Nedēļas sākumā ar lielu interesi sekoju līdzi notikumiem Latvijas restorānu pasaulē, kad “Michelin” izziņoja labākos pašmāju restorānus un sadalīja zvaigznes. Tas ir neapšaubāmi liels notikums, jo iekļūšana “Michelin Guide” restorānu ceļvedī ir nozīmīga ne tikai restorāniem, bet visai valstij kopumā.

Jā, šis nav bezmaksas pasākums, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra par to samaksāja 1,27 miljonus eiro un vēl 150 tūkstošus par gastro potenciāla analīzi Latvijā. Jā, tas nav maz, bet būtībā ir fundamentāls ieguldījums tūrismā.

Lai arī es pats un droši vien nospiedoši lielākā daļa no jums nav mērķauditorija 400 eiro vakariņām, cilvēki visās pasaules malās tiešām dodas ceļojumos, kuru galvenais mērķis ir nobaudīt dažādu valstu virtuves. Un šie cilvēki, atšķirībā no britiem, kas ierodas sadzerties un apmīzt Brīvības pieminekli, šeit tiešām atstāj krietnu naudu.

Sekojoši – pirms kāds atkal nosaucis mani par čīkstuli, vēlreiz atkārtošu – Latvijas iekļaušana “Michelin” ieteiktajos galamērķos mums bija vajadzīga jau ļoti sen un esmu sajūsmā, ka beidzot tas ir noticis. Uz šīs skaistās nots tad arī pienācis laiks nedaudz sabojāt ballīti ar klasisku latviešu biznesu un nodokļu maksāšanu.

Nozarē, protams, ir ļoti daudz mainīgo. Darbiniekiem var būt ļoti atšķirīgi līgumi, daudzi strādā nepilnas slodzes darbu un, iespējams, paralēli strādā pat divos vai vairāk restorānos. Tāpat var būt darbinieki ar dažādiem nodokļu atvieglojumiem. Kā arī – viesmīļiem un virtuves darbiniekiem noteikti ievērojami atšķiras darba laiks. Tāpēc noteikti nepretendēju uz ekstrēmi korektu datu analīzi.

Komentāri (7)
CopyLinkedIn Draugiem X