Krievijas uzbrukums NATO: Jautājums vairs nav par to, vai, bet gan – kad? (59)

NATO dalībvalstīm Eiropā ir “pieci līdz deviņi gadi”, lai sagatavotos iespējamā Krievijas uzbrukuma atvairīšanai alianses teritorijā. Tā secināts Vācijas Ārpolitikas biedrības (DGAP) analītiskā pētījumā. Tā autori Kristians Mellings (Christian Mölling) no DGAP un Torbens Šics (Torben Schütz) no Drošības un aizsardzības centra Berlīnē ir pārliecināti, ka “nākamo karu Eiropā var efektīvi novērst tikai ierobežotā laika posmā”.

Russland gegen #NATO und die steigende Kriegsgefahr. Nach Analyse @dgapev @Ce_Moll bleibt nur kurzes Zeitfenster, um gegen russ. Kriegswirtschaft so anzurüsten, dass Abschreckung noch gelingen kann. Mit Beispielen von @nicolange_ zur mil. Lage in #Ukraine https://t.co/PxUUshD6hm

— Frank R. Hofmann (@FrankRHofmann) November 17, 2023

Krievijas ekonomika pārgājusi kara režīmā

Eksperti norāda, ka Krievija kara ar Ukrainu laikā ir pārorientējusi savu aizsardzības rūpniecību uz kara ekonomikas režīmu. “Pat pēc gandrīz divus gadus ilgušā kara Ukrainā Krievijas militārais potenciāls ir lielāks, nekā tas šobrīd šķiet. Sauszemes spēki ir cietuši vislielākos zaudējumus cilvēku un tehnikas ziņā,” teikts Möllinga un Šica pētījumā “Nākamā kara novēršana”. Tajā uzsvērts, ka

Vācijai un NATO ir diezgan ierobežots laiks, lai tās sagatavotu savus aizsardzības spēkus līdz tādam līmenim, kurā to atturēšanas potenciāls pārsniegtu Krievijas aprēķinus par veiksmīgu uzbrukumu, piemēram, NATO valstīm Lietuvai, Latvijai un Igaunijai.

DGAP drošības eksperts Kristians Mellings (Christian Mölling) savos secinājumos atsaucas uz avotiem Vācijas militārajās un izlūkošanas aprindās. Viņa analīzē ir iekļauti jauni Bundesvēra aizsardzības politikas virzieni, ar kuriem novembra sākumā iepazīstināja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss. Pirmo reizi Pistoriuss kā Bundesvēra modernizācijas mērķi publiski lietoja frāzi “atbilstība kara apstākļiem”.

“Pēc Putina brutālā uzbrukuma Ukrainai Eiropā atgriezās karš,” teica Pistoriuss. “Tas ir mainījis draudu ainavu. Vācijai kā visblīvāk apdzīvotajai un ekonomiski spēcīgākajai valstij Eiropas centrā ir jābūt atturēšanas un kolektīvās aizsardzības pīlāram Eiropā,” Vācijas aizsardzības ministrs sacīja valsts bruņoto spēku jauno pamatnostādņu prezentācijā.

“Abām pusēm ir turpmāki militāri plāni”

Pamatojoties uz pieņēmumu, ka Krievijai izdosies iesaldēt karu Ukrainā, Ziemeļatlantijas alianse aprēķina laika periodu, lai novērstu iespējamo karu, stiprinot atturēšanas spējas. Kara iesaldēšana dotu Kremlim laiku atjaunot savus sauszemes spēkus. Tomēr diez vai kāds politiķis Berlīnē sagaida ātras Krievijas agresīvā iekarošanas kara beigas.

“Abām pusēm ir turpmāki militāri plāni,” intervijā “Deutsche Welle” (DW) norādīja Minhenes Drošības konferences Ukrainas un Krievijas eksperts Niko Lange. – “Es domāju, ka mums ir jāpieņem, ka tas turpināsies vēl kādu laiku”, viņš sacīja. Tajā pašā laikā Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs nesen brīdināja, ka militārā palīdzība, ko viņa valstij līdz šim ir sniegušas aptuveni 50 atbalsta valstis ar ASV priekšgalā, ir novedusi tikai pie “strupceļa” frontē. Frontes līnija Ukrainas austrumos un dienvidos kopš jūnija praktiski nav mainījusies, pat Ukrainas pretuzbrukuma laikā.

Tomēr Krievijai ir priekšrocības pozīciju karā, jo tās rīcībā ir praktiski neierobežots artilērijas ieroču skaits, intervijā DW brīdināja Austrijas militārais analītiķis Markuss Reisners. Viņš uzskata, ka

Ukraina var gūt panākumus tikai tad, ja karš nebūs pozicionāls. Lai tas būtu iespējams nākamajā pavasarī, Ukrainai ir jāsaņem jaunākie ieroči no Rietumiem,

sacīja Reisners.

Vairāki militārie eksperti uzskata, ka Ukrainas fronte kļūst par kaujas lauku, kurā darbojas arvien vairāk augsto tehnoloģiju ieroču. Aizvien biežāk tiek runāts par mākslīgā intelekta izmantošanu militārajās operācijās. “Mēs runājam par elektromagnētiskā lauka kontroli, kur tiek izmantotas radiostacijas un kontrolēti droni,” intervijā DW skaidroja Reisners. Arī Niko Lange apstiprina, ka Krievija šobrīd var ļoti veiksmīgi apspiest dažus Ukrainas bruņoto spēku ieročus, izmantojot satelītus.

Vai ekonomiskās sankcijas nav darbojušās?

Tas attiecas pat uz ASV piegādātajām HIMARS raķešu palaišanas iekārtām, ko Ukraina pirms gada izmantoja, atbrīvojot savas teritorijas, lai traucētu Krievijas karaspēkam piegādāt ieročus un munīciju. “Krievijai ir ļoti veiksmīgi izdevies radīt traucējumus,” saka Lange. Ar traucējumiem jāsaprot ienaidnieka satelītu, radaru un radio signālu traucēšana. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā to, ka situācija frontē arvien vairāk pārvēršas par bezpilota lidaparātu karu.

Tie ne tikai uzbrūk, bet arī pārraida attēlus un kopā ar satelītu izlūkošanu padara situāciju frontē pilnīgi pārskatāmu. Krievija bruņojas arī šajā jomā, atzīst Lange. Acīmredzot

ES un ASV noteiktās ekonomiskās sankcijas nav atturējušas Maskavu, un tai joprojām ir mikročipi un citas augsto tehnoloģiju preces. Krievijai ir arī sava satelītu navigācijas sistēma raķešu mērķēšanai,

piebilst Niko Lange.

Saskaņā ar analītiķu secinājumiem Berlīnē pieaug pārliecība, ka ar pašreizējo ieroču ražošanu Krievija var ātri atjaunot savu armiju, kas ir cietusi zaudējumus. Un tādā veidā, ka tās kaujas jauda pārsniegtu NATO pašreizējo atturēšanas potenciālu konvencionālā karā Eiropā.

“Eksperti un izlūkdienesti lēš, ka Krievijai būs nepieciešami seši līdz desmit gadi, lai atjaunotu savu armiju līdz tādam līmenim, lai tā varētu uzdrošināties uzbrukt NATO,” savās pārdomās dalās DGAP analītiķis Kristians Mellings. Līdz ar to aliansei ir tikai pieci līdz deviņi gadi, lai bruņotos pietiekami, un atvairītu iespējamo Krievijas uzbrukumu. “Krievijas uzbrukumu NATO teritorijai vairs nevar izslēgt,” sacīja Mölings. –

“Tas nozīmē, ka jautājums vairs nav par to, vai Vācijai un NATO jābūt gatavām karam, bet tikai par to, kad.”