Kā rīkoties, lai "Melnās piektdienas" iepirkšanās nebeidzas ar krāpnieku iztukšotu kontu

Saskaņā ar "SEB bankas" veiktās aptaujas* datiem vidēji katrs piektais iedzīvotājs Latvijā iegādājas Ziemassvētku dāvanas, izmantojot īpašus atlaižu piedāvājumus, piemēram, "Melnās piektdienas" izpārdošanu. 

Tomēr šo iepirkšanās drudzi labprāt izmanto arī krāpnieki.

Saskaņā ar apkopotajiem datiem 2022. gadā kopumā no četru lielāko banku klientiem tika izkrāpti ap 12 miljoniem eiro, turklāt 2,5 miljoni no tiem tieši gada pēdējos divos mēnešos.

Pēc Finanšu nozares asociācijas datiem, šogad uz oktobra beigām četru lielāko banku klienti krāpšanas dēļ jau zaudējuši 9,6 miljonus eiro.

"SEB bankas" Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis norāda, ka, analizējot krāpšanas veidus, kas saistīti ar pirkšanu/pārdošanu, visbiežāk mēs runājam par divām lietām. Pirmā – prece, kas pasūtīta un par ko samaksāts, netiek piegādāta, un otrā – šaubīgās platformās vai viltus interneta veikalos ievadītie karšu dati tiek izmantoti krāpnieciskos nolūkos.

Vienlaikus viņš atzīmē, ka ir jāņem vērā vēl kāds krāpniecības veids, kas īpaši aktuāls var kļūt laikā, kad cilvēki, iespējams, cenšas nopelnīt vairāk, lai sagādātu prieku kādam tuviniekam, – tā saucamie "naudas mūļi".

Kam jāpievērš uzmanība, lai pirmssvētku drudzī nekļūtu par viltvāržu upuriem:

• Kritiski jāvērtē interneta veikala piedāvātās preču cenas vai atlaides. Krāpnieku izveidotajos veikalos tās ir krietni zemākas nekā citur. Turklāt nereti krāpnieki izdara spiedienu uz pircēju, piedāvājot īpaši izdevīgu darījumu vien ļoti īsu laika sprīdi. Tātad, ja cena ir neticami zema un pieejama ierobežotu laiku, tas var būt krāpnieku vilinājums.

• ​Iepērkoties tiešsaistē, ieteicams veikt izpēti un sameklēt vairāk informācijas par interesējošo veikalu vai tirgotāju. Noteikti ieteicams izlasīt atsauksmes no citiem pircējiem neatkarīgos avotos. Izpētei veltītais laiks var ļaut nepazaudēt savu naudu.

• Ja komersants nesniedz detalizētu informāciju par preču piegādes un atgriešanas noteikumiem vai nav skaidrs, kurā valstī interneta veikals atrodas un darbojas, tas ir pamats aizdomām. Nevajadzētu riskēt ar savu naudu un datiem, uzticot tos tirgotājiem ar neskaidru reputāciju.

• Dažkārt krāpnieki mēģina pārkopēt jau labi zināmu e-veikalu mājaslapas vai izmantot uzticamus ārzemju komersantu nosaukumus. Tāpēc, apmeklējot interneta veikalu, ir svarīgi pārbaudīt arī vairākas tehniskas pazīmes, piemēram, interneta veikala adresi, kurā nedrīkst būt kļūdas vai aizdomīgas zīmes un simboli.

• Pārbaudiet, vai interneta veikala vietnē ir norādīta tirgotāja kontaktinformācija, lai nepieciešamības gadījumā ar viņu varētu sazināties.

• Pārbaudiet interneta veikala maksāšanas iespējas – drošs tiešsaistes veikals obligāti izmanto dubulto klientu identifikācijas risinājumu.

• Ja jums nav pārliecības, ka interneta veikals ir drošs – neievadiet savus karšu datus vai internetbankas piekļuves paroles.

• Ja saņemat e-pastu vai SMS no kurjeru kompānijas, ka preces ir klāt, pārliecinieties, ka šis ir sūtījums, kuru gaidāt, un paziņojums nāk no pareizā uzņēmuma. Ja rodas šaubas, neklikšķiniet uz saites SMS vai e-pastā, neievadiet kartes datus vai paroles.

• Drošības apsvērumu dēļ pirkumiem internetā izmantojiet atsevišķu karti vai bankas kontu un ieskaitiet tajā tikai pirkuma apmaksai nepieciešamo summu.

• Neizmantojiet vienu un to pašu paroli vairākās tīmekļa lapās. Ja krāpnieks uzzinās vienu paroli, viņam būs viegli to pārbaudīt citur. Un noteikti neizmantojiet citur paroli, ar ko apstiprināt, piemēram, "PayPal" maksājumus.

• Regulāri pārbaudiet konta pārskatu. Vēl drošāk ir ieslēgt bezmaksas paziņojumus par konta darījumiem mobilajā lietotnē.

• Lai nekļūtu par "naudas mūli", neļaujiet svešiniekiem izmantot jūsu bankas kontu naudas paskaitījumiem un nepiekrītiet, ja kāds par "labu komisiju" prasa izņemt bankomātā ieskaitīto naudas summu. Šādas darbības var tikt kvalificētas kā naudas atmazgāšana, par ko draud atbildība.

• Brīdiniet arī savus bērnus un vecāka gadagājuma tuviniekus par krāpšanas riskiem. Ja jums ir aizdomas, ka esat krāpšanas upuris, nekavējoties ziņojiet par to savai bankai.

*Iedzīvotāju aptauju pēc "SEB bankas" pasūtījuma 2023. gada novembrī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1004 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.