:format(webp)/nginx/o/2023/11/12/15716282t1h4861.jpg)
Valkas novada Ērģemē 150 metru attālumā no “Mūrbūdu sidra darītavas” ir uzbūvēta ēka it kā degradētā teritorijā, kur vēl nesen bija aparti lauki un ganījās govis. Nu Eiropas Prokuratūra un KNAB izmeklē iespējamu Eiropas fondu un valsts budžeta līdzekļu iespējamu izkrāpšanu vairāk nekā 770 tūkstošu eiro apmērā – aizdomas ir par to, ka projekts bijis domāts konkrētam uzņēmumam, taču tas darīts slēpti, lai varētu pretendēt uz lielāku līdzfinansējumu.
Nomas tiesības uz objektu izsolē nupat ieguvušie sidra darītāji komentārus nesniedz, savukārt bijušais Valkas mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) Latvijas Televīzijas raidījumam “de facto” nenoliedz, ka sarunas ar uzņēmējiem bijušas, taču, viņaprāt, tas neesot nekāds noziegums.
Braucot pa ceļu Ērģeme–Igaunijas robeža, starp senām un ne tik senām lauku sētām un mājām spilgti izceļas divas netālu esošas ēkas. Mājas “Klētnieki” nevar nepamanīt sarkanā jumta un plakāta par ābolu pirkšanu dēļ – te top “Mūrbūdu sidrs”. Tikai 150 metrus tālāk uz pašvaldības zemes vietā, kur vēl pirms dažiem gadiem bija mežmalas pļaviņa, nu slejas jauns, glīts, taču ekspluatācijā vēl nenodots un tukšs angārs – ražošanas ēka “Spundenieki”. Oktobra beigās Valkas novada dome apstiprināja šī Ērģemes ciemā uzbūvētā objekta nomas tiesību izsoles rezultātus – tās uz 30 gadiem ieguva vienīgais pēdējās, nu jau ceturtās izsoles pretendents, personu apvienība “MM”. Tā sastāv no SIA “Mūrbūdu sidra darītava” un SIA “Mežābols”.
Nomas līgums gan vēl nav parakstīts, un šobrīd nav skaidrs, kad un vai vispār tas varētu notikt. To ietekmēja šīs nedēļas notikumi: 7. novembrī Valkas novada domē ieradās KNAB un kā lieciniekus lietā par iespējamu krāpšanu lielā apmērā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu nopratināja vairākus darbiniekus. Tikmēr domes deputāts un ilggadējais Valkas mērs Vents Armands Krauklis, kurš amatu zaudēja šā gada maijā, KNAB pratināšanu un kratīšanu piedzīvoja savās mājās. Tas pats notika pie Ērģemes pagasta pārvaldes vadītāja Pētera Pētersona.
7. novembra vakarā “de facto” sazinājās arī ar potenciālo nomnieku, “Mūrbūdu sidra darītavas” valdes locekli Krišjāni Putniņu. Vaicāts, vai uzņēmumā bijušas kādas procesuālās darbības, Putniņš atbildēja:
“Nu man nav komentāru par šito lietu. Es esmu dzirdējis par šo, bet man nav nekā, ko teikt. (..) Nav! Es nekomentēju!”
Kriminālprocesu, kurā pirmstiesas izmeklēšanu šobrīd veic KNAB, februāra beigās sāka Eiropas Prokuratūra jeb EPPO. Tas notika dažas dienas pēc tam, kad dome bija apstiprinājusi “Spundenieku” nomas tiesību izsoles nolikumu, paredzot tajā arī 2300 eiro lielu mēneša nomas maksu. Pēc trīs nesekmīgām izsolēm, kurās nepieteicās neviens, Valkas novada dome septembrī nolēma, ka pirmos piecus gadus nomnieks varēs saņemt nomas maksas atlaidi.
Sidru brūvēšanas entuziasts, Austrālijā dzimušais, bet uz senču dzimteni Latviju pirms vairākiem gadiem atbraukušais Krišjānis Putniņš kā savu partneri uzņēmumu apvienībā paņēma SIA “Mežābols”. Tās īpašnieks ir Mūrbūdu sidra tehnologs Antonjārle Siņicins, kurš medijos tiek saukts par Jārli.
Kad “de facto” ieradās Ērģemē un Mūrbūdu sidra darītavā palūdza pasaukt kādu no vadības, iznāca Siņicins, taču viņš noliedza savu identitāti un apgalvoja, ka ir vienkāršs darbinieks un par KNAB izmeklēšanu neko nezina:
“Nē, nē, nē, nekāds KNABs. Dievs pasarg! Mēs te ābolus spiežam vienkārši. (..) Kāda jaunā ražotne? Nē, nē, nav nekādas jaunās ražotnes. (..) Nekas nav iznomāts. Es nezinu. Labi... (..) Nē, es nezinu. Nu tā, es nezinu. Jūs laikam ne uz īsto adresi atbraucāt.”
“Spundenieki” uzcelti, izmantojot Eiropas Savienības fondu programmu, kuras mērķis ir revitalizēt un reģenerēt degradētās teritorijas – piemēram, pamestas rūpnīcas vai citas industriālas zonas, kurās kādreiz notikusi vai bijusi plānota uzņēmējdarbība, kas tagad ir iznīkusi, bet objekti ir nolaisti, pamesti un dažkārt pat piesārņoti. Kāpēc ciemata vidū esošā pļava, kur nekad nav bijis rūpnīcas, tika atzīta par degradētu teritoriju, bijušais Valkas mērs Krauklis “de facto” izskaidrot nevar.
Krauklis nenoliedz, ka, projektu gatavojot, ar “Mūrbūdu sidra darītavu” runāts, taču viņi neesot bijuši vienīgie, turklāt iniciatīva esot nākusi no domes.
“Mēs aptaujājam visus uzņēmējus, kuriem ir nu kaut kāda kapacitāte, kuri varētu pretendēt uz šādu atbalstu. Jāteic, ka parasti tādu ir maz. Šajā gadījumā arī bija vēl vieni, kas diezgan aktīvi arī vēlējās sākotnēji, un sākotnēji pat tika attīstīts divu ražošanas objektu koncepts. Bet jau projekta gaitā viņi pateica – “nē, nē, nē, simt procentu nē” – tieši tādēļ, ka daudz jāiegulda no savas puses,”
apgalvo Krauklis.
Krauklis saka, ka “droši vien” pagasta pārvaldnieks esot bijis tas, kurš uzrunāja potenciālos investorus, jo pašvaldībai bijis svarīgi, lai darbavietas ir ne tikai pilsētā, bet arī pagastos. Krauklis pārliecināts, ka neko nelikumīgu nav darījis, jo agrāk Centrālā un finanšu līgumu aģentūra vienmēr esot prasījusi apliecinājumus, vai būs kāds investors. “Loģiski, ka tie paši darbinieki, kas taisīja tos projektus, tādā pašā veidā turpināja tālāk, jo nekur līdz tam, nevienos semināros, nekur citur neteica, ka to nevajag darīt. Būtībā jau vienmēr teica:
“Vai jūs esat pārliecināti, ka būs, kas tur iet iekšā? Vai nebūs tā, ka jūs par velti uzbūvēsiet un ēka stāvēs tukša?” Un tad pēkšņi līdz ar Eiropas Prokuratūras aktivitātēm tas mainījās. Tas, kas līdz tam bija obligāts, kļuva krimināls. Un tas ir absurdi, neapšaubāmi,”
uzskata politiķis.
Ērģemes pagasta pārvaldnieks Pēteris Pētersons, pret kuru arī sākts kriminālprocess, izrādīja “de facto” ražošanas ēku “Spundenieki”. Viņš uzskata, ka tā nav bijusi domāta kādam konkrētam pretendentam, piemēram, sidra darītājiem, jo aicinājumi pieteikties uz nomas tiesību izsolēm tika plaši izplatīti. Ja sarunas ar “Mūrbūdu sidra darītavu” projekta tapšanas laikā nebija atļautas, Pētersons to neesot zinājis.
“Es nevaru noliegt, ka mums ir bijusi arī tai skaitā saruna ar potenciālo nomnieku “Mūrbūdu sidra darītavu” un ka ir bijusi viņu darbinieku, pārstāvju iesaiste, lai saprastu viņu vajadzības, bet es atkārtošos – šis nav nekas unikāls, un arī citās ražošanas ēkās mēs šādu praksi piemērojām,” stāsta Pētersons.
“Es gribu pat apgalvot un teikt tādus vārdus, ka mēs esam situācijas ķīlnieki bijuši, un, iespējams, ka attiecīgi projektu gatavotāji nav izpratuši līdz galam kaut kādas lietas un mēs vienkārši jau apzināti esam virzījušies uz nepareizu ceļu, kā mēs to projektu realizējam.”
Kopš maija Valkas novada domes priekšsēdētāja ir Gita Avote, kas kā bezpartejiska kandidāte pašvaldību vēlēšanās startēja no Kraukļa vadītā Vidzemes partijas un “Latvijas attīstībai” saraksta, bet vēlāk līdz ar diviem kolēģiem frakciju pameta. Lai gan nāk tieši no Ērģemes, kur iepriekš bija skolas direktore, par “Spundenieku” projekta niansēm viņa kā ierindas deputāte neko daudz neesot zinājusi.
Avote gan ir informēta, ka tur bijušas kādas problēmas ar būvniekiem, kas tagad jau bija pārāk samilzušas: “Nemitīgi tika ņemts pagarinājums, netika darbi veikti laikā. Un tāpēc rezultāts ir tāds, ka lauzām līgumu ar šo būvnieku, un tālāk jau droši vien tiesu darbi.”
Viena no pašvaldības pretenzijām – būvkompānija “Lagron” ir ielikusi četrus projektam neatbilstošus vārtus. Tiem ir pārāk maza siltumnoturība, tāpēc līdz to nomaiņai ēku nevarēs nodot ekspluatācijā. Tā kā būvnieks mainīt vārtus atteicās, visticamāk, to vismaz sākotnēji nāksies darīt Valkas novada domei, samaksājot par to vēl aptuveni 20 tūkstošus eiro.
Jāpiebilst, ka pirms četriem gadiem kādā intervijā “Mūrbūdu sidra darītavas” valdes loceklis Krišjānis Putniņš minēja, ka
drīzumā varētu domāt par kredītu, jo ražošanai vajadzētu uzbūvēt “modernu siltinātu angāru”. Un nu turpat blakus esošajai ražotnei kaut ko ļoti līdzīgu Putniņa iecerei šobrīd ir uzbūvējusi Valkas novada dome par ES fondu, valsts budžeta un arī pašvaldības naudu.