Zande par mirušā zīdaiņa mātes Annas gadījumu: Te nav vainīgo – tikai cietušie!

Dr. psych. kognitīvi biheiviorālā terapeite Diāna Zande sarunā ar TVNET vairākkārt uzsver, ka mēs neviens nevaram runāt par cilvēku [red: Annu], ja neesam viņu pat redzējuši un pazinuši. Un analizēt, ko kurš cilvēks un kāpēc ir izdarījis, nedrīkstētu neviens, izņemot ārstu, pie kā šis cilvēks ir ārstējies.

"Latvijā bieži vien, un žēl, ka tā, karstākās diskusijas parādās tad, kad kāda mamma ir jau spērusi izmisuma un slimības vadītu soli, nodarot pāri sev vai bērnam. Tad mēs sākam runāt par to, kas tas bija, kāpēc tā, un sākam meklēt vainīgos.

Bet šeit nedrīkst meklēt vainīgos un rādīt ar pirkstu!" ir pārliecināta Diāna Zande. "Šajā gadījumā ir tikai cietušie…"

Diāna kā terapeite jau desmit gadus darbojas arī biedrībā “Debesmanna.com”, kurā palīdz cilvēkiem ar mentāliem traucējumiem, tostarp pievēršas pēcdzemdību depresijas ārstēšanai.

"Depresija kā slimība ir ļoti viltīga. Slimība neļauj runāt par to kā tu jūties. Jā, pat ja tu saņem palīdzību un dzer zāles. Tad arī īpaši šķiet, ka visam jābūt taču labi, bet patiesība ir cita... Nereti psihiatra izrakstītie medikamenti nedarbojas tik ātri un vienkārši – un, pat ja tie iedarbojas, cilvēkam tas var būt sarežģīti un grūti. Turklāt saslimšanas un atlabšanas mehānismi aizvien vēl nav skaidri, ārstēšana var būt ļoti ilga un atkarīga no iepriekšējās slimības vēstures. Tas tikai vēlreiz parāda to, cik mūsu psihe ir trausla un ievainojama,” uzsver terapeite.

Pēcdzemdību depresija mēdz būt apkārtējiem nemanāma, jo sieviete cenšas noslēpt to, kā jūtas, un apkārtējie nereti negrib to redzēt vai noliedz depresijas esamību. Bet NEVIENA!!! sieviete negrib pamosties no rīta ar vēlmi nomirt. Vēlmi dzīvot atņem smaga klīniskā depresija.

— Diāna Zande (@DianaZandePar) November 5, 2023

Diāna cilvēka psihi salīdzina ar mūsu acīm. "Jā, mēs ļoti taupām savas acis. Sakām – acis tev tikai ir vienas, tev vajag lai redze ir visam mūžam. Piesargies, lai mežā neuzduries, saulē liec saulesbrilles, ja kas iebiris acīs, tad skalo. Mēs ļoti rūpējamies par acīm, zinot, cik trausla ir acu veselība. Tad kāpēc mēs esam tik vienaldzīgi pret savu mentālo veselību?” jautā Diāna Zande.

Tad kā ne tikai runāt par pēcdzemdību depresiju, bet arī ko darīt lietas labā?

"Atkārtošos - nav šajā situācijā vainīgais jāmeklē, bet jājautā, ko mēs varam darīt kā valsts, kā profesionāļi un kā līdzcilvēki un ģimene, lai samazinātu šādas iespējas traģēdijai.

Jā, diemžēl tas notiks arī turpmāk. Bet ko varam darīt, lai samazinātu, nevis lai izslēgtu vai padarītu par nebijušu to, kas ir noticis.

Manuprāt, jau gaidot bērnu, valstij jārūpējas ne tikai par māmiņas fizisko veselību un pēc dzemdībām par bērniņu kā galveno, kas bieži notiek, – bet skatīties uz ģimeni kompleksi, ka tā ir ģimene, kurā piedzimis bērns. Kas ir tā unikālā pieredze, kurai cauri iet šī ģimene, un apzināties, kas ir vajadzīgie atbalsta mehānismi."

Drīzumā arī garāks ieskats par to, kas īsti ir pēcdzemdību depresija, kā to atpazīt!