Rudens periodā, kad ir mitrs, vēss, un laikapstākļi tik mainīgi, ka nereti apģērbs ir neatbilstošs un gadās pārsalt, mūsu organismu var pieveikt vīruss un rasties saaukstēšanās jeb iesnas, ko medicīnā dēvē par akūtu virālu rinosinusītu. Akūts rinosinusīts ir deguna dobuma un deguna blakusdobumu gļotādas iekaisums, to visbiežāk ierosina dažādi vīrusi – rinovīrusi, adenovīrusi, koronavīrusi, respiratori sincitiāls vīruss, gripas vīruss un citi. Akūts rinosinusīts ir ļoti bieža saslimšana – pieaugušie ar to saskaras 2-5 reizes gadā, bērni 7-10 reizes gadā. Diagnozes noteikšana ir klīniska, balstoties uz pacienta sūdzībām.
Vējains, lietains rudens, un iesnas klāt
Akūts rinosinusīts pieaugušajiem izpaužas ar deguna aizlikumu, izdalījumiem no deguna, sāpēm vai spiedienu sejas rajonā, pavājinātu ožu, bet bērniem - ar izdalījumiem no deguna, deguna aizlikumu deguna dobuma gļotādas tūskas dēļ un klepu.
Drudzis novērojams slimības sākumā, to var pavadīt arī citas sūdzības, piemēram, galvassāpes vai muskuļu sāpes, nogurums. Šīs sūdzības visbiežāk izzūd pirmo 24-48 stundu laikā un tad elpceļu (respiratorie) simptomi kļūst izteiktāki. Respiratorie simptomi visizteiktākie ir slimības 3.-6.dienā un pēc tam tie samazinās. Reizēm akūtu rinosinusītu pavada arī kakla sāpes, balss aizsmakums.
Vērts atzīmēt, ka deguna izdalījumiem raksturīga mainība – izdalījumi var būt dzidri, ūdeņaini, tad biezāki, gļotaināki, tad biezi, necaurspīdīgi, dzeltenīgi vai zaļgani, un tad atkal atpakaļejošā secībā. Šāda deguna izdalījumu mainība klasiski novērojama virālas augšējo elpceļu slimības gadījumā. Sabiezēti, necaurspīdīgi, izmainītas krāsas izdalījumi paši par sevi nenorāda uz nepieciešamību lietot antibiotikas.
Akūts virāls rinosinusīts ilgst aptuveni 5-7 dienas līdz 10 dienām. Lielākoties pašlimitējoša saslimšana, ko var atvieglot ar aptiekā pieejamiem bezrecepšu līdzekļiem:
Ārstēšanā rekomendē:
- Dekongestantus, kas sašaurina asinsvadus un mazina deguna dobuma gļotādas tūsku, saturošus deguna pilienus vai sīrupu: 5-7 dienas;
- Deguna skalošanu ar sālsūdeni, īpaši bērniem: 5-10 dienas;
- Antihistamīnus 1.-2.saslimšanas dienā, pieaugušajiem.
- Paracetamolu – var samazināt deguna aizlikumu un izdalījumus no deguna.
- Nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (ibuprofēnu, deksketoprofēnu) – var samazināt diskomfortu/sāpes.
Papildus ārstēšanā izmanto:
- Cinku – cinka acetāts vai cinka glikonāts 24 stundu laikā kopš simptomu parādīšanās 75mg/dienā mazina akūta virāla rinosinusīta simptomus un paātrina atveseļošanos.
- Augu valsts izcelsmes zāles – BNO1016 paātrina atveseļošanos.
- C un D vitamīnu.
Akūta virāla rinosinusīta gadījumā netiek rekomendētas antibiotikas. Šādos gadījumos izrakstīta antibakteriālā terapija, pirmkārt, veicina antibakteriālo rezistenci – baktērijas kļūst izturīgas pret lietotajām antibiotikām, praksē tas izpaužas ar to, ka vienkāršākas infekcijas slimības nākas ārstēt ar spēcīgākām un jaunākām antibiotikām, otrkārt, agrīna antibiotiku terapijas uzsākšana nepasargā no komplikācijām.
Tikai retajam (pēc statistikas datiem 0,5-2% gadījumu) attīstās bakteriāls rinosinusīts.
Pieaugušajiem tas izpaužas ar atkārtotu simptomu pasliktināšanos pēc sākotnēja uzlabojuma, lokalizētām spēcīgām sāpēm sejā (pieres vai augšžokļa rajonā), izmainītas krāsas izdalījumiem no deguna, paaugstināta ķermeņa temperatūra vai drudzi virs 38℃, paaugstinātiem iekaisuma rādītājiem asins analīzēs (C reaktīvais olbaltums vai eritrocītu grimšanas ātrums).
Bērniem par to var liecināt, ja ir izdalījumi no deguna vai klepus dienas laikā vai abi šie simptomi ilgst vairāk nekā 10 dienas bez uzlabojuma vai ir simptomu pasliktināšanās (deguna izdalījumu pasliktināšanās vai parādīšanās no jauna, klepus dienas laikā, drudzis) pēc sākotnēja uzlabojuma, vai ir smaga slimības gaita, piemēram, vienlaikus drudzis virs 39℃ un strutaini izdalījumi no deguna 3 dienas pēc kārtas.
Risks, ka pēc saaukstēšanās attīstīsies bakteriāls rinosinusīts, ir tiem pieaugušajiem, kas, piemēram, smēķē, kuriem ir neārstēta zobu infekcija, deguna starpsienas deviācija, deguna polipi, alerģiskas iesnas, bijušas deguna traumas.
Rentgenogrammas deguna blakusdobumiem praksē vairs neizmanto. Pirmkārt, tās sniedz ierobežotu informāciju, galvenokārt, tikai par pieres un augšžokļa dobumiem, bet citi deguna blakusdobumi (sfenoidālie dobumi, etmoidālās šūnas) paliek neizvērtēti. Otrkārt, neizslēdz rinosinusīta acu vai galvas smadzeņu komplikācijas. Treškārt, rentgenogrammas neizmanto, lai plānotu operāciju, tam nepieciešama datortomogrāfija.
Bakteriālā rinosinusīta ārstēšana izmanto antibakteriālu terapiju (amoksicilīnu vai cefuroksīmu, vai amoksicilīnu ar klavulānskābi). Ja ir alerģija uz šīm antibiotikām – tad klaritromicīnu.
Ja jūsu saaukstēšanās norit smagi, ilgāk par 10 dienām vai ir kādas bakteriālam rinosinusītam raksturīgas iezīmes, sazinieties ar savu ģimenes ārstu.