Atskatoties uz Vako slaktiņu

“Branch Davidians” bija reliģiska grupa, kas izveidojās 1955. gadā. Viņi ticēja, ka apokalipse ir nenovēršama, un gaidāma otrā Jēzus Kristus atnākšana. Viņiem piederēja privāta zeme Vako, Teksasā, un, saskaņā ar vietējo teikto, viņi bija neparasti, izteikti reliģiozi, taču labi ļaudis. Viņi neradīja problēmas. Līdz kādudien jauns puisis Deivids Korešs pārņēma šo sektu un pacēla to jaunos augstumos. Viņš bija pārliecināts, ka viņš ir pareģis, un mēģināja sakopot iespējami daudz sekotājus – cilvēkus, kas vēlējās gūt piederības sajūtu un būt svarīgi. Viņi sekoja ikkatram viņa vārdam, tā bija gluži kā smadzeņu skalošana.

Viņš atcēla visas grupas locekļu laulības, pārgulēja un izvaroja iespējami daudzas sievietes, daudzas no tām nepilngadīgas. Sektas vadītājs paziņoja, ka viņam pienākas vismaz 140 sievas, un jārada vismaz ducis bērnu. Viņš ar saviem sekotājiem, iespējams, arī vāca nelegālus ieročus. Saskaņā ar izdzīvojušo teikto, viņš gatavojās karam ar “ārpasauli”, kuru viņš savā prātā redzēja kā Babilonu. Tā bija vienkārši apstākļu sakritība, ka grupējums nonāca Alkohola, tabakas un ieroču departamenta redzeslokā – UPS ziņoja, ka uz Vako nogādājamā sūtījumā atradās rokas granātas.

Dienests uzsāka izmeklēšanu un pēc pietiekamu pierādījumu savākšanas viņi nolēma apmetnē ielauzties. Tiesa, “Branch Davidians” zināja par gaidāmo reidu, jo par to uzzinājušais reportieris apmetnes atrašanās vietu centās noskaidrot no pastnieka, kas bija Koreša radinieks. Pārsteiguma efekts bija zudis, un dienesta aģenti sektas mājvietā ieradās 28. februārī, tur sastopot bruņotus pretiniekus. Protams, neviens neatklāj, kurš izšāva pirmais, tomēr aizsākās intensīva apšaude, kā rezultātā nomira četri dienesta aģenti un seši sektas locekļi. Valsts departamentam neizdevās iekļūt apmetnē, tādēļ piesaistīti tika FIB aģenti – iestādes centās vienoties un atrast kompromisu ar Koreša vadīto sektu, kas ar sievietēm un bērniem bija iebarikadējusies apmetnes galvenajā ēkā.

Turpmāko 51 dienu FIB centās Korešu pārliecināt izlaist sievietes un bērnus, un, kad kādam no viņiem izdevās izkļūt, viņus uzreiz iztaujāja aģenti. FIB uzzināja, ka bērni tikuši fiziski un seksuāli ietekmēti jau ilgi pirms aplenkšanas. Tā bija būtiska liecība un attaisnojums izmantot asaru gāzi, lai izdzītu “Branch Davidians” no ēkas. 19. aprīlī, kad vairs nebija iespējas vienoties, FIB, baidoties no masu pašnāvībām, nolēma iet uzbrukumā ar asaru gāzi. Sešas stundas pēc pirmā asaru gāzes uzbrukuma notikuma vietu neviens nebija pametis: “Branch Davidians” bija apmetušies pazemes bunkurā un sākuši valkāt gāzmaskas.

Pusdienlaikā dažādās ēkas malās pēkšņi aizsākās trīs ugunsgrēki. Valdība vēlāk ziņoja, ka sektas locekļi vainojami šajos ugunsgrēkos, bet daži izdzīvojušie uzstāj, ka ugunsgrēku cēlonis bijis uzbrukumi. Vien deviņi cilvēki pameta ēku pēc ugunsgrēku sākšanās. Palikušie “Branch Davidians” tika vai nu aprakti drupās, nosmaka vai tika nošauti. Korešs vispirms nošāva savu palīgu un tad nošāvās pats. Kopā nomira 76 cilvēki, tostarp 25 bērni un divas sievietes stāvoklī. Tā bija traģēdija.

Notikumiem sekoja vairākas izmeklēšanas, bet neviena no tām neatklāja kādu noziegumu no Alkohola, tabakas un ieroču departamenta, FIB vai valdības puses. Tiesa, tika norādīts uz ķīlnieku krīzes vadīšanas kļūmēm. Galvenā persona, kas autorizēja reidu, teica: “ja briesmās ir bērni, neturpiniet.” Bet viņi turpināja.

Šī traģēdija atstāja paliekošas sekas amerikāņu sirdsapziņā, un tā notika tāpēc, ka uzradās līderis, kurš spēja cilvēkus pārliecināt par vienu vienīgo iespēju izpirkt grēkus. Uzziniet vairāk par tumšo Deivida Koreša tēlu un Vako slepkavībām raidījumā “Vako: Neizstāstītais” – tikai kanālā Viasat History!