Pārdeva, bet lūdz atpakaļ: Krievija pieprasa atgriezt iepriekš pārdotos ieročus (3)

Tā, piemēram, aprīlī Krievijas delegācija ieradās Ēģiptē un lūdza prezidentu Abdulu-Fatahu Halilu As-Sisī atdot Krievijai vairāk nekā simts dzinējus, kas paredzēti helikopteriem Mi-8 un Mi-17, kas iepriekš tika pārdoti Ēģiptei. Tāpat Krievija mēģinājusi atpirkt iepriekš pārdotos dzinējus kaujas un transporta helikopteriem no Pakistānas, Brazīlijas un Baltkrievijas.

Netiek izslēgts, ka galvenais helikopteru dzinēju piegādātājs “ODK-Klimov” nespēj tikt galā ar milzīgajiem tehnikas zaudējumiem Ukrainā, tādēļ kā risinājums ir atpirkt ārvalstu partneriem pārdotos dzinējus. Tāpat Krievija mēģinājusi atpirkt cita veida ieročus.

Šādas sarunas bijušas kā daļa no Krievijas centieniem papildināt savu tehnisko nodrošinājumu, tādējādi apdraudot savu tālāko sadarbību ar savu ieroču pircējiem, kas vairākas desmitgades paļāvušies uz Krievijas lidaparātu, raķešu un pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādēm.

“Krievija iztērēja vairākus gadus desmitus, lai izveidotu spēcīgu ieroču piegādes loģistiku. Tagad Krievija vēršas pie savu ieroču pircējiem ar vēlmi atgūt pārdotās helikopteru detaļas un ieročus,” norādījis avots.

Citi avoti norāda, ka Krievija ir ziedojusi daļu ieroču eksporta biznesa, piegādājot ieročus karam pret Ukrainu. Tas nozīmē, ka tādi partneri kā Indija un Armēnija palikušas ar samazinātām Krievijas ieroču piegādēm. Tajā pašā laikā Krievija kļuvusi par lielāko ieroču un bruņojuma importētāju no Ziemeļkorejas, kas piegādā PSRS laiku artilērijas lādiņus.

Nepieciešamība pēc ieročiem ir ievērojami ietekmējusi valsts eksporta nozari, vairākos gadījumos liedzot Maskavai izpildīt savas saistības par ieroču piegādēm saviem partneriem. Kopumā 2022. gadā Krievijas ieroču eksporta vērtība bija 8 miljardi dolāru, kas ir ievērojami mazāk nekā 2021. gadā, kad šis rādītājs bija 14,5 miljardi. Paredzams, ka šogad ieroču daļa Krievijas eksportā būs vēl mazāka.

Piemēram, Armēnija nav saņēmusi lielāko daļu sadarbības līgumā paredzēto raķešu palaišanas sistēmu “Grad” un “Uragan”. Tieši tādēļ septembrī Armēnijas armija ieroču trūkuma dēļ nespēja pienācīgi pretoties Azerbaidžānai, kas atguva Kalnu Karabahas reģionu. Tāpat atcelts ieroču eksports uz Indiju.

Interesanti, ka Maskava vērsusies pie Brazīlijas ar vēlmi atpirkt dzinējus militārajam helikopteram Mi-35M. Brazīlijas Ārlietu ministrija noraidījusi Maskavas lūgumu balstoties uz faktu, ka “Brazīlija nepiegādās nekāda veida bruņojumu bruņotā konfliktā iesaistītai pusei”.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma, helikopteri ir bijuši ļoti svarīga daļa no Krievijas uzbrukuma spēkiem. Tomēr Ukrainas pretgaisa sistēmas pierādījušas savu efektivitāti, kā rezultātā Krievija jau kara pirmajās nedēļās zaudēja vairāk nekā 100 helikopteru, bet pašreizējie dati liecina, ka Ukrainai izdevies notriekt vairāk nekā 300 helikopteru.