Interese par iestāšanos Zemessardzē šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir sarukusi, tomēr interesentiem aizvien ir jāgaida rindā uz pieteikumu izvērtēšanu, intervijā Latvijas Radio pavēstīja Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns.
Lai iestātos zemessardzē, vēl arvien jāstāv rindā, tomēr interese ir sarukusi
Viņš stāstīja, ka šogad līdz šim saņemts vairāk nekā 1000 pieteikumu par vēlmi iestāties Zemessardzē, bet pērn, kad Krievija iebruka Ukrainā, pieteikumu bija ap 5000. Visi gribētāji gan Zemessardzē netiek, jo daudzi tiek atsijāti atlases procesā.
Kandidāti uz Zemessardzi esot visdažādāko profesiju pārstāvji, pārsvarā 30-40 gadus veci. Pēdējā laikā novērota tendence, ka Zemessardzei aktīvi piesakās arī cilvēki no galvaspilsētas, lai gan iepriekš rīdzinieki bija kūtrāki, stāstīja Pudāns.
Runājot par resursu pieejamību, komandieris sacīja, ka Zemessardzei visvairāk trūkst laika, lai visus apmācītu. Viņš uzsvēra, ka šajā ziņā dienests cenšas būt maksimāli elastīgs.
Jautāts, vai nesen ieviestais Valsts aizsardzības dienests (VAD) Zemessardzei "neatņem" cilvēkus, Pudāns atbildēja noraidoši, uzsverot, ka drīzāk ir tieši pretēji. "No šāda aspekta tas nav konkurents, to es varbūt redzu tieši kā papildinājumu," sacīja Zemessardzes komandieris, skaidrojot, ka VAD dod iespēju jauniešiem izmēģināt, kas ir militārais dienests, un, ja cilvēks nevēlēsies turpināt karjeru profesionālajā dienestā, tad, ļoti iespējams, ka pēc VAD tas iestāsies Zemessardzē.