Sabiedrības saliedētībā satraucoši rādītāji ir jautājumos par nodokļu nomaksu, vēlēšanām un aizvainotību pret valsti, uzskata "Providus"

Saskaņā ar pētījuma "Sabiedrības saliedētības radars" pirmajiem rezultātiem gandrīz piektajai daļai jeb 18% Latvijas pilsoņu šķiet pieņemami neuzrādīt savus ienākumus, lai izvairītos no nodokļu nomaksas. Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm mums šis rādītājs ir visaugstākais. Vidēji ES valstīs šādu uzskatu atbalsta 7%, bet ir valstis, kurās rādītājs sasniedz tikai 1%.

Arī salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvija ir stipri priekšā. Lietuvā izvairīties no nodokļu nomaksas pieņemami šķiet 10% pilsoņu, Igaunijā - 8%.

Tāpat satraucošs esot fakts, ka tikai nedaudz vairāk par pusi jeb 56% Latvijas pilsoņu uzskata, ka ir svarīgi piedalīties vēlēšanās. Augstākais Eiropas Savienības valstu rādītājs šajā jautājumā ir 95%, vidējais - 67%, bet zemākais - 51%, no kā secināms, ka Latvija ir tuvu zemākajam rādītājam.

Savukārt aizvainojumu pret valsti vidēji Latvijā izjūt 36%. Skatoties pa apakškategorijām, vislielāko aizvainojumu (55%) jūt cilvēki, kas ģimenē runā krieviski, kā arī cilvēki ar zemiem ienākumiem (44%).

Kopumā pētījumā mērīti 24 kritēriji trīs dimensijās - identitāte un piederības sajūta, sociālās attiecības, kā arī ekonomiskā solidaritāte.

Papildu šiem lielajiem kritērijiem, tika apskatīti vēl pieci fakultatīvie indikatori. Saskaņā ar tiem 19% iedzīvotāju domā, ka viņiem nav iespēja iegūt kvalitatīvu izglītību, 25% uzskata, ka nav pārkvalificēšanās iespēju, 11% iedzīvotāju nav pieejams internets, 13% nav pieejami kultūras pasākumi, bet 38% uzskata, ka viņiem nav vienādu iespēju saņemt medicīnas pakalpojumus.

Kažoka uzskata, ka ja fakultatīvo indikatoru rādītāji uzlabotos, tad sabiedrības grupu pārstāvji mazāk izjustu aizvainojumu pret savu valsti un būtu gatavi nest pienesumu Latvijas nākotnei.

"Providus" ierosina, ka turpmāk būtu nepieciešams reizi trīs gados pētījumu atkārtot un pārskatīt, vai minētajos kritērijos un fakultatīvajos indikators ir progress, regress vai stabilitāte. Kažoka izteica iespēju, ka šos rādītājus varētu pārvērst indeksā.

Komentējot to, vai valsts integrācijas politika ir izgāzusies, Kažoka bija noraidoša, jo vairākos rādītājos Latvija tomēr ir tuvu citām ES valstīm. Tāpat par progresu liecina atšķirība starp paaudzēm.

"Atvērtība pret jaunpienācējiem palielinās tieši jaunākajās paaudzēs. Tas nenotiktu, ja mums būtu stagnējoša, izgāzusies valsts un sabiedrības saliedētības politika," sacīja Kažoka.

Jau ziņots, ka šodien notiek Sabiedrības integrācijas fonda organizēta konference "Sabiedrības saliedētības radars", kurā prezentē jaunu pieeju, lai iegūtu salīdzināmus rādītājus par Latvijas sabiedrības saliedētības līmeni.