Sāk jaunu akciju seksuālās vardarbības pret bērniem mazināšanai

VBTAI Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Amanda Vēja norāda, ka seksuālai vardarbībai ir ļoti dažādas sejas, un to apliecina arī pa uzticības tālruni saņemtā informācija. Viņa uzsver, ka varmāka, kas ne vienmēr ir svešinieks, bet visbiežāk kāds tuvs ģimenes loceklis, draugs vai radinieks, vienmēr rīkosies, lai bērns apšaubītu to, ka viņš ir piedzīvojis vardarbību. To pavada tāds emocijas kā kauns, vainas sajūta, bailes, dusmas, kas vēl vairāk sastindzina bērnu, lai par to skaļi runātu.

"Bērni klusē. Ikviena līdzcilvēka uzdevums ir būt redzīgiem, dzirdīgiem, atbalstošiem, lai pamanītu jebkādas izmaiņas bērna uzvedībā un aizdomu gadījumā vērstos nekavējoties pēc palīdzības. Tāpat mums ar bērniem nerimstoši ir jārunā par drošību- kā sevi pasargāt, kā atpazīt nevēlamus pieskārienus, kāds ir rīcības plāns apdraudošās situācijās", uzsver Vēja.

Uzticības tālrunis šī gada desmit mēnešos ir saņēmis vairāk nekā 70 zvanus, kuros bijusi runa par kādu no seksuālas vardarbības aspektiem. Ne vienmēr tie ir paši bērni, kuri vēršas pēc palīdzības, bet gan kāds no bērna draugiem, vecākiem vai speciālistiem. 23 gadījumos iespējamā vardarbība bijusi saistāma ar ģimeni, 41 gadījumā - ar citiem cilvēkiem savstarpējās attiecībās, piemēram, draugiem, partneri un citiem, savukārt septiņos gadījumos iespējamā vardarbība noritējusi izglītības iestādē.

Uzticības tālrunis ne tikai sniedz psiholoģisku atbalstu, bet vienlaikus nodrošina iespēju pieņemt informāciju no zvanītāja, lai tālāk nodotu tiesībsargājošām institūcijām.