Vara, intrigas un mīlestība, kas mainīja pasauli

Vēstures neatņemama sastāvdaļa ir cīņas jūrā, uz zemes un gaisām, bet vienlaikus tajā atrodamas neskaitāmas iekšējās cīņas, kari un sasniegumi. Šie stāsti satur pasaules vēstures esenci – stāstus par laiku, kad katrs notikums bija šķietami nejauša satikšanās, kur daži notikumi kļuva svarīgāki par citiem. Kanāls Viasat History jums izstāstīs par šiem notikumiem, kas satricināja pasauli!

Hitlera nākšana pie varas

1933. gada 30. janvārī Ādolfs Hitlers nāca pie varas Vācijā – šis bija notikums, kas sadalīja pasaules. Hitlera pučs noveda līdz Otrā Pasaules kara sākumam – karam, kas ātri izplatījās visā Eiropā un Ziemeļāfrikā, satricinot pasaules ģeopolitisko situāciju tik pat izteiksmīgi kā Kopernika heliocentriskais modelis satricināja ģeocentrismu. Pasaule pēkšņi piedzīvoja dramatiskas pārmaiņas, un šie notikumi cilvēci pavadīja vēl ilgi pēc Hitlera varas norieta.

Viasat History aicina jūs piedalīties šo būtisko mirkļu izpētē, analizējot daudzu vāciešu dzīves uzskatus, mēģinot izprast, kas viņus noveda līdz atbalstam vienam no smagākajiem noziegumiem pret cilvēci – holokaustam.

Publiski Hitlers uzsvēra savu vēlmi pēc miera. Tiesa, pēc nākšanas pie varas, viņš sāka gatavoties iznīcinošam karam, lai nodrošinātu Trešā reiha pārākumu Eiropā un radītu “dzīvesvietas” austrumos.

• Kā tik maznozīmīgs vīrs varēja nonākt pie varas tik īsā laika sprīdī?
• Kā iespējams, ka parasta, nezināma persona kļūst par diktatoru, kas dažu gadu laikā demokrātiju pārbūvē par “Fīrera reihu”?
• Kāpēc vācieši atbalstīja viņa vīziju? Kā viņi spēja akceptēt Hitlera idejas, ka valsti un sabiedrību jāpārvalda vienam cilvēkam ar vienu viedokli?
• Kādi apstākļi un sakritības ļāva Hitleram apvienot un mobilizēt nāciju, lai atrisinātu “neapturamo konfliktu”?

Viasat History dokumentālās filmas fokusējas uz notikumiem, kas noveda līdz šīm izšķirīgajām dienām un notikumiem, kas tām sekoja.

Džons F. Kenedijs: 24 stundas, kas izmainīja pasauli

Kas īsti notika Dalasā, 1963. gada 22. novembrī? Protams, mēs zinām, ka Džons Fitzdžeralds Kenedijs tika nošauts, prezidenta konvojam dodoties garām Dealey PLaza parkam Dalasā, Teksasā. Tomēr joprojām nav skaidrs, kas stāvēja aiz šīs slepkavības: vai iemesls bija sazvērestība pret prezidentu vai to vienkārši paveica kāds bruņots cilvēks? Kas ir sazvērestības un kas – fakti?

Kopš tās liktenīgās dienas daudzi analītiķi – tostarp vēsturnieki, žurnālisti un aculiecinieki – mēģinājuši aprakstīt un pārrakstīt vēsturi. Tomēr viņu interpretāciju nereti nosaka ideoloģija un varbūtību pieņemšana par CIP lomu un Lī Hārvija Osvalda profilēšana un militārās pagātnes izzināšana, nevis fakti.

Viasat History dokumentālo filmu cikls ar jaunu skatījumu centīsies izzināt notikumus dienā, kas izmainīja Amerikas Savienoto Valstu vēsturi.

• Kādas bija prezidenta Kenedija pēdējās 24 stundas?
• …un pēdējās 16 sekundes, kas uzņemtas nejaušā amatieru video?
• Kas notika dienā, kad arestēja un vēlāk nošāva Lī Hārviju Osvaldu?

Kronēto galvu kāpumi un kritumi

20. un 21. gadsimtā viens no tematiem, kas aizrāva ārkārtīgi daudz cilvēku prātus, bija karalisko ģimeņu kāpumi, kritumi un pārveides. Kari, seksa skandāli, puči, slepkavības, finansiāla korumpētība, atriebība un revolūcijas… Mainīgā pasaule un mediji. Ne visiem monarhiem izdevās ar to tikt galā un izdzīvot šajā trauksmainajā periodā. 21. gadsimta sākumā bija 53 karaliskās ģimenes. Šodien karaļu, karalieņu, sultānu un imperatoru skaits nokrities dubultā – līdz 25.

• Kā pasaules kari, komunisms, tirdzniecības attīstība, dzeltenā prese un slavas kults ietekmējis karalisko ģimeņu locekļus?
• Kas izraisīja daudzu monarhiju norietu?
• Ko monarhi darījuši, lai saglabātu savu ietekmi? Kādas izdzīvošanas taktikas viņi piekopuši?

Ko mēs patiesībā zinām par monarhijām? Kādi ir izaicinājumi un ieguvumi, esot daļai no karaliskās ģimenes? Viasat History raidījumi ļauj mums sajusties tā, it kā mēs šīs karaliskās ģimenes pazītu ļoti cieši, kaut patiesībā mēs tās nepavisam nezinām.

Britu monarhijā ilglaicīgi valdījušās karalienes

Britu monarhija tiek uzskatīta par karalisko ģimeņu eliti: vēl pavisam nesen tā valdīja pār ceturto daļu pasaules. Karaliene Viktorija bija ilgāk pie varas esošā valdniece Apvienotās Karalistes vēsturē. Šo rekordu pārspēja Karaliene Elizabete II, kuras valdīšanas aculiecinieki mēs visi esam bijuši, un kas pie varas bija par septiņiem gadiem ilgāk.

Līdz pat savai nāvei 2022. gadā Karaliene Elizabete piedzīvoja trauksmainus laikus, un cīnījās par savu karalisko vietu pasaulē, kurā valdīja vīrieši. Viņu nereti salīdzina ar karalieni Viktoriju – abas kronētas tika netradicionālā veidā. Viņām abām bija iespēja klausīt savai sirdsbalsij, izvēloties savus vīrus. Abi monarhi bija aktīvi un līdz pat savai nāvei dzīvi veltīja publiskai kalpošanai. Karaliene Viktorija, kas pārstāvēja britus no 1837. līdz 1901. gadam, aizsāka neskaitāmas tradīcijas, kuras karaliene Elizabete II (valdīja no 1952. līdz 2022. gadam) turpināja cienīt un respektēt. Tiesa, šie mirkļi nav vienīgie, kuros saskatāma abu karalistes valdnieču līdzība.

Kanāls Viasat History savos dokumentālajos raidījumos atrod neskaitāmas fascinējošas paralēles starp ērām un cilvēkiem tagadnē un pagātnē.

Kleopatras cīņa par varu un mīlestību

Interesanta saikne novērojama arī starp mūsdienām un klasisko periodu. Papildus piramīdām un hieroglifiem ir vēl kāds simbols, kas nāk prātā, runājot par seno Ēģipti – Kleopatra. Kas īsti bija šī pēdējā Ēģiptes valdniece? Viena no ambiciozākajām valdošajām personām cilvēces vēsturē vai leģendārā Nīlas skaistule? Kāpēc viņas romantiskās attiecības ar svarīgiem Romas ģenerāļiem Jūliju Cēzaru un Marku Antoniju ir diskusiju subjekts vēl šobaltdien?

Pēc Kleopatras tēva, faraona Ptolemaja XII nāves viņa pēdējā vēlēšanās bija Kleopatrai apprecēt savu brāli, lai kopīgi valdītu pār valsti. 51. gadā pirms mūsu ēras tā bija paraža Ēģiptē. Kleopatrai bija iespaidīgas vīzijas par Ēģiptes impēriju: viņa plānoja to apvienot ar Romas impēriju. Viņas brālis (un vīrs) Ptolemajs XIII šo ideju neatbalstīja, un nosūtīja Kleopatru izsūtījumā uz Sīriju, tomēr viņa nolēma cīnīties par savām tiesībām valdīt pār valsti. Viņas pēdējā iespēja iegūt varu bija Cēzars – Romas impērijas valdnieks. Jā, tas pats Jūlijs Cēzars, kas sevi aprakstīja ar slaveno “Veni, vidi, vici” (Es atnācu, es ieraudzīju, es iekaroju) frāzi.

• Vai tā bija pavedināšana vai aprēķins?
• Mīlestība vai iekāre?
• Kleopatras izskats un prāts vai ambīcijas, kas atstāja iespaidu uz Cēzaru?

Nezināmu iemeslu dēļ Cēzars nolēma palīdzēt. Kleopatra devās pie Cēzara uz Romu, cerot piepildīt savus sapņus par pasaules impēriju. 47. gadā pirms mūsu ēras viņi tika pie dēla vārdā Cēzarions (Mazais Cēzars), bet Cēzars tā arī nekad neapprecēja Kleopatru un neatzina savu bioloģisko dēlu kā troņmantnieku.

Pēc Cēzara nāves Romas impērija sadalījās ietekmes sfērās starp Marku Antoniju un Augustu. Tikmēr Kleopatra turpināja cerēt, ka viņai izdosies uzbūvēt vēl lielāku impēriju – viņa pavedināja Antoniju, kas padevās viņas šarmam. Gluži kā Cēzars, arī Marks Antonijs neapprecēja Kleopatru, tomēr viņiem bija trīs bērni. Attiecības starp Antoniju un Kleopatru tiek uzskatītas par vienu no varenākajiem mīlas stāstiem cilvēces vēsturē.

Jūsu biļete ceļojumam laikā

Viasat History ir kā biļete ceļojumam laikā, kur iespējams nokļūt aizraujošos vēstures stāstos un uzzināt ekspertu viedokļus. Jums būs sēdvieta pirmajā rindā, lūkojot būtiskākos vēstures pagrieziena punktus, kā arī iespēja sastapties ar cilvēkiem, kas veidoja šo vēsturi!