Vai mūsdienu straujā dzīve mūs novārdzina, vai arī mēs vienkārši visu laiku esam mazliet neizgulējušies? Vienkāršā atbilde ir tāda, ka mums ir jānošķir vēlme gulēt no noguruma.

Noguruši, izsmelti, neizgulējušies, uz izdegšanas robežas. Līdzīgi kā šonu valodā runājošajiem Zimbabves iedzīvotājiem ir ducis darbības vārdu, kas apzīmē staigāšanu, arī mūsu modernās pasaules vārdu krājumā, šķiet, ir izstrādāti vairāki apzīmējumi, kā paskaidrot, ka mēs lielākoties esam ļoti noguruši.

Taču vai dzīve 21. gadsimtā - mūsu atkarība no elektroniskajām ierīcēm, darba kultūra vai ik uz soļa klātesošā trauksmes sajūta - ir tas, kas nosaka, ka mēs esam vairāk noguruši kā mūsu priekšteči, vai arī mēs to tikai vairāk pamanām? Un kad vajadzētu sākt par to uztraukties?