Mūsdienās bieži tiek lietots termins "Globālie dienvidi". Piemēram, daži komentētāji brīdina, ka Izraēlas iebrukums Gazā "atsvešina Globālos dienvidus", un bieži dzirdam, ka "Globālie dienvidi" vēlas uguns pārtraukšanu Ukrainā. Taču ko tieši cilvēki domā, izmantojot šo jēdzienu?

Ģeogrāfiski šis jēdziens apzīmē 32 valstis, kas atrodas uz dienvidiem no ekvatora (Dienvidu puslodē), pretstatā 54 valstīm, kas atrodas uz ziemeļiem no ekvatora. Vēl to bieži vien maldinoši lieto kā saīsinājumu, lai apzīmētu pasaules vairākumu, lai gan lielākā daļa pasaules iedzīvotāju atrodas virs ekvatora (tāpat kā lielākā daļa pasaules sauszemes teritoriju). Piemēram, mēs bieži dzirdam, ka Indija, kas ir pasaules visblīvāk apdzīvotā valsts, un Ķīna, kas ir otra visblīvāk apdzīvotā valsts, cīnās par līdera lomu Globālajos dienvidos, un abas valstis nesen šim nolūkam rīkoja diplomātiskas konferences. Tomēr abas atrodas Ziemeļu puslodē.

Tātad šis termins ir drīzāk politisks sauklis, nevis precīzs pasaules raksturojums. Šķiet, ka šajā kontekstā tas ir kļuvis par eifēmismu, ar ko aizstāt neērtākus terminus.