Meža īpašumu tirgū pauze: krietni mazāk darījumu un zemākas cenas

"Latio" eksperti norāda, ka augsto kredītprocentu likmju dēļ lauksaimniekiem rodas grūtības iegādāties zemi ar bankas finansējumu, kā rezultātā pieprasījums pēc lauku zemēm samazinās. Tāpat pieprasījuma izmaiņas būtiski ietekmē vēl viens faktors, proti, augstvērtīgākās un auglīgākās LIZ tikušas pārdotas iepriekšējos gados un jaunus īpašniekus tik drīz nemeklēs.

Savukārt notikumi Eiropā iespaidojuši meža īpašumu segmentu, mazinoties pieprasījumam pēc Latvijā ražotiem kokmateriāliem.

Gada sākumā vidējā cena par meža īpašumu bija 4292 eiro/ha, šobrīd tā noslīdējusi līdz 3306 eiro/ha, bet kopējais darījumu skaits, salīdzinot ar pērnā gada 3.ceturksni, samazinājies par 31%.

Analizējot notikušos darījumos ar kvalitatīvām lauksaimniecības zemēm un platību no 3 ha, secināts, ka LIZ vidējā cena par hektāru gada laikā nav būtiski mainījusies, uzrādot 2% kritumu – no 3986 EUR/ ha pērnā gada 3.ceturksnī līdz 3888 EUR/ ha šā gada 3. ceturksnī.

Savukārt vidējā LIZ nomas maksa Latvijā šobrīd sasniedz nepilnus 190 eiro/ha. "Latio" apkopotā informācija liecina, ka augstākās vidējās fiksētās nomas maksas reģistrētas Zemgalē, cenām svārstoties no 370 līdz 375 eiro/ha. Vienlaikus darījums ar augstāko LIZ cenu šogad reģistrēts Bauskas novada Rundāles pagastā, kur cena par vienu hektāru sasniegusi 14 865 eiro, zemnieku saimniecībai iegādājoties līdzenu lauku 7,4 ha platībā.

Kopumā darījumu skaits ar lauksaimniecībā izmantojamām zemēm gada laikā krities par 22%. Līdz šā gada 3. ceturksnim (ieskaitot) reģistrēti 1715 darījumi, no kuriem 58 noslēgti septembrī. "Latio" eksperti aicina ņemt vērā, ka reālais darījumu skaits varētu būt nedaudz lielāks, ņemot vērā 1-3 mēnešu nobīdi datu reģistrācijā Zemesgrāmatā, tomēr arī uzsverot, ka, salīdzinot LIZ darījumu skaitu pērnā gada septembrī, kritums ir vairāk nekā 70%. Pērn septembrī visvairāk darījumu ar lauksaimniecības zemēm notikuši Rēzeknes novadā, kā arī Ludzas, Krāslavas, Valmieras, Bauskas, Augšdaugavas un Madonas novadā, bet šogad pieprasījums pēc LIZ saglabājies Krāslavas, Augšdaugavas, Cēsu, Dienvidkurzemes un Talsu novadā.

Vienlaikus vidējā meža īpašumu cena lielāko investoru darījumos šā gada 3. ceturksnī samazinājusies par 11%, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn.

Hektāra cena nedaudz pārsniedz 3300 eiro, bet kailcirte jeb meža zeme bez mežaudzēm vidēji maksā 2300 eiro/ha. Salīdzinot ar pagājušo gadu, cenas samazinājums ir aptuveni 10%. Apkopotā informācija liecina, ka cenu kritums vērojams pieaugušām skujkoku (priedes, egles) mežaudzēm – pērn hektārs meža, ieskaitot gan audzes, gan meža zemes vērtību, maksāja 26 000 eiro, bet šogad – 23 000 eiro.

"Latio" arī informē, ka cena vidēja vecuma skujkoku briestaudzei samazinājusies par 23% jeb 13 000 eiro/ha, bet skujkoku jaunaudžu cena nav mainījusies, turoties ap 5000 eiro/ha.

Savukārt lapukoku mežaudzēm, kuru pamata suga ir bērzs, cena saglabājusies nemainīga, proti, 17 000 eiro/ha pieaugušai audzei, 10 000 eiro/ha vidēja vecuma briestaudzei un 3700 eiro/ha jaunaudzei. Abas minētās koku sugas ir nozīmīgākās tirgū, sasniedzot lielāko īpatsvaru eksportā un vietējā tirgū, atzīmē eksperti.

Iemesli, kādēļ meža īpašumu tirgus pēdējā pusgada laikā sabremzējies, ir dažādi, tomēr "Latio" aicina apzināties ciešo sasaisti ar situāciju Eiropā.

"Lai gan iepriekš ieviestais embargo koksnei no trešajām pasaules valstīm ļāva cerēt uz stabilu noietu un cenām Eiropas tirgū, prognozes šobrīd nav apstiprinājušās.

Ņemot vērā recesiju, kuras aizmetņi redzami Vācijā un Austrijā, un inflācijas ietekmē sarukušo rūpnieciski ražoto preču patēriņu, pieprasījums pēc koksnes, zāģmateriāliem un industriālajiem produktiem sarucis par aptuveni 15%, savukārt koksnes cenas atgriezušās pirmskara līmenī un, salīdzinot ar gada sākumu, kritušās par piektdaļu," skaidro speciālisti.

Tāpat tiek atzīmēts, ka pēc ārvalstu ekspertu prognozēm situācija kokmateriālu tirgū uzlabosies ne ātrāk par nākamā gada rudeni, kad atkal varētu atsākties celtniecības un rūpniecības aktivitāte, veicinot pieprasījumu pēc Latvijas koksnes Rietumeiropā.

"Latio" eksperti arī norāda: pirms gada pirkt krūmājus bija izdevīgi, bet tagad vairs ne – augušas gan šķeldas, gan darbaspēka izmaksas. Lielākais Latvijas konkurents šajā ziņā ir Polija, kur ir krietni lētākas darbaspēka izmaksas, kā arī Zviedrija, pateicoties vājajai kronai, kuru šobrīd ir izdevīgi konvertēt uz eiro, – tas nozīmē, ka pirkt kokmateriālus no Zviedrijas ir kļuvis daudz lētāk.

Vienlaikus "Latio" Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Jānis Vēbers pauž: lai gan nevar noliegt, ka meža tirgus mainās, tas nav apstājies. "Mežu īpašniekiem pašiem ir jāizsver, kas, viņuprāt, ir labākais rīcības modelis – vai īpašuma nākotnes vērtība pēc 100 gadiem šobrīd spēj nest jūtamu gandarījumu, vai arī lielāks ieguvums būtu realizēt īpašumu tagad un iegūtos līdzekļus izmantot aktuālām vēlmēm," skaidro Vēbers.

Pēc viņa teiktā, mazie mežu investori jeb privātpersonas pakāpeniski palielina savus portfeļus ar nelieliem mežu īpašumiem – ar domu, ka tas būs ieguldījums viņu pensiju fondā, vai arī plāno tos nodot nākamajām paaudzēm. "Un tad jau tas kalpo kā ģimenes mantojums, kurā paaudze pēc paaudzes var baudīt Latvijas mežu bagātības un piedalīties to ilgtspējīgā apsaimniekošanā," stāsta "Latio" Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs.