Aptauja: Bez naudas uzkrājumiem dzīvo 24% Latvijas iedzīvotāju

Salīdzinot ar šī gada sākumu, iedzīvotāju, kuru uzkrājumi sarūk, ir mazāk – iepriekš uz to norādījuši 32% aptaujāto. Toties gandrīz katrs piektais jeb 18% respondentu Latvijā norāda, ka viņu uzkrājums ir pieaudzis, salīdzinājumam – februārī tā varēja apgalvot vien 12%. Savukārt katram ceturtajam jeb 25% uzkrājumu apjoms saglabājies nemainīgs. Bez uzkrājumiem ir gandrīz ceturtā daļa iedzīvotāju.

Galvenokārt uzkrājumu apjoms aug gados jauniem iedzīvotājiem – katram piektajam 18-29 gadu vecumā un katram ceturtajam 30-39 gadu vecumā (tieši šajā grupā uzkrājumi tiek veidoti visaktīvāk). Sievietēm uzkrājumi ir retāk – 29% aptaujāto sieviešu un tikai 19% vīriešu atzīst, ka viņiem uzkrājuma nav vispār. Biežāk uzkrājumu nav iedzīvotājiem 40-49 gadu vecuma grupā, kur uz to norāda pat 30% aptaujāto.

"Pozitīvi vērtējams, ka uzkrājumu veidošanas praksei ir tendence augt un samazinās to iedzīvotāju īpatsvars, kuri bijuši spiesti šķirties no sava uzkrājuma daļas. Lai gan krāt tieši kādām konkrētam mērķim, piemēram, atvaļinājumam, ir normāla prakse, ļoti svarīgi, lai katram izveidotos arī tā saucamais "drošības spilvens" neplānotiem izdevumiem. Veicot regulāras aptaujas, redzam, ka katru reizi ir cilvēki, kuri tikko uzsākuši veidot uzkrājumu, kas ļoti priecē. Tāpat novērojams, ka uzkrājumi aug galvenokārt gados jauniem iedzīvotājiem, kas liecina par arvien pieaugošu jauniešu izpratni un prasmi rīkoties ar saviem līdzekļiem. Līdzīga tendence novērojama arī Lietuvā un Igaunijā, kur aktīvākie krājēji arī bijuši tieši jaunieši 18-29 gadu vecumā. Ja arī turpmāk jaunie cilvēki zinās, kā savas finanšu plānošanas prasmes likt lietā, ilgtermiņā tas sabiedrībai sola virkni ieguvumu un labklājības izaugsmi," skaidro SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja Elza Rudzīte.

Salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijā ir vairāk cilvēku, kuriem sarukuši uzkrājumi; Lietuvā un Igaunijā uz to norādījuši attiecīgi 20% un 22% iedzīvotāju. Toties arī palielināt uzkrājumus vislabāk spējuši iedzīvotāji Latvijā (18%) – Lietuvā un Igaunijā uzkrāt vairāk ir izdevies attiecīgi 11% un 14% respondentu.