Rādīs priekšzīmi pasaulei – ES meklē labus risinājumus MI regulējumam

Pašlaik dalībvalstu vidū norit sarunas, kā vienotais regulējums varētu izskatīties. Mērķis ir panākt, ka tehnoloģijas attīstībā tiek pielietoti kvalitatīvi jeb pārbaudīti dati. Tāpat būtu jāspēj nodrošināt, ka ES izmantotās mākslīgā intelekta sistēmas būtu drošas, pārredzamas, izsekojamas, nediskriminējošas un videi draudzīgas. Lai izvairītos no cilvēktiesību pārkāpšanas un sistēmas būtu pēc iespējas caurspīdīgākas, visticamāk, regulējumā tiks noteikts, ka tās būs jāpārrauga cilvēkiem, nevis automatizācijai.

Jāņem vērā, ka MI tehnoloģijas attīstās ārkārtīgi ātri salīdzinājumā ar ES spēju pielāgot likumdošanu. Līdz ar to likumdevējiem jau šobrīd ir jādomā par tādu regulējumu, kas spētu risināt ne vien šodienas, bet arī nākotnes problēmas. ES ir nozīmīga pasaules tirgus daļa un pastāv pavisam reālas iespējas, ka ES varētu īstenot savas ambīcijas, rādot citiem priekšzīmi MI regulējumā un tādējādi šejienes likumdevējiem spējot ietekmēt visu pasauli. Atcerēsimies, ka tieši ES dēļ “Apple” bija spiests jaunākajā iPhone modelī ieviest USB C savienojumu.

Pašreizējā priekšlikumā likumdevēji uz MI pārvaldību paraudzījušies no risku skatu punkta. Izdalīti trīs risku līmeņi:

• Zema un ierobežota riska MI (piemēram, mēstuļu filtrus vai tehnoloģijas video spēlēs) būtu iespējams izmantot bez īpašiem ierobežojumiem.
• Augsta riska MI izmantošana būtu pieļaujama, bet likumdošana no izstrādātājiem pieprasītu skrupulozu testēšanu, atbilstošu dokumentāciju par datu kvalitāti un pārraudzību no cilvēku puses. Par augsta riska MI var uzskatīt, piemēram, autonomos transportlīdzekļus, medicīniskas iekārtas un tehnoloģijas, ko pielieto kritiskā infrastruktūrā.
• Augstākajā risku līmenī būtu iedalīts MI, kas varētu radīt draudus cilvēku veselībai, drošībai un tiesībām, kā arī videi, līdz ar to šāda tehnoloģija būtu aizliegta. Regulējums nepieļautu MI pielietošanu, lai diskriminētu vai iejauktos indivīdu privātajā dzīvē - piemēram, nepieļaujama būtu cilvēku šķirošana, vadoties pēc sensitīviem datiem (dzimums, rase, reliģija, politiskā pārliecība utt.) vai sistēmas, kas atpazīst cilvēku emocijas.

Jāatzīst, ka pašlaik izskatās, ka, iespējams, tikai pārrunu ceļā noskaidrosies, kurā risku līmenī nonāks vispārējā pielietojumu, tostarp ģeneratīvais MI, kā ChatGPT vai MidJourney. Priekšlikums paredz, ka izmantojot šo tehnoloģiju, būtu nepieciešams atzīmēt, ka attiecīgais saturs radīts ar MI palīdzību, tāpat arī pakalpojumu sniedzējiem būtu nepieciešams atklāt, kādi dati izmantoti MI trenešānā, tostarp arī ar autortiesībām aizsargāts saturs.

Kādam gan varētu rasties sajūta, ka regulējums bremzētu MI rīku lietošanu un to ieviešanu tirgū, taču priekšlikumā ir iekļauts, ka katrai ES dalībvalstij būtu jāizveido sava “smilškaste” jeb jānodrošina vieta, kur MI rīki tiktu testēti pirms tie nonāktu tirgū. Tas nozīmē to, ka MI rīki regulāri tiktu lietoti un pārbaudīti, kas veicinātu to attīstību un tie būtu līdzsvaroti ar sabiedrības interesēm.

Tāpat regulējums paredz, ka katrai ES dalībvalstij būtu jāizveido nacionāla MI pārraudzības iestāde. Pagaidām Latvijā par MI jautājumiem atbild Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kura kopumā atbalsta ES pieeju regulēt MI augsta riska lietojumus, taču vienlaikus aicina nekavēt inovāciju attīstību zemāka riska pielietojumos. Latvijas valsts plānošanas dokumentos MI iekļauts kā instruments, kas sekmē ekonomisku procesu pārvaldību un optimizāciju, īpaši akcentu liekot uz uzņēmējdarbības procesu efektivizāciju. Savukārt Valsts pārvaldes Modernizācijas plānā 2023.-2027. gadam[1] MI intelekts iekļauts kā nozīmīgs instruments datu izmantošanas spēju stiprināšanai valsts pārvaldē. Līdz ar to šobrīd varētu teikt, ka Latvijas vispārējā attieksme ir lūkoties uz MI rīkiem kā iespēju un nevis kā draudiem.

Šogad Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) rīkotās konferences “LIKTA(I)2023” fokusā būs mākslīgais intelekts. Tajā apskatīs šīs tehnoloģijas attīstību Latvijā un pasaulē, īpaši pievēršoties tās izmantošanas potenciālam ekonomikas transformācijā un ilgtspējā. Pasākumā intervijās un prezentācijās diskutēs par MI sniegtajām iespējām un ierobežojumiem. Konference norisināsies 30. novembrī konferenču telpā “Fantadroms” Rīgā. Tās galvenie atbalstītāji ir “DocLogix” un “LMT”, partneri – “Emergn”, “Google”, Latvijas Digitālās inovācijas centrs, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs un projekts “SusTool”. Informatīvais atbalstītājs – portāls TVNET.