, lai mazinātu antibiotiku izraisītas pārmaiņas vai sieviešu mikrobioma profilaksei, gan dažādu akūtu un hronisku slimību gadījumos, piemēram, kolīta, kairinātā zarnu sindroma, bakteriālas vai vīrusa izraisītas caurejas, aknu saslimšanu ārstēšanā, gremošanas problēmu gadījumos, lai mazinātu gāzu veidošanos un vēdera pūšanos, kā arī helikobaktērijas (H.pylori) iznīcināšanas papildterapijā.

Probiotikas palīdz arī imunitātes uzlabošanai.

Tomēr visas probiotikas nav vienādas un universālas. Katrai konkrētai probiotikai ir savas īpašības”, norāda farmaceite.

Populārākie probiotiku celmi:

1. Saccharomyces boulardii jeb saharomīces (dzīvās rauga sēnītes) – lieto akūtas infekciozas baktēriju vai vīrusu izraisītas caurejas ārstēšanai, antibiotiku terapijas izraisītas caurejas un kolīta ārstēšanai, kairinātu zarnu sindroma ārstēšanai;

2. Bifidobacterium longum jeb bifidobaktērijas – lieto kairināta zarnu sindroma ārstēšanai;

3. Lactobacillus plantarum jeb laktobaktērijas – lieto sieviešu mikrobioma uzlabošanai, piemēram, sēnīšu infekciju ārstēšanai un profilaksei.

Ja ir kādi gremošanas traucējumi un sūdzības – sāpes kuņģī, dedzināšanas sajūta pakrūtē vai kuņģī, caureja vai aizcietējumi, svarīgi doties pie ārsta un noskaidrot iemeslu, lai nepieciešamības gadījumā savlaicīgi uzsāktu ārstēšanu.

Kas jāņem vērā, lietojot probiotikas, ja slimību ārstēšanai nozīmētas antibiotikas

Probiotikas ieteicams uzsākt lietot kopā ar antibiotikām un lietot vismaz vēl vienu nedēļu pēc antibiotiku lietošanas, lai profilaktiski saglabātu zarnu mikrobioma līdzsvaru.

Starp antibiotiku un probiotiku lietošanu būtu jāievēro kā minimums 2 - 3 stundu starplaiks, jo, lietojot tās kopā, probiotiku iedarbība mazinās vai tās neiedarbojas vispār.

Šis ieteikums gan neattiecas uz saharomīcēm jeb rauga sēnītēm.

Nav ieteicams probiotikas uzņemt kopā ar karstu ēdienu vai dzērienu, jo karstumā baktērijas un sēnītes var aiziet bojā.

Raksts tapis sadarbībā ar "Apotheka".