/nginx/o/2023/11/21/15734381t1h1097.png)
Otrdien, 21. novembrī, aprit desmit gadi kopš Zolitūdes traģēdijas, kad 2013. gada 21. novembrī, sagrūstot lielveikalam "Maxima", bojā gāja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Starp bojāgājušajiem un cietušajiem bija arī vairāki glābēji.
Cilvēku tuvinieki ar bailēm un asarām gaidīja ziņas par bojāgājušajiem, to skaits pieauga ar katru brīdi.
"Tie, kas man naktī paziņoja, saka: tu vari atminēties to dienu? Es, saku, ka neesmu to aizmirsusi. Katru dienu atminos, es naktī pēc trijiem vienmēr pamostos. Visus desmit gadus. Desmit gadus, kā ir pulksten trīs, es augšā. Nelīdz nekas. Jāaiziet uz virtuvi, jāiedzer kafija, jānomierinās, un tad atkal gulēt," televīzijas kanāla TV3 raidījumam "TV3 Ziņas" stāsta bojāgājušā ugunsdzēsēja Edgara Reinfelda vecmamma Austrīte.
Edgaram Reinfeldam bija 25 gadi. Dienā, kad iebruka “Maximas” jumts, viņš bija dienestā. Jau pusaudžu gados Edgars sapņoja kļūt par ugunsdzēsēju un spītīgi gāja uz savu mērķi.
Austrītei viņš bija dēla vietā.
Lai gan gadi rit uz priekšu, sieviete cer, reiz piedzīvos gan taisnīgu tiesu, gan arī tiks izveidots iepriekš solītais parks kā piemiņas vieta visiem bojāgājušajiem.
Istabā, kur reiz dzīvoja Edgars, vecmamma ir ierīkojusi atmiņu stūrīti, un pie tā viņa pavada dienas lielāko daļu: "Es te katru dienu skatos, mīļākais stūrītis tas man ir."