Masveida viltvāržu uzbrukums: krāpnieki sociālajos tīklos uzdod sevi pat par prezidentu

Pēc centra datiem, krāpnieki savā darbībā izmanto arvien vairāk plaši zināmu sabiedrisko darbinieku vārdus – sākot no sporta un estrādes zvaigznēm, beidzot pat ar Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas premjeriem un prezidentiem, tostarp Gitanu Nausēdu, Edgaru Rinkēviču un Alaru Karisu.

“Iekļaujot augsta ranga amatpersonu vārdus dezinformācijas un diskreditācijas kampaņās, ir kļuvis aktuāls jautājums par valsts drošību un starptautisko reputāciju. Sociālie tīkli faktiski netraucē noziedzniekiem uzdot sevi par lieliem zīmoliem, kā “Ignitis” vai “Orlen”, vai arī izmantot valstu līderu fotogrāfijas un video,” norāda “Debunk.org” vadītājs Viktors Daukšs.

“Ņemot vērā, ka nākamgad Lietuvā būs pat trīs vēlēšanas, būs jārēķinās ar Lietuvai nedraudzīgu spēku radītiem apdraudējumiem,” teica viņš. Pēc eksperta teiktā, krāpnieki kļūst arvien radošāki, manipulējot ne tikai ar fotogrāfijām, bet arī ar video, piemēram, izmantojot “Deep Fake” mākslīgā intelekta tehnoloģijas.

Lietuvā krāpnieki jau izmantojuši vairāk nekā 20 līderu, politiķu, žurnālistu un citu sabiedrībā zināmu personu tēlus. Pēc centra datiem, novembrī krāpnieku aktivitāte ir pieaugusi. Viņi jau izmantojuši vismaz 124 profilus un 119 viltus mājaslapas.

Šie profili izplatījuši 1144 viltus reklāmas “Facebook”, kas bijušas redzamas vairākiem miljoniem sociālo tīklu lietotāju.

“Debunk” uzskata, ka šī dezinformācijas kampaņa atspoguļosies statistikā par krāpniekiem. Piemēram, Latvijā šī gada pirmajā pusgadā krāpniekiem izdevies no iedzīvotājiem izkrāpt 3,5 miljonus eiro, bet Lietuvā trešajā ceturksnī vien – 2 miljonus eiro.

Lielākā daļa viltus profilu cenšas sevi uzdot par zināmiem mediju kanāliem vai arī lielām kompānijām. Pēc “Debunk.org” datiem, neraugoties uz to, ka varasiestādes aktīvi cenšas komunicēt ar “Facebook” māteskompāniju “Meta”, krāpnieku uzbrukumus faktiski nav iespējams apturēt.

Pēc Daukša vārdiem, lai pasargātu sevi no dezinformācijas un krāpniekiem sociālajos tīklos, ir ārkārtīgi kritiski jāvērtē sociālajos tīklos redzamais saturs, jāpārbauda, vai profils nav viltus. Aizdomu gadījumā par krāpniecību tiek rekomendēts vērsties tiesībsargājošajās iestādēs.