:format(webp)/nginx/o/2023/11/12/15716243t1hd2d6.jpg)
Aiz “Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas” stāvošajiem Krievijas oligarhiem Andrejam Bokarevam un Iskanderam Mahmudovam joprojām izdevies izvairīties no Eiropas Savienības sankcijām, atšķirībā no daudziem citiem Vladimira Putina režīmam pietuvinātajiem. Tomēr valstu skaits, kas viņus tādās iekļauj, palielinās, un nav izslēgts, ka tas turpināsies.
Šādos apstākļos Latvijā strādājošais uzņēmums jau laikus parūpējies, lai uzņēmumu reģistra datu bāzē publiski redzamās saites ar abiem oligarhiem pazustu, kaut joprojām pastāv, ziņo LTV raidījums “de facto”. Plašākai sabiedrībai un sadarbības partneriem viņi tādējādi paliek neredzami, un arī Latvijā var darboties, neraugoties uz to, ka viņu reputācija nav noslēpums.
Jāatgādina, ka Andreja Bokareva un Iskandera Mahmudova vārdi Latvijā plašāk izskanēja jau pirms vairākiem gadiem. Neraugoties uz pietuvinātību Kremlim,
ar abiem Krievijas oligarhiem bija saistīti gan tramvaju piegādātāji Daugavpilij, gan vilcienu vagonu ražotāji reisam Rīga-Maskava. Pēc tam 2021. gadā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas akceptu viņu Krievijas uzņēmumi ieguva kontroli “Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīcā”.
Pērnā gada nogalē par šo, arī kara apstākļos joprojām netraucēto biznesu Latvijā un pat Eiropas fondu izmantošanu rūpnīcai izbrīnu publikācijā pauda Krievijas varai opozīcijā esošais izdevums “The Insider”.
Bokarevs un Mahmudovs ir ilgstoši Kremļa draugi. (..) Oligarhi ir arī piegādātāji Krievijas Aizsardzības ministrijai. Viens no viņu biznesa partneriem Kalašņikova ieroču koncernā bija Aleksejs Krivoručko, tagadējais Krievijas aizsardzības ministra vietnieks. Bokarevs un Mahmudovs atstāja Kalašņikovu rūpnīcu, bet turpināja piegādāt dīzeļdzinējus Krievijas karakuģiem caur savu rūpnīcu Kolomnā,” – 2022.gada 8. decembra publikācijā rakstīja “The Insider”.
Pagājis vēl teju gads, un gandrīz nekas nav mainījies. Eiropas Savienība savās sankcijās viņus tā arī nav iekļāvusi. Turklāt plānots, ka divi Eiropas fondu projekti, kur abos kopā rūpnīcai piešķirti 1,4 miljoni eiro, noslēgsies vēl šogad, ar attiecīgi tam sekojošu naudas izmaksu. Vienlaikus, vairākus mēnešus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, uzņēmums noslēpa agrāk publiski redzamo saistību ar oligarhiem.
Uzņēmumu reģistrā patieso labuma guvēju - Bokareva un Mahmudova - vārdu vietā parādījās ieraksts, ka tos nav iespējams noskaidrot. Labojums veikts pēc uzņēmuma iesnieguma, Uzņēmumu reģistram nebija pamata atteikt.
“Regulējums nosaka, ka šis slieksnis ir 25%. Teiksim, ja ir pieci dalībnieki vienādās daļās, ne uz vienu no viņiem nepildās likuma formulējums – viņš neatbilst šī patiesā labuma guvēja definīcijai. Līdz ar to šāds ieraksts būs, jo nav pamata norādīt nevienu no viņiem,”
saka Uzņēmumu reģistra Galvenā valsts norāta pienākumu izpildītājs Sandis Karelis.
Tas gan nenozīmējot, ka šo cilvēku aiz uzņēmuma tiešām vairs nav. Un var secināt, ka arī Bokarevs un Mahmudovs nekur faktiski nav pazuduši. Krievijas uzņēmumi, kuriem ir daļas rūpnīcā un caur kuriem īpašumtiesību ķēde veda uz Bokarevu un Mahmudovu, mainījušies nav. Un caur tiem katram oligarham pieder ap 18 % no Latvijā strādājošās rūpnīcas.
Laiku savas darbības un īpašnieku struktūras skaidrošanai “Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca” neatrada. E-pasta vēstulē ar uzsvērtu laipnību pateicās par interesi un norādīja, ka atbildes šobrīd nav iespējamas. “Akciju sabiedrības “Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca” vadība atvainojas Latvijas televīzijai un personīgi Jums, ņemot vērā apstākli, ka vadība atrodas ārvalstu vizītē un faktiski nav personas, kura varētu saskaņot izsniegšanai Jūsu pieprasīto informāciju,” norādīja rūpnīca.
Valsts drošības dienests par šo situāciju savos komentāros bija ierasti skops:
“VDD atbilstoši savai kompetencei pastāvīgi iegūst un analizē informāciju par riskiem Latvijas nacionālajai drošībai, tajā skaitā ar Krievijas varas eliti saistītu personu aktivitātēm mūsu valstī. Varam apstiprināt, ka minētais uzņēmums ir nonācis dienesta uzmanībā, taču no sīkākiem komentāriem šobrīd atturēsimies.”
Informācijas pieejamība par iespējamiem Krievijas ietekmes riskiem gan tiek uzsvērta kā stūrakmens, strādājot sankciju riskam pakļautā vidē.
Un arī ap Bokarevu un Mahmudovu sankciju mezgls savelkas. Austrālijai (kopš 06.04.2022. Bokarevam), Apvienotajai Karalistei (kopš 13.04.2022. Bokarevam un 26.09.2022. Mahmudovam), Ukrainai (kopš 12.10.2022. Bokarevam un 19.10.2022. Mahmudovam) un Jaunzēlandei (kopš 22.11.2022. Mahmudovam), kas sankcijas piemēroja pērn, šogad septembrī beidzot pievienojās arī ASV.
Un ar šīm sankcijām saistītos uzņēmumus vai uzņēmējus, ja tie saistīti ar Latviju, Uzņēmumu reģistrs tikko kā sācis norādīt īpašā, likumā paredzētā sarakstā. Taču arī tur vēl šonedēļ ar Bokarevu un Mahmudovu saistītu ierakstu nebija. Ja persona nav fiksēta kā patiesais labuma guvējs, katrs gadījums esot atsevišķas analīzes jautājums.
“Es atturētos komentēt, pie kāda procentuāla sliekšņa šai atzīmei būtu jābūt. Pašreiz tiek veidoti jauni modeļi, kur zinoši cilvēki tiek apmācīti, un tālāk arī vērtēs katru šo gadījumu individuāli. Tas ir pietiekami sarežģīti un arī ar pietiekamām juridiskām sekām, jo, tiklīdz mēs ieliksim savos reģistros šādu atzīmi, protams, publiski palaižot šādu informāciju, tās sekas subjektam varētu būt neatgriezeniskas,” skaidro S.Karelis.
Tieslietu ministrijā, kas rosināja šāda saraksta izveidi, sola: ja ir kas pilnveidojams, tas tiks darīts. Jo vairāk – ar minētajiem Krievijas oligarhiem saistītie uzņēmumi nebūt nav vienīgie, kas steidza notušēt, iespējams, riskantas saites.
Pēc kara patiesā labuma guvējus vairs “nav iespējams noskaidrot” vēl vairākiem uzņēmumiem, un tādu, kas līdz karam piederējuši personām no Krievijas un nu vairs ne, ir ap 600,
liecina “Lursoft” dati.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) atzina, ka ir jābūt instrumentiem, kas palīdz riskantās saites tomēr ieraudzīt: “Tāpēc jau es minēju to terminu - zirneklis, jo pēc būtības jau ir vēlme paslēpties zem šī informācijas, paslēpt tās personas, kas ir sankcionētas.” Tāpēc no Uzņēmumu reģistra būtu sagaidāms, ka publiski neredzamās saites sankciju gadījumā tas atklās. Pretējā gadījumā katram, kam tas būtiski, piemēram, sadarbības partneriem, pašiem būtu jāiegulda lielas pūles. “Un citās valstīs tā tieši ir problēma – jā, personām ir jāievēro sankcijas, bet tāda īsta reģistra nav. Mēs gribam nākt pretī,” sacīja ministre.
Lai arī var ietekmēt banku norēķinus, citu valstu sankcijas gan jebkurā gadījumā Latvijai nav tieši saistošas. Līdz ar to joprojām ir aktuāls jautājums, vai sankcijām Bokareva un Mahmudova virzienā tomēr pievienosies arī Eiropas Savienība. Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktore Sanita Pēkale norāda, ka šobrīd tiek strādāts pie nākamās sankciju kārtas. “Un protams, ka mēs kopā ar citām Eiropas dalībvalstīm un Eiropas Komisiju aktīvi strādājam, lai identificētu jomas, kurās vēl būtu iespējams izdarīt spiedienu, lai apstādinātu Krievijas pretlikumīgās darbības,” viņa piebilst. Drīzumā gaidāmi arī oficiālie Eiropas Komisijas priekšlikumi, kurus apstiprinās, ja tiem piekritīs visas Eiropas Savienības dalībvalstis.