Kopš 7. oktobra “Hamās” uzbrukumiem Izraēlai Irānas vēsturiskais atbalsts palestīniešu teroristiskajiem grupējumiem un naids pret Izraēlu raisījis ļoti nopietnas bažas par konflikta plašāku eskalāciju Tuvo Austrumu reģionā. Kaut gan Irāna publiski uzsver, ka nav palīdzējusi “Hamās” plānot uzbrukumu un negrasās to darīt, Irānas reģionālā stratēģija un plašākie mērķi tomēr atgādina, ka arī bez tiešas iesaistes tā ir spējīga apdraudēt reģionālo stabilitāti.

Irāna savu ietekmi reģionā uztur caur dažādiem grupējumiem, ko Teherāna sauc par savas “pretošanās ass” sastāvdaļām – tajā ietilpst gan Izraēlas dienvidu kaimiņos Libānā mītošais “Hezbollah”, gan Jemenas pilsoņu karā sekmīgais hutu nemiernieku grupējums, gan palestīniešu teroristu grupējums “Palestīniešu islāma džihāds” un citas bruņotas grupas Sīrijā un Irākā. Visi šie Irānai lojālie grupējumi pēc 7. oktobra jau atklāti draudējuši vai pat uzbrukuši Izraēlai, demonstrējot, ka ir spējīgi konfliktu pacelt nākamajā, starptautiskajā līmenī.

Kopš 1979. gada Irānas revolūcijas Irānas valdība ir ieņēmusi skaidri kareivīgu nostāju pret Izraēlu, un iesakņojusi to arī savā politiskajā ideoloģijā. Irānas revolucionārais līderis ajatolla Homeinī uzskatīja Izraēlu par rietumvalstu imperiālistisko projektu, kas apdraud ne vien palestīniešu, bet arī citu musulmaņu tautu neatkarību. Izraēla kalpojusi arī