Noskaties ⟩ Prāvai pret bijušo maksātnespējas administratoru Sprūdu galu vēl neredz (1)

Rīgas pilsētas tiesas zālē uz katru sēdi ierodas daļa apsūdzēto, četrpadsmit advokāti un viena prokurore. Pēdējos gandrīz divus gadus tiek pārbaudīti pierādījumi pirmajā no nosacīti divām apsūdzības epizodēm.

Šajā epizodē, ko daži aizstāvības pusē uzskata par vājāko no abām, notikumi grozās ap 40 hektārus lieliem zemesgabaliem Rīgā, pašā Ķīšezera krastā. Vēsturiski teritorijā atradās Sužu muiža ar parku, padomju gados - armijas pilsētiņa.

Ļoti saīsināta apsūdzības būtība ir tāda, ka Māris Sprūds, būdams divu maksātnespējīgu uzņēmumu “Dzimtā sēta” un “Peltes īpašumi” administrators, iesaistot arī viņam labi zināmus cilvēkus un izmaksājot 3,2 miljonus eiro no “Dzimtās sētas” konta, sarežģītas darījumu ķēdes rezultātā ieguva minētos īpašumus pie ezera Sprūda paša faktiskā kontrolē. Tā teikts apsūdzībā. Oficiāli teritorija tagad pieder akciju sabiedrībai “Sužu pussala”, kuras īpašnieku sastāvā Sprūds neparādās.

Sprūds, kurš pašlaik tiesā aizstāv sevi pats, aicina uz sēdēm sev vēlamus lieciniekus un aktīvi meklē kļūdas agrākā lietas prokurora Ulda Cinkmaņa darbā. “Prokurors Cinkmanis šo lietu ir vadījis pēc principa, lai veidotu savu karjeru, ka jebkādi līdzekļi ir labi, lai sasniegtu sevis izdomāto rezultātu. Tāda ir tā būtība no šīs lietas, kas katrā tiesas sēdē ir redzams,” nosaka apsūdzētais.

Piemēram, zināmu pārsteigumu jūnijā visos radīja tulka Intara Kožuškeviča liecība tiesā, ka desmitiem lietā iešūtu lapu, kas parakstītas viņa vārdā, nav parakstījis Kožuškevičs. “Nē, tas nav mans paraksts,” vairākkārt atkārtoja uz sēdi uzaicinātais tulks.

Šo izdevību nelaida garām apsūdzēto advokāti, un oktobra pēdējā sēdē visi aizstāvji izteica lūgumu tiesai nozīmēt rokraksta ekspertīzi un noskaidrot, vai gadījumā prokurors Cinkmanis nav parakstījies tulka vietā.

Cinkmanis advokātiem ir pateicīgs mērķis. Prokuroram pirms pusotra gada nācās publiski atvainoties par savu izrunāšanos mūzikas koncertā, kas bija fiksēta video un parādījās vairākos portālos. Pēc tam sekoja skandāls par plaģiātismu Cinkmaņa bakalaura darbā. Par to vēl tiesvedība nav beigusies. Prokurors pats notiekošo saistīja ar centieniem viņu apzināti diskreditēt.

Savukārt vēl pirms šī visa Sprūda un citu apsūdzēto krimināllietas tiesnesis Imants Dzenis pieņēma ļoti netipisku lēmumu - apmierināja aizstāvības lūgumu noraidīt Cinkmani kā prokuroru, jo viņš bija pieļāvis vairākus pārkāpumus, piemēram, atstājis lietā datus par personu veselību.

Cinkmanis šonedēļ komentāru “de facto” atteica, savukārt pašreizējā prokurore Zane Pavāre jautājumā par tulka parakstiem izteica versiju, ka ātrumā lapas parakstījis kāds no tulkošanas biroja: “Tas bija pusdienas vai vienas dienas ietvaros, kad šie materiāli tika saņemti un pievienoti lietas materiāliem. Acīmredzot nebija pietiekami laika izvērtēt tulkojuma kvalitāti.”

Uz jautājumu, vai nepieļauj, ka kolēģis Cinkmanis varētu būt viltojis parakstu, prokurore atbild, ka viennozīmīgi nē: “Ja tas vēl būtu kāds dokuments, kuram ir jēga...”

Prokurore tiesas sēdē paziņoja, ka konkrētās lapas, no kurām daudzas ir parakstītas tukšas, apsūdzības uzturēšanai neizmantos. Tādēļ nav vērts ekspertīzi taisīt.

Tiesnesis Dzenis izšķīrās par kompromisu – lai netērētu laiku, netaisīt rokraksta ekspertīzi tiesas procesa ietvaros, bet nosūtīt informāciju tiesībsargājošām iestādēm izvērtēšanai atsevišķi.

Neraugoties uz apsūdzēto un aizstāvju centieniem pierādīt, ka maksātnespējas procesi notikuši godīgi, prokurore joprojām ir pārliecināta, ka naudas piesavināšanās un legalizēšana ir notikusi.

“Tas jau ir tas absurds, ka viņi cenšas vēl joprojām turpināt apsūdzēt, bet apsūdzēt tādā veidā, ka nav faktiski cietušās personas, un tas ir tas absurds,”

uzskata Sprūds.

Tiesa, nav jau tā, ka lietā nebūtu cietušo. Piemēram, cietušā statuss ir piešķirts vienam no Sprūda agrāk administrētajiem uzņēmumiem “Dzimtā sēta”.

Uz LTV raidījuma norādi par to, ka Sprūds, būdams maksātnespējas administrators, “ieguva faktisko kontroli” pār īpašumiem, kā teikts apsūdzībā, viņš intervijā atbild īsi: “Tur neviens netika apčakarēts. Neviens!”

Vaicāts, kad plānots pāriet pie nākamās apsūdzības epizodes par izspiešanu no “Trasta komercbankas” kreditoriem un cik ilgi jāgaida līdz spriedumam, krimināllietas tiesnesis Dzenis rakstiskā atbildē, piesaucot lielo liecinieku skaitu, atzīst, ka ir ļoti grūti izteikt prognozes par lietas izskatīšanas gaitu.

“Trasta komercbankas” epizodē, ja neskaita Sprūdu, figurē citi apsūdzētie, kuriem pagaidām no sēdēm iedotas brīvdienas. Prokurore skaidro, ka abas apjomīgās epizodes tiek skatītas viena kriminālprocesa ietvaros, jo “Trasta komercbankas” epizodē naudas līdzekļi gājuši uz “Sužu pussalu”, to pašu sabiedrību, kura bija ieguvusi īpašumā zemesgabalus pirmajā epizodē.

Tiesas sniegtā informācija liecina, ka krimināllietā pēdējos četros gados no izskatīšanas dažādu iemeslu dēļ noņemtas vairāk nekā 20 sēdes. Sešas nav notikušas kovida un ar to saistīto ierobežojumu dēļ, teju puse - apsūdzēto un advokātu slimības dēļ, trīs – prokurores aizņemtības vai darbnespējas dēļ, un bijuši arī citi iemesli.

“Mums ļoti ilgstoši sākotnēji bija dažāda veida pieteikumi, kas nenāca vienlaicīgi, kas nāca katrā nākamajā tiesas sēdē kaut kas jauns, bija atsevišķas neizdarības, kaut kādi neiztulkoti dokumenti, tas aizņēma diezgan ilgu laiku, lai sāktu reāli kādu pratināt. Viņš ir ilgstošs, un tas ir saistīts ar to, ka ir daudz iesaistīto personu,” pauž Pavāre.

Vairāki advokāti “de facto” pauda viedokli, ka krimināllieta ir sasteigti un nekvalitatīvi izmeklēta, tādēļ iztiesāšanas process tagad ievelkas.

Tieslietu padome šī gada sākumā apkopoja datus par ilgstošām krimināllietām tiesās. Un tie rāda, ka no kopējā uzkrāto lietu apjoma 4% lietu tiek skatītas ilgāk par pieciem gadiem. Taču, ja raugās tieši uz Rīgas pilsētas tiesu, kur izskata arī sižetā minēto kriminālprocesu, tur ilgāk par pieciem gadiem izskata gandrīz katru desmito lietu.