Vācijai un NATO ir diezgan ierobežots laiks, lai tās sagatavotu savus aizsardzības spēkus līdz tādam līmenim, kurā to atturēšanas potenciāls pārsniegtu Krievijas aprēķinus par veiksmīgu uzbrukumu, piemēram, NATO valstīm Lietuvai, Latvijai un Igaunijai.
DGAP drošības eksperts Kristians Mellings (Christian Mölling) savos secinājumos atsaucas uz avotiem Vācijas militārajās un izlūkošanas aprindās. Viņa analīzē ir iekļauti jauni Bundesvēra aizsardzības politikas virzieni, ar kuriem novembra sākumā iepazīstināja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss. Pirmo reizi Pistoriuss kā Bundesvēra modernizācijas mērķi publiski lietoja frāzi “atbilstība kara apstākļiem”.
“Pēc Putina brutālā uzbrukuma Ukrainai Eiropā atgriezās karš,” teica Pistoriuss. “Tas ir mainījis draudu ainavu. Vācijai kā visblīvāk apdzīvotajai un ekonomiski spēcīgākajai valstij Eiropas centrā ir jābūt atturēšanas un kolektīvās aizsardzības pīlāram Eiropā,” Vācijas aizsardzības ministrs sacīja valsts bruņoto spēku jauno pamatnostādņu prezentācijā.
“Abām pusēm ir turpmāki militāri plāni”
Pamatojoties uz pieņēmumu, ka Krievijai izdosies iesaldēt karu Ukrainā, Ziemeļatlantijas alianse aprēķina laika periodu, lai novērstu iespējamo karu, stiprinot atturēšanas spējas. Kara iesaldēšana dotu Kremlim laiku atjaunot savus sauszemes spēkus. Tomēr diez vai kāds politiķis Berlīnē sagaida ātras Krievijas agresīvā iekarošanas kara beigas.
“Abām pusēm ir turpmāki militāri plāni,” intervijā “Deutsche Welle” (DW) norādīja Minhenes Drošības konferences Ukrainas un Krievijas eksperts Niko Lange. – “Es domāju, ka mums ir jāpieņem, ka tas turpināsies vēl kādu laiku”, viņš sacīja. Tajā pašā laikā Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs nesen brīdināja, ka militārā palīdzība, ko viņa valstij līdz šim ir sniegušas aptuveni 50 atbalsta valstis ar ASV priekšgalā, ir novedusi tikai pie “strupceļa” frontē. Frontes līnija Ukrainas austrumos un dienvidos kopš jūnija praktiski nav mainījusies, pat Ukrainas pretuzbrukuma laikā.