Vai ES gadā pazūd ceturtdaļmiljons bērnu? (1)

Policiste iesāk video, stāstot, ka Eiropas Savienībā katru gadu pazūd 250 tūkstoši bērnu:

“Es agrāk domāju, ka bērni tik bieži nemaz nepazūd. Bet, apskatot Eiropas un pasaules statistiku, es sapratu, cik ļoti man nav taisnība. No oficiāliem datiem – aptuveni 250 tūkstoši bērnu pazūd katru gadu.”

Trūkst konteksta

Dati par 250 tūkstošiem pazudušo bērnu, visticamāk, nāk no 2013. gada Eiropas Komisijas ziņojuma. Tajā teikts, ka ES dalībvalstīs gadā kopā bijuši aptuveni 250 tūkstoši iesniegumu par pazudušiem, tostarp no mājām aizgājušiem bērniem. Taču policiste nemin, ka lielākajā daļā gadījumu viņus atrod. Cik bieži tas notiek, precīzi pateikt no ziņojuma nav iespējams, jo valstis norādījušas tikai to, cik bērnu atrasts pēc diviem vai trim mēnešiem, turklāt pat to informāciju sniegušas tikai 12 ES dalībvalstis.

Nevalstiskā organizācija Missing Children Europe (MCE) katru gadu apkopo informāciju no Eiropas valstu bērnu meklēšanas palīdzības dienestiem, tostarp, Latvijas Valsts policijas. Pēc MCE datiem, kas pērn ievākti no 21 Eiropas valsts, pagājušajā gadā saņemti 70,8 tūkstoši iesniegumu par pazudušiem bērniem.

Sarakstē ar Re:Check Latvijas Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Simona Grāvīte norādīja, ka pēdējos gados par pazudušiem bērniem ziņots vidēji 570 reizes gadā, bet atrasti – vidēji 540 pazudušo. Taču tas nenozīmē, ka katru gadu bez vēsts pazūd vidēji 30 bērnu, jo statistika nav par bērniem, bet par iesniegumu skaitu. Proti, dažkārt par vienu un to pašu personu pienāk vairāki iesniegumi. Tāpat nepilngadīgie, kas paši apzināti devušies prombūtnē, pēc atrašanas mēdz atkārtoti pamest mājvietu.

“Pēdējo 25 gadu laikā tādi bērni, kuri tiešām ir pazuduši bez vēsts, ir pieci. Par tiem bērniem, kuri pazuda 1998., 2005. un 2006. gadā, ir aizdomas, ka pret viņiem varēja tikt vērsts noziegums, savukārt par bērnu, kurš pazuda 2012. gadā, ir aizdomas, ka notika nelaimes gadījums,” skaidro Grāvīte.

Pazušana nenozīmē, ka bērns obligāti nolaupīts – viņš var, piemēram, nomaldīties vai ciest negadījumā. Pērn no 70,8 tūkstošiem MCE apkopotajiem iesniegumiem tikai 24 bijuši par nolaupīšanu. Trijos no deviņiem gadījumiem, kuros zināms vaininieks, tas bijis svešinieks. Parasti laupītāji ir ģimenes locekļi vai tai zināmi cilvēki. Tāpat nolaupīšana ne vienmēr ir ļaunprātīga, piemēram, ja radinieks aizved bērnu prom pēc ģimenes konflikta.

Bērnus nelaupa, lai iegūtu ķīmiskas vielas

Tālāk video policiste stāsta, ka bērnus nolaupa orgānu tirdzniecībai, pārdošanai prostitūcijā un paverdzināšanai. Esot arī cits iemesls:

“Rituāla upurēšana. Dārgas vielas ražošana, kas tiek iegūta no bērnu ķermeņiem, viņus spīdzinot un ilgstoši mokot. (..) Tas ir milzīgs bizness, kas ir ienesīgāks nekā ieroči, orgāni vai narkotikas.”

Nav taisnība

Policiste nemin vielas nosaukumu, taču pēc konteksta noprotams, ka runa ir par adrenohromu – maldiem apvītu vielu, kuru it kā iegūst no bērnu virsnieru dziedzeriem. Tas ir pilnīgs izdomājums, kam nav nekādu pierādījumu.

Pēc tīmeklī pieejamās informācijas šīs sazvērestības teorijas pirmsākumi atrodami 2013. gadā galēji labējā interneta forumā 4chan, bet īpaši straujus apgriezienus tā guva 2017. gadā, kad ASV radās QAnon kustība. Tās sekotāji uzskata, ka sātanisti vai “liberālā elite” vada bērnu tirdzniecības tīklus, lai iegūtu adreonohromu. Šī viela ļaujot viņiem ilgāk palikt jauniem, iegūt nemirstību vai vienkārši apreibināties. Līdz ar pērnā gada iebrukumu Ukrainā teorija kļuva populāra arī Krievijā. Sociālajā medijā VKontakte un Telegram nereti redzami ieraksti, ka Zelenskis Rietumiem pārdod ukraiņu bērnus vai ka Putins iznīcinājis kādu adrenohroma rūpnīcu.

Nav pierādījumu, ka adrenohroms atjauno jaunību vai pagarina mūžu. Turklāt, lai to iegūtu, nevajag ne spīdzināt, ne nogalināt bērnus. Adrenohromu un adrenalīnu, no kā šo vielu ražo, var iegūt ķīmiskā ceļā, neizmantojot dzīvas būtnes. Abas vielas pārdod, piemēram, pētniecībai domāto ķīmisko vielu ražotāji. Mīts par adrenohroma iegūšanu sācies līdz ar Hantera Tomsona 1971. gada grāmatu Bailes un naids Lasvegasā, kurā tēli šo it kā no dzīviem cilvēkiem iegūto vielu lieto, lai apdullinātos.

Grāvīte no Valsts policijas apstiprināja, ka video redzamā sieviete strādā Valsts policijā. Taču “viņas paustais saturs šajos video nav saskaņots ar policiju un pilnīgi noteikti nepārstāv Valsts policijas viedokli.”

Secinājums: Informācija, ka ES katru gadu pazūd 250 tūkstoši bērnu, ir desmit gadus veca. Policiste nemin, ka lielākā daļa pazudušo bērnu Eiropā un Latvijā tiek atrasti. Kā norāda, Valsts policija, Latvijā pēdējo 25 gadu laikā bez vēsts pazuduši pieci bērni. Nav nekādu pierādījumu, ka bērnus nolaupīšana notiek, lai no viņiem iegūtu kādu īpašu ķīmisku vielu.