Latvijas zaļais zelts – kāpēc meži kļūst par vēl pievilcīgāku investīciju

«Latvija atrodas ļoti piemērotā klimatiskajā reģionā, kur meži aug ļoti labi. Piemērota augsne un klimatiskie apstākļi sniedz iespēju izaudzēt patiešām ražīgu mežu. Pie tam mums ir labs zinātniskais pamats mežu audzēšanā un stādāmā materiāla selekcijā. Piemēram, pētījumi meža selekcijā tiek veikti vairāk nekā 60 gadus, un mežsaimniekiem ir labi zināms, kā mežs pareizi jākopj, lai izaugtu kvalitatīvi koki,» argumentus par labu meža audzēšanai neizmantotā lauksaimniecības zemē uzskaita Latvijas meža īpašnieku biedrības izpilddirektors Arnis Muižnieks. Viņš apstiprina, ka

mežs šobrīd ir ļoti laba investīcija, jo koki nepārtraukti aug un līdz ar to palielinās koksnes apjoms. Tas nozīmē aizvien lielākus potenciālos ieņēmumus.

Arī pašas apmežotās zemes cena turpina augt – dažu gadu laikā tā palielinājusies vairākkārtīgi.

Meža stādīšanu par saprātīgu investīciju uzskata arī SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. «Neizmantoto lauksaimniecības zemju apmežošana potenciāli ir laba ilgtermiņa investīcija, ņemot vērā koksnes resursu ierobežoto pieejamību un stabili augošo pieprasījumu. Eiropas zaļā kursa ietvaros tiek paplašinātas aizsargājamās dabas teritorijas, kas jau tuvā nākotnē ierobežos koksnes pieejamību vēl vairāk. Papildus tam

iespēja nākotnē saņemt maksājumus par CO2 piesaisti ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā varētu daļēji kompensēt līdz šim lielāko trūkumu investīcijai mežā: regulāras naudas plūsmas neesamību ilgajā meža augšanas ciklā.

Tomēr jārēķinās, ka nenoteiktība šeit ir ļoti augsta īpaši garā investīciju perioda dēļ, klimata pārmaiņas var ietekmēt mežsaimniecību arī negatīvi neprognozējamo klimatisko apstākļu rezultātā: ilgstoši sausuma periodi, vējlauzes un kaitēkļu izplatība ir nopietns drauds mežsaimniecībai. Labi pārvaldītā un diversificētā investīciju portfelī šāds ieguldījums tomēr būtu interesants ar potenciāli labu atdevi, bet arī lielu nenoteiktību.»

Nauda par CO2 emisiju piesaistīšanu

Pat neraugoties uz klimata izmaiņu riskiem mežs ir drošs ieguldījuma veids. Jo īpaši mūsu klimatiskajā joslā, kur siltāks klimats nozīmēs ilgāku koku veģetācijas periodu. Tātad koki augs vēl ātrāk.

Meža vērtību palielina arī papildu peļņas iespējas, piemēram, brīvprātīgais oglekļa tirgus. Ja vien Eiropas Savienība nenoteiks kādus ierobežojumus, jaunu mežu īpašnieki par viņu koku piesaistīto oglekļa dioksīdu jeb tā saucamajiem oglekļa kredītiem varēs saņemt maksājumus no vides piesārņotājiem, piedaloties brīvprātīgajā oglekļa kredītu tirgū. Latvijā vidējais rādītājs CO2 piesaistei uz hektāru apmežotas zemes ir aptuveni 6 tonnas uz hektāru.

Īpašnieks par vienu tonnu piesaistītā CO2 var saņemt no 10 līdz 80 eiro. Tas nozīmē, ka viens hektārs meža saimniekam gadā var ienest 60 līdz 480 eiro.

Līdz ar to vairs nav jāgaida 15-20 gadi, lai gūtu pirmos ieņēmumus no meža, ko parasti nes pirmās krājas kopšanas cirtes. Pie tam ar emisiju maksājumiem iespējams vismaz nosegt meža kopšanas izdevumus. Tie pakāpeniski pieaug, tādēļ mežsaimniekiem papildu ienākumi lieti noder.

Kopšanas izmaksas aug

Centrālās statistikas pārvaldes jūlijā publiskotie dati liecina, ka 2022. gadā vidējās meža atjaunošanas izmaksas bija no 792 līdz 931 eiro uz vienu hektāru. Tas nozīmē pieaugumu gada laikā par 2,5% – 12,4% atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas. 2021. gadā izmaksas bija robežās no 742 līdz 890 eiro uz hektāru, bet vēl gadu iepriekš – no 764 līdz 823 eiro. Meža atjaunošanas izmaksās ietilpst augsnes sagatavošanas, stādu audzēšanas un stādīšanas izdevumi. Savukārt vidējās meža kopšanas izmaksas 2022. gadā bija no 325 līdz 411 eiro uz vienu hektāru.

Arī A.Muižnieks neslēpj, ka meža stādītājiem jārēķinās ar palielām sākotnējām izmaksām. Augsnes sagatavošana vien izmaksā ap 250-280 eiro par hektāru.

Stādot atbilstoši regulējumā noteiktajām prasībām, jāiedēsta 2000 priedes stādus uz hektāru vai 1500 bērzus. Attiecīgi cena par stādiem svārstās 400-600 eiro uz hektāru robežās.

Jāņem vērā, ka stādus jāpasūta iepriekš, jo tie pēdējos gados bijuši deficīts. Kociņus var stādīt saviem spēkiem, sarīkojot talku radiem un kaimiņiem, vai arī var piesaistīti ārpakalpojuma sniedzējus, kuru maksa par darbu būs aptuveni 200 eiro par hektāru.

Kad kociņi ir nonākuši zemē, sākas sarežģītākais posms. Dažus pirmos gadus rūpīgi jāappļauj zāle un jānovāc krūmi, lai tie neaizēnotu stādus. Arī tās ir izmaksas, kas gadā var sasniegt 250 eiro un vairāk par hektāru.

Jāsargā no meža zvēriem

Ja vien jaunais mežs neatrodas šosejas malā vai pie mājas, tad jādomā par mazo kociņu aizsardzību pret meža zvēriem. Šim nolūkam var izmantot izsmidzināmos līdzekļus uz aitu tauku bāzes, kuru smaka atbaida meža zvērus, vai arī kociņu galotnīti apsmērēt ar īpašu līmes un smilšu maisījumu, kas padara šos kokus par dzīvnieku skatījumā nepievilcīgu barību. Egļu audzēs šāda aizsardzība, kas izmaksā vidēji 100 eiro par aizsardzības līdzekli un vēl 100 eiro par apstrādi uz hektāru, nepieciešama aptuveni pirmos trīs gadus. Priedes jāsargā ilgāk, jo tās pārnadžiem ir liels gardums un tām uzglūn ne vien galotni apgrauzt kārās stirnas, bet arī aļņi un brieži, kuri bojā jau paaugušos kociņu mizu. Tādēļ aizsardzībai stumbri tiek aptīti ar speciālu plastikāta lenti.

Runājot par koku izvēli, liela nozīme ir augsnes sastāvam un mitrumam. Lauksaimniecības zemēs parasti stāda bērzus un egles, bet kūdrainākās vietās – arī melnalksni. Priedes mežu īpašnieki izvēlas retāk gan meža zvēru uzbrukumu dēļ, gan arī tādēļ, ka tām vajag mazauglīgu, sausu augsni.

«Jaunākās rekomendācijas no mežzinātniekiem ir veidot mežaudzes pēc principa – rets mežs jaunībā, biezs vecumā. Tas nozīmē, ka koki jāstāda retāk, lai tie labāk adaptējas un aug.

Ja kociņi konkurē viens ar otru, tad pārlieku izstīdzē un ir pakļauti vēja riskiem. Augot lielākā attālumā no citiem kokiem, tie ātrāk pieņemas spēkā un iegūst spēju pārciest vētras,» stāsta A.Muižnieks, piebilstot, ka šādā scenārijā periods līdz pirmajiem ienākumiem būs ilgāks. Tomēr arī reti stādīti koki būs jāretina, jo brieduma periods jāsasniedz vien 400-700 kokiem katrā zemes hektārā.

Saskaitot visas meža ieaudzēšanas un kopšanas izmaksas, pirmajā gadā nāksies šķirties no oficiālajā statistikā minētās summas – 1000 līdz 1250 eiro par hektāru.

Tādēļ A.Muižnieks mudina izmantot valsts un ES atbalsta programmas mežu ieaudzēšanai un jaunaudžu kopšanai. Tādas regulāri piedāvā Lauku atbalsta dienests. Finansējumu apmežošanai piedāvā arī bankas un dažādi klimata pārmaiņu novēršanas fondi.

Raža tiek īpašniekam

Ar pirmajiem lielajiem ienākumiem var rēķināties nepilnus 20 gadus pēc meža stādīšanas, kad tiek veikta krājas kopšana. Ja bijis labs stādāmais materiāls, mežs labi kopts, tad arī galveno ražu īpašnieks var novākt savas dzīves laikā. No neizmantotā lauksaimniecības zemē šogad iestādīta meža, ja īpašnieks to ir reģistrējis kā plantāciju mežaudzi, varētu plānot ražu iegūt pēc 35 – 40 gadiem.

«Pagājušogad bija rekordaugstas koksnes iepirkuma cenas. Skujkoku pārdošana ienesa 10-25 tūkstošus eiro no hektāra.

Ieņēmumi, protams, atkarīgi no koka sugas, iegūtajiem kubikmetriem un koksnes kvalitātes. Jāņem vērā arī izmaksas par ciršanas darbiem un koku aizgādāšanu pircējiem,» stāsta A.Muižnieks. Aptuveni 70% no visiem Latvijas mežu īpašniekiem pārdod augošu mežu, nevis organizē koku ciršanu. Jo īpaši nelielu meža platību īpašnieki, kuriem nav mežizstrādei nepieciešamās tehnikas un pietiekamu zināšanu mežizstrādes veikšanai. Lai arī valstij samaksājamais nodoklis ir mazliet lielāks un koksnes tirdzniecība ienestu vairāk naudas, meža pārdevēja izdevumi un riski samazinās. Tos uzņemas meža pircējs.

Lai kāds būtu īpašnieka lēmums, ieguldījums mežā būs atmaksājies. Un, pretēji aizspriedumiem, mežs sniedz plašu rīcības brīvību. To var pārvērst naudā jebkurā brīdī, pat nesagaidot, līdz mežaudzē varēs veikt koksnes ražas ievākšanu, jo augoša meža potenciālu pircēju netrūkst.

Raksts tapis sadarbībā ar AS "Latvijas Finieris".