Droši vien jāsāk ar to, ka – esmu izlasījis Stambulas konvenciju. Visu. Vairākas reizes. Vairākās valodās. Kad sākas kārtējie publiskie protesti par to, kādas briesmas šī konvencija izdarīs Latvijai un latvietībai, es dodos to vēlreiz pārlasīt, lai saprastu, ko tieši esmu palaidis garām. Bet tā arī nekādi neizdodas to atrast. Kā tad tā?

Tās visas klaigāšanas katru reizi ir identiskas, tikai ar katru nākamo reizi paliek nedaudz plānprātīgākas. Šobrīd tāds īsais protestētāju viedokļa kopsavilkums ir šāds te: “Tā jau it kā vardarbība ir slikta, bet viņi vēlas ar konvencijas palīdzību skolās sākt “džendera” mācību un piespiest mūsu bērnus sākt mainīt dzimumus!”

Un es pat nepārspīlēju, patiesībā ir vēl trakāk, paskatieties paši:

Pašam šo video noskatīties bija teju vai fiziski sāpīgi. Pilsoniskā aktivitāte ir ļoti skaista lieta, un ir forši, ka cilvēki gatavi aizstāvēt savu viedokli. Bet šajā gadījumā viņi vienkārši izplata tālāk absolūtas muļķības, kuru patiesumu būtu elementāri pārbaudīt – vienkārši izlasiet to sasodīto konvenciju. Trīsdesmit lappuses, nekā pārlieku sarežģīta.

Nākas secināt, ka jau padsmit gadus iedzīvotāju ausīs kāds mērķtiecīgi stumj nepatiesu informāciju un melus par konvencijas saturu. Tos mērķē uz to sabiedrības slāni, kuram trīsdesmit lappuses bez bildītēm varētu būt pārāk daudz. Un pagaidām izskatās, ka tas lieliski darbojas. Pēkšņi visi ir apbrīnojami labi informēti par dženderiem, dzimtēm un sociālajiem dzimumiem. Bet kā tas viss sākās?

Komentāri (26)
CopyLinkedIn Draugiem X