Slepens darījums $40 miljonu vērtībā izgaismojis Abramoviča melus (2)

Kiprā nopludināti dokumenti atklājuši saistību ar Putina “naudas makiem”, par ko liecina 2010. gadā veikts slepens darījums 40 miljonu dolāru vērtībā. Abramovičs nav komentējis šīs ziņas.

Slepenais darījums paredzēja ienesīgas Krievijas reklāmas aģentūras “Video International” akciju nodošanu no Abramoviča pakļautībā esošajām kompānijām divām personām, kas ir cieši saistītas ar Putinu. Par šo darījumu abas personas saņēma vairākus miljonus dolāru.

BBC komanda sadarbībā ar Starptautisko pētniecisko žurnālistu konsorciju (ICIJ) un “Paper Trail Media” veica nopludināto “Cyprus Confidential” dokumentu izpēti. Tie atklāj, ka viens no slepenajā darījumā iesaistītajiem cilvēkiem bija Sergejs Roldugins – čellists un tuvs Putina draugs.

Roldugins ir Sanktpēterburgas Mūzikas nama mākslinieciskais direktors. Viņš ar Putinu ir pazīstams kopš jaunības, un tieši viņš esot iepazīstinājis Putinu ar Ludmilu Škrebņevu, ar kuru topošais diktators arī 1983. gadā apprecējās (jau vairākus gadus šī laulība ir šķirta). Roldugins ir arī Putina pirmās meitas Marijas krusttēvs.

Otrs darījumā iesaistītais cilvēks ir vēl viena Putinam pietuvināta persona – bioķīmiķis-uzņēmējs no Sanktpēterburgas Aleksandrs Pļehovs. Gan Roldugins, gan Pļehovs abi tiek dēvēti par Putina “naudas makiem”, jo viņi slepeni uzglabā Putina naudu un aktīvus, kas formāli norakstīti uz viņu abu vārdiem.

2023. gada pirmajā pusē Šveices prokuratūra paziņoja, ka šie kungi ir tikai “izkārtne”, nevis īstie aktīvu un banku kontu turētāji, lai gan viņi bijuši iesaistīti “Video International” darījumā. Šveices varasiestādes noraidījušas versiju, ka Roldugins un Pļehovs būtu bijuši patiesie labuma guvēji no darījumā iesaistītajiem kontiem.

Formāli Putina alga 2021. gadā bija nedaudz virs 90 tūkstošiem eiro. Tomēr pastāv aizdomas, ka Putina reālais bagātību apjoms varētu būt no 125 līdz pat 200 miljardiem dolāru, kas rūpīgi apslēpti čaulas kompāniju un draugu kontos.

Pret Pļehovu sankcijas noteikusi Lielbritānijas valdība, bet pret Rolduginu – Lielbritānija, Eiropas Savienība un ASV, kas Rolduginu nokristījusi par “Putina ārzonas bagātību uzraugu”.

Saikne ar Kipru

“Cyprus Confidential” ir pētniecisko žurnālistu veikts pētījums, kurā ir vairāk nekā 3,6 miljoni korporatīvo failu no kompānijām, kas piedāvā ārzonas pakalpojumus Kiprā. Galvenokārt šis pētījums tiek koncentrēts uz Kipras finansiālajām attiecībām ar Krieviju un sankcionētajiem oligarhiem, kas iepriekš salu valsti izmantojuši savu aktīvu glabāšanai.

Šajā pētījumā ir arī dokumenti no Kipras korporatīvo pakalpojumu sniedzēja “MeritServus”, pret ko Lielbritānija noteikusi sankcijas. Tas tādēļ, ka nopludināti iekšējie dokumenti atklājuši, ka uzņēmums pārkāpis Eiropas Savienības sankcijas, apkalpojot sankcionētu Krievijas pilsoni.

“MeritServus” ir sadarbojies arī ar Abramoviča kompānijām Kiprā. Oligarha aktīvu vērtība ir vairāk nekā deviņi miljardi dolāru, un viņš ir veicis daudzas investīcijas sportā, mākslā un nekustamajos īpašumos. Viņš kļuva par vienu no zināmākajiem un ietekmīgākajiem krievu oligarhiem Lielbritānijā, 2003. gadā iegādājoties futbola klubu Londonas “Chelsea”.

Viņš gan vienmēr noliedzis, ka būtu Putinam pietuvināts oligarhs. 2010. gadā Abramovičs noliedza, ka viņam būtu bijusi jebkāda saistība ar [tolaik] premjerministru Putinu.

2021. gadā Abramovičs iesūdzēja tiesā žurnālisti Katrīnu Beltonu, kura savā grāmatā “Putin’s People” (Putina cilvēki) rakstīja par to, ka Abramovičs 2003. gadā iegādājies “Chelsea” Putina interesēs. Šī lieta beidzās ar mierizlīgumu, un izdevējs solīja “daudz precīzāk un detalizētāk skaidrot Abramoviča motivāciju iegādāties futbola klubu”.

Lielbritānija un Eiropas Savienība pret Abramoviču noteica sankcijas 2022. gada pavasarī, īsi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Eiropas Savienības pārstāvji uzsvēra, ka “Abramovičam ir bijusi privileģēta piekļuve prezidentam [Putinam], kā arī viņiem ir labas attiecības. Šī saikne ar Krievijas līderi ir ļāvusi Abramovičam saglabāt un audzēt savas ievērojamās bagātības”.

Abramovičs apstrīdēja Eiropas Savienības lēmumu tiesā. Viņa advokāts norādīja, ka “Abramoviča it kā labās attiecības ar Putinu ir saistāmas ar biznesmeņa “slavenības statusu” bez taustāmiem pierādījumiem”.

Tomēr slepenais darījums, kurā iesaistīti Roldugins un Pļehovs, liek domāt, ka Abramovičs tomēr melojis un viņam ir bijusi zināma finansiāla saikne ar Putinu.

“Šis gadījums acīmredzami sniedz jaunu informāciju un liek domāt par Putina un Abramoviča saikni, ko ir grūti noliegt,” paudis domnīcas RUSI Finanšu noziegumu un drošības pētījumu centra direktors Toms Kītings.

Darījums

Darījumā iesaistīts sarežģīts tīkls ar Kipras un Britu Virdžīnu salu kompānijām, kā arī fondu, kas apstiprina “futbola oligarha” iesaisti darījumā.

Nopludināti dokumenti liecina, ka 2003. gadā Abramovičs iegādājies ne tikai “Chelsea”. Divas ar viņu saistītās kompānijas iegādājušās 25% akciju “Video International”.

Divas kompānijas - “Finoto Holdings” un “Grosora Holdings” tika dibinātas 2003. gada sākumā. Abas piederēja “Sara Trust Settlement” - fondam, kura patiesais labuma guvējs bija Abramovičs.

Gan “Finoto”, gan “Grosora” katra 2003. gada septembrī iegādājās pa 12,5% “Video International” akciju par vienu cenu – 130 000 dolāru.

Cena, kas samaksāta par Krievijas reklāmas giganta akcijām, bija smieklīga, norādījis bijušais enerģētikas ministrs Vladimirs Milovs, kurš nu ir opozīcijas līderis. “Acīmredzami, ka šo akciju vērtība bija daudz, daudz lielāka.”

Akciju iegādes laikā, “Video International” bija dominējoša pozīcija Krievijas televīzijas reklāmu tirgū. Tās reklāmas iegādājās faktiski visas Krievijas televīzijas, un tās tika translētas gan dienu, gan nakti.

Atsaucoties uz Milovu, “kompānija bija pussoļa attālumā no Kremļa administrācijas”.

Abramovičs “Video International” akcijas turēja septiņus gadus. Šajā laikā uzņēmums paziņoja, ka tā apgrozījums ir ap diviem miljardiem dolāru, un tādēļ gan “Finoto”, gan “Grosora” saņēma 30 miljonus dolāru vērtas dividendes katra.

2010. gadā “Video International” ziņoja, ka tai ir trīs miljardus dolāru liela peļņa. Tiesa gan, “Finoto” un “Grosora” katra pārdeva savu akciju daļu par tikai 20 miljoniem dolāru. Šī cena bija ievērojami zemāka nekā tirgus vērtība.

“Finoto” savu daļu pārdeva “Med Media Network”, kas nomināli pieder Rolduginam. Tajā pašā dienā “Grosora” pārdeva savus 12,5% akciju “Namiral Trading Ltd.” - kompānijai, ar kuru bija saistīts Pļehovs.

Putina “naudas maki”

Putina un Roldugina saikne tika atklāta 2016. gadā no nopludinātajiem “Panamas papīriem”, kad atklātībā nonāca miljoniem slepenu dokumentu no Panamā bāzētās juridiskās kompānijas “Mossack Fonseca”.

Roldugins, līdzās Pļehovam, bija viens no galvenajiem aizdomās turētajiem naudas atmazgāšanas shēmā, ko īstenoja banka “Rossiya” kopā ar Putinam pietuvinātajiem oligarhiem. Pret banku “Rossiya” sankcijas tika noteiktas 2014. gadā, jo tā “bijusi Krievijas elites personīgā banka”.

Roldugins noliedza izdevumam “The New York Times”, ka viņš būtu biznesmenis un ka viņa īpašumā būtu miljoni. Tomēr realitātē viņa pārvaldībā bija vairāk nekā 100 miljonus dolāru vērti ārzonu aktīvi.

“Roldugins diezgan skaidri kalpo kā Putina personīgo aktīvu turētājs. Šis cilvēks absolūti skaidri, par visiem 100% izliekas, ka neko nesaprot ne biznesa, ne finanšu, starptautisko transakciju jautājumos,” teica Milovs.

Atklājumi “Panamas dokumentos” liecina, ka Rolduginam bijuši konti Šveicē, kā rezultātā šogad tika notiesāti četri “Gazprombank” Šveices filiāles darbinieki, kuri tika apsūdzēti, ka viņi nav pārbaudījuši kontus, kas atvērti uz Roldugina vārda.

Tāpat šie bankas darbinieki ignorēja faktu, ka Roldugins ir politiski svarīga persona Krievijā, līdz ar to ir palielināts korupcijas risks, kas pieprasa rūpīgākas pārbaudes, ievērojot starptautiskās finanšu sistēmas regulas.

Šajās apsūdzībās iesaistītie “Gazprombank” konti nomināli ir saistīti gan ar “Med Media Network”, gan ar “Namiral Trading Ltd.”, kas joprojām ir “Video International” akciju turētājs.

Šveices prokurori uzsvēra, ka šie konti ir “tiešā veidā saistīti ar Krievijas politisko eliti, kas arī vada šos bankas kontus”. Tāpat Roldugins un Pļehovs nosaukti par “izkārtnēm”, jo nav šo kontu patiesie labuma guvēji.

Slepenais kanāls

Daudzi krievu oligarhi ir izmantojuši Eiropas Savienības dalībvalsti Kipru kā daļu no sava ārzonas investīciju tīkla. Pateicoties šim tīklam, Kipras ekonomika no tā gūst desmitiem miljardus dolāru, pauž ICIJ pārstāvis Fērguss Šīls.

“Cyprus Confidential” pētījums rada bažas par “lielām problēmām” Eiropas Savienības dalībvalstu institūcijās.

“Tas, ko mēs redzam dokumentos, ir ka Eiropas Savienības dalībvalsts visai atklāti ir slepenais kanāls, kas ļauj Kremlim, Vladimiram Putinam un viņa rokaspuišiem veikt dažādus finansiālus darījumus un operācijas,” teica Šīls.

Tiesa gan, ir pazīmes, ka Kipra sāk mainīt savu politiku. Pēc 2022. gada februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, pret daudziem Putinam pietuvinātajiem oligarhiem tika noteiktas sankcijas. Tas nozīmēja, ka Kiprai būs jāzaudē miljardus vērtais bizness.

“Sankcijas nozīmēja to, ka Kipra vairs nevar tikt izmantota kā oligarhu iecienīta vieta, kurā īstenot Putina netīrās pavēles,” norādījusi neatkarīgā Kipras Eiropas Parlamenta deputāte Aleksandra Atalīdesa.

Tikmēr, pēc dažādām ziņām, Abramovičs pašlaik pavada laiku, braukājot no Krievijas kūrortpilsētas Sočiem uz Stambulu un Telavivu. Abramovičam ir ne tikai Krievijas, bet arī Izraēlas un Portugāles pase.

Pret oligarhu ir noteiktas sankcijas gan Lielbritānijā, gan Eiropas Savienībā, taču ne ASV. Lai gan – pastāv aizdomas, ka arī ASV Abramoviča rīcībā ir vērā ņemami aktīvi.