Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa
Iesūti ziņu!

Nosaukti lielākie vietējā kapitāla uzņēmumi (1)

Raksta foto
Foto: Paula Čurkste/LETA

Latvijas valsts svētku priekšvakarā “Lursoft” apkopojis 100 lielākos vietējā kapitāla uzņēmumus. Šajā sarakstā iekļautas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), kuru dalībnieki un patiesie labuma guvēji ir Latvijas valstspiederīgie.

“Lursoft” pētījuma dati liecina, ka Latvijā reģistrēti 132 tūkstoši SIA, no tiem 87,2% ir vietējā kapitāla uzņēmumi. Analizējot datus par 100 lielākajām vietējā kapitāla SIA, redzams, ka to pienesums pagājušajā gadā bijis ievērojams. Sarakstā iekļuvušie uzņēmumi gada laikā palielinājuši apgrozījumu par 20,13%, tam 2022. gadā sasniedzot 8,45 miljardus eiro.

Neskatoties uz apgrozījuma pieaugumu, uzņēmumu peļņa gan sarukusi par 11,96%, samazinoties līdz 430,22 milj. eiro. 100 lielākās vietējā kapitāla SIA aizvadītajā gadā nodokļos valsts kopbudžetā samaksājušas 660,74 milj. eiro un ar darba vietām nodrošinājušas 46 560 darbinieku.

Trešā daļa no 100 lielākajām vietējā kapitāla SIA darbību saistījušas ar vairumtirdzniecību, bet vēl 15 uzņēmumi aptver mazumtirdzniecības nozari, liecina “Lursoft” pētījuma dati.

Tirdzniecības nozari pārstāv arī TOP 100 saraksta 1. vietā esošais uzņēmums SIA “DEPO DIY”.

Tirgotājs nākamā gada izskaņā atzīmēs savu 20 gadu darbības jubileju. Šo gadu laikā SIA “DEPO DIY” sekmīgi attīstījis savu darbību, pērn sasniedzot jau 336,20 milj. eiro apgrozījumu. Tiek norādīts, ka pērn, salīdzinot ar 2021. gadu, SIA “DEPO DIY” apgrozījums palielinājies par 28,95% un tirgotājs pēc nodokļu nomaksas 2022. gadā guvis 16,65 milj. eiro peļņu. Pagājušajā gadā SIA “DEPO DIY” nodokļu iemaksās valsts kopbudžetā samaksājis 55,96 milj. eiro, tostarp 13,47 milj. eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un 6,51 milj. eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī.

Attīstoties “Depo” veikalu tīklam Baltijā, aizvadītajā gadā arī pieauga darbinieku skaits uzņēmuma grupā, kopumā 2022. gada beigās sasniedzot 3041 strādājošo. Latvijā pagājušā gada beigās uzņēmumā strādāja 1942 darbinieki, no tiem 40% uzņēmumā bija nostrādājuši jau vairāk nekā 5 gadus.

100 lielāko vietējā kapitāla uzņēmumu sarakstā iekļauti 100% vietējā kapitāla uzņēmumi, kuru patiesie labuma guvēji ir Latvijas valstspiederīgie. Pētījuma atlases veikšanas brīdī (07.11.2023) uzņēmumam nedrīkstēja būt apturēta saimnieciskā darbība, uzsākts likvidācijas vai maksātnespējas process, kā arī reģistrēta darbības izbeigšana. Uzņēmumu TOP 100 sarakstā sarindoti pēc lielākā apgrozījuma 2022. gadā.

Vairāk nekā 300 milj. eiro liels apgrozījums 2022. gadā reģistrēts vēl trīs sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kuru kapitāldaļu turētāji 100% apmērā ir Latvijas valstspiederīgie. Otrs lielākais to vidū ir SIA “Mikrotīkls”.

Datu komunikāciju sistēmu ražotāja SIA “Mikrotīkls” apgrozījums pērn, salīdzinot ar gadu iepriekš, samazinājies par 10,76%, liecina “Lursoft” pieejamais gada pārskats. 2022. gadā “Mikrotīkls” apgrozīja 334,3 milj. eiro, pēc nodokļu nomaksas gūstot 85,78 milj. eiro peļņu (peļņa 2021. gadā – 90,58 milj. eiro).

Aizvadītajā gadā Arnim Riekstiņam un Džonam Martinam Tallijam piederošais SIA “Mikrotīkls” nodokļu iemaksās valsts kopbudžetā samaksājis 9,13 milj. eiro. Uzņēmums darba vietas nodrošinājis 354 darbiniekiem.

No TOP 100 sarakstā iekļuvušajiem uzņēmumiem vairāk nekā 300 milj. eiro liels apgrozījums pagājušajā gadā bijis arī SIA “Pata” un SIA “Tolmets”. SIA “Pata” gadījumā apgrozījums gada laikā audzis par 18,21%, sasniedzot 334,04 milj. eiro, savukārt SIA “Tolmets” apgrozījums, salīdzinot ar gadu iepriekš, samazinājies par 7,62%, sarūkot līdz 309,58 milj. eiro. Vladimiram Carkovam, Jurijam Homutovam un Robertam Ivanovam piederošais atkritumu un lūžņu vairumtirgotājs, šķirotu materiālu pārstrādes uzņēmums SIA “Tolmets” iesniegtajā gada pārskatā norādījis, ka 2022. gadā tā saimnieciskā darbība bijusi lielā mērā nestabila, kas saistīts ar tirgus apstākļiem. Pasaulē pastāvošās situācijas nenoteiktības apstākļos iepērkamo metāllūžņu apjomi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par aptuveni 18%.

Neskaitot Rīgu, vēl vairāk uzņēmumu sarakstā pārstāvēts vien no Pierīgas reģiona. Tie kopskaitā ir 17 uzņēmumi, no kuriem lielākais ir TOP 100 lielāko vietējā kapitāla SIA saraksta galvgalī esošais SIA “DEPO DIY”, kura juridiskā adrese reģistrēta Ropažu novadā, savukārt otrs lielākais ir SIA “Pata”.

TOP 100 lielāko vietējā kapitāla SIA pirmajā desmitniekā atrodams arī viens uzņēmums no Zemgales. Tas ir minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, graudaugu un sēklu vairumtirgotājs SIA “Elagro Trade”, kura lielākais kapitāldaļu turētājs ir Paškausku ģimenei piederošais AS “Agrolats Holding”.

2022. gadā SIA “Elagro Trade” apgrozījums jau pārsniedza 200 milj. eiro, palielinoties līdz 210,01 milj. eiro, savukārt peļņa pēc nodokļiem pieauga līdz 4,41 milj. eiro. Uzņēmums reģistrēts 2010. gadā un tā pamatkapitālu veido 4,51 milj. eiro. Bez SIA “Elagro Trade” Zemgali TOP 100 sarakstā pārstāv vēl 9 uzņēmumi, savukārt Vidzeme pārstāvēta ar 5, bet Latgale ar 4 uzņēmumiem.

Lielākais vietējā kapitāla uzņēmums Vidzemē ir Egilam Butkam piederošais mazumtirdzniecības uzņēmums SIA “Firma Madara 89”, kas starp visām vietējā kapitāla sabiedrībām ar ierobežotu atbildību 2022. gadā uzrādījis 10. lielāko apgrozījumu. Pērn tirgotāja apgrozījums audzis līdz 188,94 milj. eiro, bet peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniedza 12,3 milj. eiro. Šobrīd SIA “Firma Madara 89” ir reģistrētas 135 aktīvas struktūrvienības.

Līderu TOP 10 nav atrodams neviens no Latgales novada vietējā kapitāla uzņēmumiem, secinājis “Lursoft”. No četriem šī reģiona uzņēmumiem, kas ierindojušies starp TOP 100, augstākajā pozīcijā (43. vieta) atrodas SIA “Rēzeknes gaļas kombināts”. 2001. gadā reģistrētā gaļas pārstrādes uzņēmuma apgrozījums pērn pieaudzis līdz 62,67 milj. eiro, bet peļņa līdz 1,21 milj. eiro. Gada pārskatā esošā informācija liecina, ka 43,15 milj. eiro no SIA “Rēzeknes gaļas kombināts” pagājušā gada apgrozījuma veidojis vietējais tirgus, savukārt lielākās eksporta valstis bijušas Igaunija (6,19 milj. eiro), Lietuva (5,96 milj. eiro) un Vācija (4,94 milj. eiro).

Svarīgākais
Uz augšu