LIZDA skaidro, kādēļ radies finansējuma iztrūkums pedagogu algām (1)

Pirmdien LIZDA valdes ārkārtas sēdē aizritēja tikšanās ar IZM pārstāvjiem par aprēķināto valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai un pedagogu darba slodzes balansēšanai.

Vanaga norādīja, ka arodbiedrība nav saņēmusi informāciju par to, cik jaunas likmes izveidojušās pēc slodžu balansēšanas un kā sadalīts piešķirtais finansējums slodžu balansēšanai un atalgojuma palielināšanai. Pēc viņas sacītā, prezentētie dati bijuši nepilnīgi un vispārīgi, kā arī informācija netika sniegta laikus, līdz ar ko LIZDA nav spējusi pilnvērtīgi ar to iepazīties. Vanaga uzsvēra, ka tā esot "ļoti būtiska informācija", lai arodbiedrība varētu pārliecināties par aprēķinu korektumu.

Sanāksmē puses diskutējušas par "viena bērna izmaksu" aprēķināšanas formulu un lielumiem, kas šajā formulā iekļauti, kā arī formulas izmaiņām, pārejot uz "skolēns pašvaldībā" sistēmu. Ministrija sniegusi ieskatu arī par atbalsta personāla un administrācijas izmaksu veidošanās kārtību.

Sēdē LIZDA un IZM arī diskutējušas par nepieciešamo finansējumu zemākās algas likmes celšanai un slodzes balansēšanai. Kamēr pedagogu arodbiedrība uzsvērusi, ka nav saprotams, kāpēc "viena skolēna izmaksas" ir kļuvušas mazākas, IZM apelējusi, ka kopējais valsts mērķdotācijas apmērs četru gadu laikā ir audzis par vairāk nekā 40%, lai arī skolēnu skaits valstī esot sarucis. LIZDA arī atsaucās uz IZM pausto, ka viena skolēna izmaksas kopš 2022.gada ir pieaugušas vidēji par 15-16%, savukārt kopējais valsts mērķdotācijas apjoms gada laikā kāpis par 15%.

Tikšanās laikā uzmanība pievērsta arī profesionālās ievirzes sporta pedagogu-treneru atalgojuma jautājumam. LIZDA vērsa uzmanību, ka pēdējos piecus gadus sporta pedagogi nesaņemot atalgojumu pilnā apmērā - valsts dodot ap 90% no nepieciešamā finansējuma, bet atlikušie 24% pašvaldībām jārod savā budžetā, "kas konsekventi netiek darīts".

Pēc diskusijas LIZDA ar IZM vienojās par vēl virkni precizējošu jautājumu un par oficiālas atbildes nepieciešamības divu nedēļu laikā. Pēc tam, kad tiks saņemtas atbildes, arodbiedrība lems par tālāko rīcību, kā arī iespējamiem risinājumiem, lai novērstu situācijas atkārtošanos janvārī, kad sāksies nākamais pedagogu atalgojuma grafika posms.

Kā ziņots, LIZDA iepriekš aģentūrai LETA pauda, ka vairākās pašvaldībās ar valsts izmaksāto mērķdotāciju šomēnes nepietiek pedagogu atalgojuma pieauguma nodrošināšanai un slodžu balansēšanas ieviešanai.

LIZDA uzsver, ka pēc vienošanās par pedagogu algu grafiku un slodžu balansēšanu IZM vairākkārt uzsvērusi, ka ar ieplānoto finansējumu pietiks visiem apsolītajiem mērķiem. Savukārt izglītības ministre uzsvērusi pašvaldību nozīmi mērķdotācijas sadalē izglītības iestādēm.

Vienlaikus puses nav nonākušas pie vienota redzējuma par iemesliem finansējuma trūkumam pedagogu algu pieaugumam.

Analizējot ministrijas rīcībā esošo informāciju, secināts, ka lielākoties skolotājiem atalgojums ir pieaudzis, apliecināja IZM Izglītības departamenta Edīte Kanaviņa. Viņa kā atalgojuma samazināšanas galvenos iemeslus pieminēja skolēnu skaita vai slodzes samazinājumu, taču esot arī gadījumi, kurus ministrija apspriedīs individuāli ar pašvaldībām. Pēc ministrijas aplēsēm, pedagogu skaits, kuriem samazinājies atalgojums, neesot liels.

Arodbiedrības pārstāvji piekrita ministrijai, ka darba algas samazinājums varētu būt saistīts ar skolēnu skaita izmaiņām izglītības pakāpē vai darba slodzes samazinājumu. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga arī pieminēja, ka janvārī piešķirtā valsts budžeta mērķdotācija izmantota likmes paaugstināšanai, nevis darba slodzes balansēšanai. Tāpat atsevišķas pašvaldības samazinājušas savus ieguldījumus pedagogu darba samaksai, kā arī tās pārdala valsts mērķdotāciju.

Arodbiedrība neizslēdz iespēju, ka piešķirtais finansējums atalgojumam no septembra līdz decembrim ir par 12,47 miljoniem eiro mazāks nekā būtu nepieciešams. Izglītības un zinātnes ministres padomnieks analītikas jautājumos Jānis Salmiņš apliecināja, ka izprot arodbiedrības bažas par mērķdotācijas aprēķinu korektumu, tāpēc šobrīd notiekot darbs pie programmas finansējuma modeļa izstrādes, kas būšot caurskatāmāka finansējuma piešķiršanas kārtība.

"Mēs šobrīd runājam par 2% skolotāju, kuriem esam definējuši problēmas, un te tiešām ir vieta sarunām ar pašvaldībām, lai pašvaldības skaidrotu izmaiņas mērķdotāciju sadalē. Šobrīd neviena pašvaldība pie mums nav vērsusies," piebilda IZM parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga (JV). Viņa atkārtoti apliecināja, ka ministrija ir vērsusies Valsts kontrolē un Finanšu ministrijā, lai saprastu, kurās pašvaldībās mērķdotāciju sadale veikta neprecīzi.

Valdība 21.aprīlī apstiprināja IZM iesniegtos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ka no šī gada 1.septembra pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus, zemākā stundas likme būs 8,50 eiro.

Savukārt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu zemākā darba algas likme no 1.septembra ir 1240 eiro jeb par 15,8% vairāk nekā pagājušajā mācību gadā. Pašreizējais pedagogu algas palielināšanas grafiks paredz nevienlīdzības mazināšanu starp pirmsskolas un vispārējās izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, kas radusies atšķirīgo slodžu dēļ - pirmsskolas izglītības pedagogu slodze ir 40 darba stundas nedēļā, savukārt pārējiem pedagogiem no 1.septembra noteiktā darba slodze ir 36 darba stundas nedēļā.

Kopumā zemākās darba samaksas paaugstināšanai un slodžu sabalansēšanai piešķirti 98 miljoni eiro. No tiem 20 miljoni piešķirti septembrī.

Atbilstoši ministrijas rīcībā esošiem datiem, zemākā noteiktā darba samaksas likme 8,50 eiro ir noteikta 35% izglītības iestāžu. 41,6% izglītības iestāžu darba samaksas likme noteikta 8,50 līdz 10 eiro, bet 18,5% izglītības iestāžu - 10 līdz 11,50 eiro. Darba samaksas likme lielāka par 11,50 eiro noteikta 4,7% izglītības iestāžu.

Vidējā vienas stundas likme valstī ir 9,63 eiro, un vidējā algas likme bez piemaksām skolotājam - 1392,59 eiro. Savukārt ar piemaksām pedagogi saņem vidēji 1478,99 eiro. IZM Izglītības departamenta Edītes Kanaviņas ieskatā, piemaksām ir novirzīts "pietiekami liels finansējums", lai saglabātu slodzes sadalījumu - 35% citiem pienākumiem, bet 65% kontaktstundām.