Ātrās palīdzības darbinieki turpina strādāt bez veselības apdrošināšanas (1)

Ministru Kabineta 7. novembra sēdē Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) teica: “Mēs arī esam ieinteresēti kā valsts atzīt, ka mums ir ļoti kvalitatīvi veselības aprūpes pakalpojumi, bet mums arī jāspēj un jāmāk nopelnīt un ir svarīgi saprast, kas tad ir tie virzieni, lai mēs dotu signālus, kā iepriekš mēs par mājokļu pamatnostādnēm spējām kā valsts definēt, vai mēs redzam, ka šeit ir vispār potenciāliem investoriem programmas vai bāze, kur tad viņi varētu iesaistīties.”

Nākamā gada budžetā veselība ir nosaukta par vienu no valdības prioritātēm. No prioritārajiem pasākumiem paredzētajiem gandrīz 500 miljoniem (486,4) vairāk nekā puse (275) atvēlēta veselības nozarei. Lielāko daļu – 110 miljonus – paredzēts novirzīt mediķu algām un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai.

Pēc Covid-19 pandēmijas rindas pie speciālistiem un uz izmeklējumiem ir milzīgi garas. Pirms dažām nedēļām “Nekā Personīga” jau stāstīja, ka šogad veselībai papildu piesviestie 140 miljoni akūto rindu jautājumu nav risinājuši, jo mērķis bija krīzi noturēt esošajā līmenī, nevis to novērst.

Septembra beigās Latvijā tika apstiprināts jauns ministru kabinets. Līdz šim jau ierasts, ka atbildību par problēmu nomocīto veselības nozari uzņemties negrib neviens.

Evikas Siliņas izveidotajā valdībā tas tika uzticēts pašas premjeres partijai. Pēdējo reizi Vienotības pārziņā veselība bija pirms gandrīz 10 gadiem.

Nemainīgi viens no galvenajiem jautājumiem ir pārāk mazais atalgojums. Mediķi vairākkārtīgi streikojuši. Vēl šogad augustā Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība gatavojās streikam, jo uzskatīja, ka ministrija nepilda vienošanos par algu palielināšanu.

Streiks tomēr nenotika, jo nauda tika atrasta un kompromiss panākts. Tikmēr risinājumu joprojām gaida gadiem nerisinātais jautājums par veselības nozarē strādājošo sociālajām garantijām.

Viņi sniedz neatliekamu palīdzību citiem, bet pašiem uz veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu jāstāv pat mēnešiem garās rindās. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem nepienākas pat veselības apdrošināšana. Lai gan jautājums cilāts jau vairākus gadus, ātrāko risinājumu sola vien 2025. gadā.

LVSADA priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa atzina:

“Jā, veselības apdrošināšana vispār, ja mēs atklāti runājam, nav slimnīcu darbiniekiem, nav NMPD darbiniekiem. Par veselības apdrošināšanu ļoti daudz ir runāts. Šis jautājums arī ir diskutēts. Zinu, ka NMPD darbiniekiem arodbiedrība savus biedrus ar līdzmaksājumu ir apdrošinājusi, veselības aprūpes polises ir nopirkusi, bet tas ir tikai saviem biedriem.”

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests nav tas bagātākais. Lai gan dienestā atzīst, kas situācija uzlabojas, darbinieku joprojām trūkst. Trūkst arī sociālo garantiju - vienīgais, kas neatliekamās palīdzības darbiniekiem ir - tā ir dienesta apliecība, kas ļauj bez maksas apmeklēt speciālistus un doties uz izmeklējumiem. Taču tikai gaidot valsts rindā.

NMPD Vadītāja Liene Cipule pastāstīja: “Pašlaik dienesta apliecība dod iespēju mūsu darbiniekiem bez maksas saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, kuros ietilpst primārā aprūpe, izmeklējumi, ārstēšanās stacionārā, arī rehabilitācija, ja ir konstatēta arodslimība. Tomēr tas, kas uztrauc: tie valsts pakalpojumi visbiežāk nav labi pieejami, un līdz ar to veidojas situācija, ka darbiniekam ir diezgan daudz jāiegulda savi privātie līdzekļi, lai varētu ārstēties un izmantot maksas pakalpojumu iespējas.”

To par negodīgu attieksmi sauc Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība.

Viņi norāda, ka, piemēram, iekšlietu dienestos strādājošajiem vai Nacionālajos bruņotajos spēkos dienējošajiem ir iespēja saņemt kompensācijas par maksas ārstniecības pakalpojumu izmantošanu. Nedz NMPD, nedz valsts ārstniecības iestādēs strādājošajiem šādu privilēģiju nav.

LVSADA priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa: “Jā, mēs arodbiedrība jau gadus piecus sešus, ja nemaldos, runājam ar ministriem, kuri bieži mainās un nodod šo informāciju viens otram, un tas visu laiku paliek kā tāds jājamzirdziņš, kuru nekādi nevar apseglot. […] Vienlīdzības princips tomēr. Gan iekšlietu darbinieki, gan karavīri, gan ugunsdzēsēji, gan ātrā palīdzība. Visi ir vienādu neatliekamo dienestu darbinieki, kuriem ir steidzami jāierodas un kuri visiem iedzīvotājiem ir ļoti svarīgi, un šis vienlīdzības princips būtu jāievēro pret visiem vienādi.”

Nekā personīga rīcībā ir arodbiedrības rakstīta vēstule, adresēta Ministru prezidentei un veselības ministram Hosamam Abu Meri. Tajā nozares pārstāvji prasa iekļaut jautājumu par paātrinātu apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu NMPD darbiniekiem Siliņas valdības rīcības plānā. Arodbiedrības ieskatā jautājuma tik ilga nerisināšana uzskatāma par diskriminējošu attieksmi pret ātrās palīdzības dienestā esošajiem.

Neesošās sociālās garantijas ievērojami apgrūtina dienesta darbu. NMPD apkopotā statistika liecina, ka gadu no gada palielinās darba nespējas dienu skaits darbiniekiem. Ja 2020.gadā slimības lapas izmaksāja 620 tūkstošus, pērn izmaksas pieaugušas jau teju trīs reizes (līdz 1,7 milj.). Vidēji dienā slimības dēļ darbā nevar ierasties līdz pat 120 dienesta darbinieku. Gripas laikā šis skaits var pat pieaugt līdz 200. Ziemas periodā var sasniegt 260.

NMPD Vadītāja Liene Cipule:

“Tā ir ļoti liela ietekme kopumā uz dienestu. Un, ja mēs paraugāmies uz vakanču skaitu, darba nespējas dienām, citām attaisnotām prombūtnēm, jo darbiniekiem jāizņem arī atvaļinājumi, tad mums katru dienu veidojas diezgan liels izaicinājums nokomplektēt brigādes.”

Neraugoties uz to, ka jautājums pat bija iekļauts arī Kariņa 2019. gada valdības rīcības plānā, ministrija ātrāko risinājumu sola vien 2025. gadā. Šobrīd tiek apzinātas iespējas un meklēti labākie risinājumi. Uz galda nav tikai veselības apdrošināšana, bet arī tā saucamā speciālā zaļā koridora veidošana tieši NMPD darbiniekiem.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) pauda: “Tas ir viens. Otrais ir tā, ka mēs varētu runāt, tas ir publiski, bet vēl neesam uz to gājuši, runāt ar Iekšlietu ministriju, kurai ir sava poliklīnika, kur paņem ugunsdzēsējus, tāpat NBS arī ir sava sistēma, kur aiziet ar nosūtījumu pie ārsta un tad valsts to apmaksā, bet par šo jautājumu jāvienojas, vai to var darīt, jo mēs esam cita struktūra, cita ministrija. Tā kā ir divi varianti, par ko mēs gribam diskutēt nākotnē, bet tas noteikti nenotiks nākamgad, tas jautājums varbūt 2025. vai 2026. gadā.”

Gan Cipule, gan arodbiedrība ir skeptiski par šādu risinājumu. Dienests strādā visā Latvijā. Ja tiek nodrošināta ārpusrindas piekļuve speciālistiem tikai konkrētā vietā, piemēram, Iekšlietu ministrijas poliklīnikā, tas tāpat nerisina pieejamības jautājumu speciālistiem, kuri strādā un dzīvo ārpus Rīgas.

NMPD Vadītāja Liene Cipule norādīja: “Nu galvenais jau būtu šī pieejamība. Ja mēs varētu valsts apmaksātos pakalpojumus saņemt tajā laikā, kas būtu darbiniekam optimāli un tas galvenais mērķis no valsts puses šeit būtu darīt visu, lai mūsu darbinieks darba nespējas laikā pēc iespējas ātrāk atgriežas darbā, jo tas pienesums, ko viņš katru dienu sniedz, valstij ir neatsverams, tad, protams, mums jādomā par dažādiem risinājumiem.”

“Nekā Personīga” zināms, ka ministrija plāno virzīt šī jautājuma iekļaušanu arī Siliņas valdības rīcības plānā. No plašākiem komentāriem ministrija atteicās, sakot, ka šobrīd notiek sarunu process starp arodbiedrību un nozares pārstāvjiem. Paredzams, ka deklarācijā tam tiks noteikts termiņš 2025.gada janvāris.

Līdz nākamā gada vidum plānots izvēlēties labāko risinājumu un izstrādāt nepieciešamos likumus, lai ātrās palīdzības darbinieki beidzot saņemtu sociālās garantijas. Nepieciešamo finansējumu ministrija vēl nav rēķinājusi.